Atnākot uz svaru zāli cilvēkiem, protams, ir dažādi mērķi, taču ir lietas, kas visiem ir līdzīgas, tā ir tiekšanās pēc maksimāla un pēc iespējas īsākā laikā sasniedzama rezultāta, kā arī ļoti spēcīga vēlme šajā visā procesā saglabāt veselību, t.i., netraumēties.
Līdz ar to aktualizējas jautājums – kā trenēties, precīzāk, kādu inventāru izmantot? Brīvos svarus, t.i., hateles, svaru stieņus un svaru bumbas vai trenažierus?
Jautājums, patiesībā, nav nekāds jaunais, tāpēc arī atbilde uz to sen jau ir atrasta un tāpēc gana īsā formā to mēģināsim izklāstīt.
Tātad, brīvo svaru fani ļoti bieži saka, ka ar trenažieriem lielu muskuļu masu uzaudzēt nevar un tāpēc tikai un vienīgi stieņi un hanteles! Realitāte ir mazliet citādāka un kaut kur pa vidu – arī ar trenažieriem uzaudzēt muskuļu masu var, taču, tā kā viens no fiziskās formas progresa pamatnosacījumiem ir slodzes progresija, tad arī progress darbā ar trenažieriem ir ierobežots. Jā, protams, nebūt ne visi ir tādi monstri, kas uzreiz var pacelt visu, ko trenažieris piedāvā, bet tomēr… agri vai vēlu, bet šis laiks, ja vien kārtīgi trenēsies, var pienākt.
Tas bija galvenais mīts saistībā ar trenažieriem, taču tiksim skaidrībā ar katra treniņu veida plusiem un mīnusiem.
Brīvo svaru lielākais pluss ir pašas kustības, kas ir kompleksas, t.i., lai izpildītu, piemēram, pietupienus ar svaru stieni, spiešanu guļus vai vilkmi, kustībā iesaistās vairākas locītavas un vienlaicīgi tiek nodarbināti daudz vairāk muskuļu grupas. Līdz ar to – kustība viena, bet efekts no tās lielāks.
Tāpat brīvie svari piedāvā teju neierobežotu (ierobežotu tikai ar vietu uz stieņa un materiālu izturību) slodzi un vietu progresam. Runā arī, ka lielie svari, kas ir iespējami trenējoties ar brīvajiem svariem var labāk stimulēt hormonālo sistēmu (hormonālais fons ir viens no priekšnoteikumiem progresam treniņos).
Mīnusi? Lai varētu tā kārtīgi un pamatīgi trenēties ar brīvajiem svariem, ir nepieciešama laba fiziskā sagatavotība. Bez tā, ka ir vienkārši jābūt diezgan spēcīgam ar vispusēji attīstītu muskulatūru, ir nepieciešama arī laba koordinācija, ir jāpārzina un jāspēj praksē pielietot pareiza kustības tehnika utt. Īsāk sakot – atnākt uz zāli un no pirmās dienas sākt tupties ar lieliem kilogramiem… visdrīzāk, ka tas nesanāks.
Savukārt trenažieru plusi ir relatīvā drošība, t.i., tā kā trenažieris ir izveidots konkrētai kustībai, tad to citādāk lietot nevar. Kustība ir kontrolēta, slodze – ļoti viegli regulējama. Īsāk sakot, lai traumētos darbā ar trenažieri, ir jādara īpaši stulbas lietas. Tiesa, šis apstāklis, bez jau pieminētās drošības, ir interesants arī citos gadījumos, proti, ja trenēties sāk iesācējs ar ļoti vājiem “izejas datiem”, ja notiek atlabšana pēc kāda savainojuma vai operācijas.
Protams, kādam pēc izlasītā var likties, ka trenažieri ir tikai iesācēju, nespējnieku un traumēto instruments, taču tas īsti patiesībai neatbilst, jo arī pašiem lielākajiem un “uzkačātākajiem” onkuļiem var noderēt kāds trenažieris.
Tie ir divi gadījumi – kad atlētam ir nepieciešams izolēti trenēt vienu muskuli, t.i., panākt, lai viens muskulis saņem tieši tam mērķētu slodzi, “izslēdzot” visus pārējos muskuļus. Šāds treniņa veids var būt nepieciešams, lai tiktu galā ar atpaliekošajām muskuļu grupām. Savukārt otrs gadījums, kad trenažieri var būt noderīgi ir tad, kad ar brīvajiem svariem jau vairs nav spēka strādāt, bet konkrētai muskuļu grupai ir nepieciešama akcentēta papildus slodze.
Tad ko var pateikt noslēgumā, kas labāks – trenažieri vai brīvie svari? Labāk ir domāt ar galvu un saprast, ka, ja vien nav kādu objektīvu veselības problēmu (savainojumi) brīvos svarus ir jāiekļauj savā treniņu režīmā. Savukārt trenažieri šajā gadījumā ir jāizmanto kā papildinstruments vajadzīgā mērķa sasniegšanai.
No otras puses – ja ir objektīvi iemesli kāpēc ar brīvajiem svariem trenēties nav iespējams,tad nevajag arī tēlot varoni un par visām varītēm mēģināt taisīt pietupienus (parasti tie gan ir puspietupieni), jo pašlaik ir trenažieru sistēmas (piem., “Hummer Strenght” ražotie aparāti), kas ļauj ļoti labi noslogot muskuļus arī bez stieņiem.
Redakcija
Es un mēs, un viss ap mums!
