Ievadi meklēšanas atslēgvārdus un nospied Enter.

Iespējams, ka jau 2020. gadā tas nav tik izteikti, taču mūsu platuma grādos vīrieša veselība un uzticamība vēl aizvien tiek mērīta, izmantojot alkoholu jeb “Vari dzert vai nevari?”, un, ja vari, tad cik daudz? Protams, ka tā, iespējams, nav nekāda liela problēma, taču dzeršanas kultūra, ja to vispār var saukt par tādu, pie mums ir ļoti zemā līmenī, kas neizbēgami noved pie dažāda veida problēmām – kā veselības, tā arī sociālām.

Arī latviešu un padomju laika literatūrā un mākslā alkohola lietošana un attieksme pret to visbiežāk tiek un tika attēlota divos galējos punktos – no ekstrēmas atturības līdz ekstrēmai draudzībai ar “Zaļo pūķi”, kas, neapšaubāmi, gan ataino mūsu patiesās attieksmes un dabu, gan arī nav atnesis nekādu izglītojošo momentu.

Ko darīt, ja jauneklīgi-studentiskais maksimālisms jau ir pagājis un izdzertā alkohola daudzums vairs nav galvenais laba vakara raksturlielums? Kā prātīgi dzert stipros alkoholiskos dzēriens?

Kā jau minēts iepriekš, lielākā problēma ir tajā, ka, lai arī laiki mainās un pašlaik, ejot gar veikalu plauktiem, katrs var atrast sev interesantu un atbilstošu dzērienu. Tas, iespējams, liek domāt, ka pie mums tā dzeršanas kultūra ir izveidojusies un tagad veidojas arī jauna alkohola patērētāju sabiedrība, taču, lai arī zināmi aizmetņi iepriekš aprakstītajiem procesiem ir, vēl aizvien ļoti plaši mēs sastopamies ar to, ka alkoholu raksturo nevis nosaukums, tips, aromāts, bet gan tilpums un grādi (piem., “paņēmu 0,7 stiprā”).

Jā, neapšaubāmi, alkoholisko dzērienu galvenā fīča ir tieši reibums, un, runāsim tieši, bez šī reibuma efekta nevienam tie dzērieni nebūtu interesanti, taču apreibt var dažādi kā rezultāta, tā arī baudījuma ziņā.

ĒDIENS

Ja mēs runājam par alkoholisko dzērienu baudīšanu, tad nevaram paiet garām ēdiena tēmai, jo ar pareizi izvēlētiem ēdieniem vai uzkodām, kā arī pareizu alkohola dzeršanas laiku, mēs varam panākt maksimālo baudījumu, ko konkrētais dzēriens sniedz.

Domāju, ka visiem ir zināmi tie “tautas medicīnas” paņēmieni, kas ir jādara, lai gan mazāk reibtu, gan otrajā rītā būtu labāka pašsajūta, t.i., sākot no treknu ēdienu lietošanas “pirms” un ūdens/ sāļu līmeņa atjaunošanas “pēc” pasākuma. Tam, protams, var atrast arī pamatojumu, un tāpēc pie šiem ieteikumiem var arī pieturēties (izņemot tos, kuri ir jau nu galīgi kosmiski).

Mēs pie tiem atgriezīsimies vēlāk, jo tagad parunāsim par ēdienu no cita skatupunkta, proti, lai arī mēs runājam par dzērieniem, parasti pasākumos centrālā loma ir atvēlēta ēdienam, tāpēc tieši ap to arī riņķo dzērienu lietošana.

Tātad – kad dzert alkoholu? Pirms, pēc vai ēšanas laikā? Teorijā saka, un domāju, ka daudzi man arī piekritīs, ka alkoholu ir jēga dzert kā pirms, tā arī pēc ēdiena baudīšanas, taču ēšanas laikā gan labāk alkoholu nedzert. Kāpēc? Nav jau tā, ka tas būtu sliktais tonis, ja nu vienīgi sanāk atstāt trekno lūpu nospiedumus uz glāzes, taču, ja mēs dzērienu vēlamies baudīt, t.i., saprast tā raksturu, aromātu, garšas nianses, tad kopā ar ēdienu tas viss vienkārši pazudīs. Izņēmumi, protams, ir vīni, kurus gan šoreiz neapskatām, un tie gadījumi, kad alkohols ir apzināti “sapārots” ar konkrēto ēdienu.

Par pārējo laiku – aperitīvu, kas ir dzēriens, ko mēs dzeram pirms ķeramies klāt ēdienam, jāizvēlas pēc visiem labi zināmās atziņas, ka “grādus nepazemina”, t.i., tam ir jābūt ne tik stipram kā dzērieniem, kas būs pēc maltītes. Kā arī tā garšai, vēlams, būtu jābūt tādai, kas veicina apetīti (piemēram, ar kādu viegli rūgtu noti).

Te gan arī ir jāpiebilst par daudzumu, jo ir tādi kungi, kas savas apetītes veicināšanai un garšas kārpiņu aktivizēšanai pieiet pārāk nopietni, kas noved pie laba reibuma jau vakara ievadā. Lai tā nenotiktu, pilnīgi pietiekami ir 40 – 50 grami stiprā alkohola.

