Vīriešu garderobē ir diezgan daudz aksesuāru, taču viens no tiem parasti tiek izcelts īpaši. Kaklasaite! Iemesls tam ir vienkāršs – kaklasaite, kas ir pareizi izvēlēta, aizsieta un papildināta ar kabatlakatiņu, tiek pamanīta pirmā, un tikai tad visi pārējie aksesuāri. Protams, tāpēc tās izvēlei ir jāpievērš īpaša uzmanība.
Tiesa, pirms mēs pāriesim pie tiem punktiem, kas jāņem vērā, izvēloties kaklasaiti, ir vērtīgi ielūkoties vēsturē, lai saprastu kas ir kaklasaite un kāpēc vispār to nēsā, jo, skaties kā gribi, praktiskas nozīmes tai īsti nav, taču tas netraucē kaklasaišu popularitātei.
Nav īsti skaidrs kad tieši kungi sāka ap kaklu siet drānas gabalu, jo atsauces uz dažāda veida un izskata kaklasaitēm ir datējamas, sākot ar 220. gadu pirms mūsu ēras, jo Cjiņu dinastijas pirmais imperators Cjiņs Šihuans (tieši tas pats, kurš vēlējās sev armiju, kura viņu sargātu arī aizsaulē) bija izdevis rīkojumu izveidot tā saukto Terakotas armiju un katram šīs armijas kareivim, kas, kā zināms, ir veidots no māla un dabīgā lielumā, ap kaklu bija apsieta kaklasaite.
Aptuveni 100 gadus vēlāk, jau Romas impērijā, arī tika izveidots (par godu uzvarai kādā kaujā) piemineklis, precīzāk – kolonna, un uz tās bija attēloti romiešu leģionāri ar kaklasaitēm ap kaklu. Tiesa, mūsdienu izpratnē par kaklasaitēm var runāt, sākot ar 1650. gadu, kad Francijas karalis Luijs XIV, 30 gadu kara laikā noskatījis šo aksesuāru no horvātu virsniekiem, tās plaši ieviesa savā galmā. Vēl aizvien franču valodā kaklasaitēm ir apzīmējums “La Cravat”, kas tulkojumā nozīmē “horvāts”.
Kamēr kaklasaites nonāca līdz mūsdienām, tās, protams, piedzīvoja daudzas izmaiņas un, lai arī kaklasaite pašlaik tiek uzskatīta par klasisku aksesuāru, patiesībā par obligātu etiķetes sastāvdaļu tās kļuva vien 20. gadsimta sākumā. Tajā pašā laikā arī radās daudzi kaklasaišu mezgli, kas nu ir kļuvuši par klasiku. Interesanti, ka zinātnieki, kas ir pētījuši kaklasaišu mezglus un to dažādību, izšķir 177147 dažādus veidus, kā kaklasaiti varot sasiet (protams, ne visi ir ikdienā lietojami, jo ir pārāk sarežģīti).
Interesanti, ka pēdējos 120 gados ir parādījušies ne tikai daudzi jauni mezglu veidi, bet arī pati kaklasaite ir piedzīvojusi kā konstrukcijas, tā izmēru pārmaiņas. Pašlaik vispopulārākās kaklasaites tiek šūtas no trim gabaliem, un tam ir aptuveni 8,5 cm platums. Tiesa, ar kaklasaišu platumiem šajā laikā arī ir bijuši dažādi eksperimenti – sākot no ļoti īsām un platām kaklasaitēm līdz ļoti šaurām, kuru nēsāšana sākotnēji tika uzskatīta par sava veida protesta izteikšanu jauniešu vidē (arī “The Beatles” deva savu artavu šajā modē).
Tad kā izvēlēties pareizu kaklasaiti?
Jāsāk, protams, ar pareizas kaklasaites iegādi. Kas ir jāņem vērā? Proporcijas! Domāju, ka katrs var iedomāties, kā izskatās neproporcionāli izvēlēta kaklasaite, – vai nu tā ir kā šaura virvīte, vai kā priekšauts. Ko darīt? Protams, ka var mērīt visas kaklasaites pēc kārtas, taču ir “zelta likums” – kaklasaitei tās platākajā vietā ir jābūt tikpat platai kā žaketes atlokam tā platākajā vietā.
Otrais faktors, protams, ir materiāls. Par pašu labāko kaklasaišu materiālu ir pieņemts uzskatīt zīdu, un tam ir arī objektīvs pamatojums, – tas ir izturīgs, labi saglabā formu, tas nepievelk putekļus, kā arī ir ļoti slīdīgs, kas atvieglo pašu kaklasaites sasiešanas procesu. Tiesa, ir jāņem vērā, ka zīda kaklasaites, ja tās ir kvalitatīvas, būs arī dārgākas. Tāpēc, ja vien ir nepieciešams, ikdienai var iegādāties vilnas vai kokvilnas kaklasaites, kas pašlaik ir gana populāras.
Treškārt, kā jau ar šūtajiem izstrādājumiem, arī kaklasaitei ir rūpīgi jāpārbauda tās tehniskais stāvoklis, – acīmredzamas paviršības kļūdas nesola kvalitatīvu gala produktu. Savukārt kvalitāti var atšķirt pēc tā, vai kaklasaitei ir nogludinātas malas, šuves kvalitāte (tāpat tai jābūt 45 grādu leņķī), kaklasaites sastāvdaļas (trīs vai vairākas) utt. Der pievērst uzmanību arī fiksējošām šuvēm kaklasaites otrajā pusē, kas ir svarīgas, lai tā saglabātu formu, kā arī kaklasaites otrā gala (šaurā) turētāju-cilpiņu. Kvalitatīvām kaklasaitēm tai noteikti jābūt (var tikt apvienota ar ražotāja birku).
Iegādāties labu kaklasaiti, protams, ir atbildīgs un svarīgs darbs, taču tas negarantē maksimāli labu izskatu, jo tāpat ir svarīga kopējā kompozīcija, t.i., pieskaņošana pie uzvalka. Kādi pamatprincipi ir jāievēro šeit?
– Netaisiet formastērpu!
Ir kungi, kuriem patīk unificēšana, t.i., visam ir jābūt vienādam – uzvalks ar strīpainu rakstu, krekls ar strīpām un…, protams, kaklasaitei arī jābūt strīpainai! Patiesībā, šādā kombinācijā viss sāk izskatīties pēc formastērpa. Savukārt daudzās Rietumeiropas valstīs, kur skolās bērni staigā formās, strīpaina kaklasaite (ar platu strīpu rakstu) ir atsauce tieši uz šo vietu un laiku. Nevajag! Vismaz vienam elementam būtu jābūt citā rakstā. Kontrastējoša kaklasaite ir labs variants!
– Variējat ar krāsām!
Protams, ir gadījumi, kas prasa zināmu dreskodu, taču nevajag uztvert uzvalku un kaklasaiti kā tādu iestīvinātu tērpu, kas ir jāizvēlas vienu reizi dzīvē, un tad visu laiku tādā pat stilā jāstaigā. Nē. Kaklasaite dod iespēju savu tēlu padarīt neformālāku. Protams, arī uzvalkam un kreklam jābūt atbilstošam, taču ir arī labā ziņa – pie zilo toņu kostīma der teju jebkādas krāsu kombinācijas.
Analogie toņi (vienas krāsas līdzīgi toņi), kontrastējošie toņi (pretējie toņi) vai tradicionālie (zils, sarkans, dzeltens) – iespēju ir daudz!
– Vienādu rakstu kombinēšana
Kombinējot vienādus rakstus (strīpainu rakstu, rūtainu rakstu utt.), ir jāņem vērā, ka tiem ir jābūt atšķirīgiem, t.i., ja krekls vai uzvalks ir ar smalku rakstu, tad kaklasaitei jāizmanto biezāks raksts. Ja raksti ir dažādi (strīpas un rūtis), tad labāk, lai tie abi ir pamanāmi, lieli. Pieļaujama ir arī trīs rakstu kombinācija, taču ar to jābūt ļoti uzmanīgam, jo tas, tāpat kā savienojums divi vienādi raksti ar trešo, ir diezgan drosmīgs risinājums.
Redakcija
Es un mēs, un viss ap mums!