Savukārt kā diģestīvu jeb dzērienu, ko pasniedz jau pēc ēšanas, var izvēlēties jau ko vien sirds kāro – viskiju, brendiju, rumu utt. Kā viens no variantiem var būt arī kāds salds alkoholiskais kokteilis, kas kalpo kā saldais ēdiens. Daudzums? Šis ir tas brīdis, kad katrs var pārbaudīt savu emocionālo briedumu, t.i., daudzumam nav jākļūst par mērķi, bet gan līdzekli patīkamu sajūtu sasniegšanai.

KĀ DZERT?

“Nu, kas? Vai tad es neprotu dzert!? Atradies te mācītājs!” – arī šādu reakciju pie šī apakšvirsraksta es paredzu, taču, ja vien nenāktos redzēt, ka teju viss stiprais alkohols tiek dzerts pēc shēmas – “ielēja-vienā rāvienā izdzēru”…

Valstīs ar attīstītu alkoholisko dzērienu patēriņa kultūru vienā rāvienā dzer tikai “šotus”, t.i., dzērienus, kas jau sākotnēji ir ielieti mazās glāzītēs, kas paredz vienu vienā piegājienā izdzeramu porciju. Īsāk sakot, tā jādzer tikai šņabis un tekila vai, retākos gadījumos, kandža un dažāda veida uzlējumi. 

Viskijs, brendijs/ konjaks, rums utt. tiek dzerts “sūcot”. Tos arī parasti lej speciālās glāzēs, kuru viens no uzdevumiem ir palīdzēt dzērienam “atvērties”, bagātināties ar skābekli, uzsilt utt. Tāpēc, ja šie dzērieni tiek izrauti vienā rāvienā, tad tas visiem parāda, ka, vai nu tie ir tik ļoti sūdīgi, ka citādāk nav dzerami, vai, ka “baudītāja” vienīgais mērķis ir pēc iespējas ātrāk pielieties līdz ūkai.

Izņēmumi gan ir arī šeit – džins un absints. Tos var dzert kā jau nu katrs vēlas, un, ja tā ir kāda sabiedriska dzērienu baudīšanas vieta, tad priekšā visu pateiks glāze, kurā viss tiks saliets.

STIPRS, OI, STIPRS!

“Viskiju/ šņabi/ brendiju/ rumu… īstam vecim ir jādzer tīrā” – tas ir tāds mūsu sabiedrības šablons, kuram daudzi tic, un daļa no viņiem sevi tādā veidā arī moka. NEVAJAG! Šis ir tieši tas brīdis, lai beidzot sev un visiem citiem atzītos, ka stipros dzērienus DRĪKST atšķaidīt vai jaukt kokteiļos. Tas ir ne tikai prātīgi, bet tā senākos laikos arī darīja Eiropas aristokrāti un kolonizatori Āfrikā un Āzijā.

Vienīgais draudzīgais ieteikums – nē limonādēm. Jā, protams, ir kokteiļi, kur tās ir sastāvā jau kopš paša sākuma (piemēram, “Cuba Libre”), taču lielākoties tiek izmantota ledus tēja, sula vai ūdens, bet Mohito ar spraitu sastāvā ir modes ietekmē radusies kombinācija.

NEPIEĻAUJ IESĀCĒJA KĻŪDAS!

– DZER –

Paģiras otrajā rītā rodas no tā, ka alkohols veicina šķidruma izvadīšanu no organisma un “kaltē” Tevi tieši no tā! Tāpēc ir tikai normāli, ka vismaz starplaikos starp alkohola dzeršanu Tu iedzersi arī kādu bezalkoholisku dzērienu, vislabāk – ūdeni. Gāzētos dzērienus gan atstāj pārliecinātiem nedzērājiem, Tev no tiem paliks tikai sliktāk.

– ĒD –

Par ēdiena nozīmi jau rakstīts iepriekš, taču atgādinājums nekad nebūs lieks. Ēd, jo tas palēnina alkohola uzsūkšanos. Reibs mazāk. Tikai – nekādu eļļas dzeršanu vai sviesta ēšanu. Tas ir sviests!

– NEJAUC –

Tāpat kā nav labi mainīt dzērienu stiprību (grādus) no lielākiem uz mazākiem un, nedod Dievs, atkal lielākiem, tāpat nav jājauc dzērieni. Esi izvēlējies viskiju, visu vakaru tad to arī dzer. Tāpat zinātāji norāda, ka būtiskas ir dzērienu izejvielas, tāpēc, iespējams, nevajag pēc vīna dzert viskiju.

– NESMĒĶĒ –

Lai arī ir gana daudz smēķētāju, kuri pie tabakas ķeras tikai tad, kad ir iedzēruši, patiesībā jaukt alkoholu un tabaku nevajag. Kaut vai tāpēc, ka alkohols asinsvadus paplašina, bet nikotīns – sašaurina. Nesagatavotu organismu tas var novest līdz reibumam ĻOTI ātri, bet vēlāk arī nāks visi “prieki”, ko nes saindēšanās ar nikotīnu, kas būs reizināta ar paģirām.

Atbildēt

No apps configured. Please contact your administrator.

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *