Šodien, 2021. gada 21. maijā, tiek dots starts pasaules čempionātam ledus hokejā. Šis turnīrs būs īpašs un neparasts no vairākiem aspektiem. Sākot ar to, ka klasiskais “hokeja pavasaris” jau ir kļuvis par “hokeja vasaru”, mačus aizvadot tādā klasiskā NHL izslēgšanas maču izšķirošo fāžu laikā, turpinot ar faktu, ka šis ir pirmais PČ kopš 2019. gada, komandu atrašanos “burbulī” un ļoti eksperimentālos sastāvos, noslēdzot ar to, ka, iespējams, viss turnīrs tiks aizvadīts bez līdzjutējiem – “Pasaulē labākajiem līdzjutējiem”.
(Uz raksta publicēšanas brīdi tika paziņots, ka ierobežotam skatītāju daudzumam tiks ļauts apmeklēt mačus, ievērojot pastiprinātus drošības noteikumus.)
Tomēr, lai arī ap šo čempionātu ir daudz un dažādi “bet” un “ja”, mači notiks. Latvijas izlasei pirmā pārbaude arī būs nopietna – Kanādas hokeja valstsvienība. Ko no šīs spēles gaidīt?
Ne velti raksta sākumā minēju par tiem nestandarta apstākļiem, jo Kanādas izlasi, kura jau parasti uz Eiropā notiekošo PČ brauc ar ne tuvu ne optimālo sastāvu un pat ne virtuālā ranga pirmā piecinieka komandu, šie apstākļi ir izmainījuši līdz nepazīšanai.
Ja es pateikšu, ka Kanādas izlases galvenā zvaigzne ir vārtsargs Dārsijs Kempers? Nu, pat liela daļa no tiem “pasaulē labākajiem” neizpratnē sarauks pieri un prasīs “A kas tas tāds?”. Protams, ka Arizonas “Coyotes” vārtu vīrs nav sportists, kurš zināms katrai mājsaimniecei, taču kopš viņa debijas NHL tikai četri Kanādas vārtsargi līgā ir spējuši atvairīt ripas ar labāku procentu, un kompānija tiešām ir iespaidīga – Marks-Andrē Flerī, Roberto Luongo (pašreizējais Kanādas izlases GM), Kerijs Praiss un Korijs Krofords. Ja no šī saraksta atskaita karjeru noslēgušos (Krofords, Luongo) un izslēgšanas mačos aizņemtos (Praiss un Flerī), tad Kempers ir labākais pieejamais kanādiešu vārtsargs, un viņš arī ir izlasē!
DĀRSIJA KEMPERA SPOŽĀKĀS SPĒLES EPIZODES
Te arī nav stāsts par to, ka Kemperam ir mazāk spēļu vai viņš ir statistikas “greizo spoguļu” blakusefekts, jo 31 gadu vecais vārtsargs divreiz (pagājušajā un aizpagājušajā sezonās) ir nominēts Vezinas balvai, un kopumā viņš noteikti nav sliktāks vārtsargs par mūsu pašu Elvi Merzļikinu.
Par pārējo komandas sastāvu – es izteikšu tādu mazliet provokatīvu un drosmīgu, taču vienlaicīgi arī diezgan patiesu apgalvojumu, ka šī ir otrā visu laiku vājākā komanda ar Kanādas kļavu lapu uz krūtīm, ar kuru Latvijas izlasei ir nācies/nāksies spēlēt. Kāpēc tikai otrā? Jo 2007. gadā Latvijas izlase vienā no pārbaudes turnīriem (Poļesjes kauss, Baltkrievijā) spēlēja pret “Kanādas izlasi”, kas patiesībā bija Alana kausa (pasniedz labākajai amatieru komandai) čempioni Paueriversas “Regals”, kas pastiprināti ar dažiem Vācijā spēlējošajiem kanādiešiem.
Kāpēc tāds drošs salīdzinājums? Tāpēc, ka, skatoties objektīvi, šī ir vāja Kanādas izlase. Protams, ka komandu, kuras pamatu veido NHL hokejisti, ir grūti nosaukt par kopumā vāju, sevišķi, ja pašu izlases kontekstā tiek gaidīts katrs, kurš lielajā līgā ir apsildījis degunu, taču šī gada kanādiešu izlase ir teju bez izteiktiem savu komandu līderiem. Varbūt Otavas Konors Brauns un Anaheimas Makss Komtuā varētu būt pieskaitīts pie “lielajiem spēlētājiem”, taču arī viņi ne šogad un ne arī karjerā ir bijuši “punkts/spēlē” hokejisti.
Ja patur prātā, ka pēdējos PČ Kanādas izlasē ir spēlējuši Konors Makdeivids, Metjū Barzels, Raiens O’Railijs, Pjērs-Luks Dibuā, Marks Šaiflī, Klods Žirū, Neitans Makinons, Šons Kuturjē… un tie ir tikai skaļākie uzvārdi, pārējam sastāvam esot tīri salīdzināmā līmenī, tad, jā, saukt Kanādu par kaut kādiem lieliem favorītiem šogad nez vai ir prātīgi.
KANĀDAS IZLASE 2019. GADA PČ FINĀLĀ
Ja Latvija kādreiz var uzvarēt Kanādu, tad šodien ir tā diena! – ar tādu paziņojumu es esmu nācis klajā jau vismaz pāris reizes, un tā tas arī ir. Es tagad runāju ne par mūsu izlases spēku (par to vēlāk), bet par to, ka tik nelabvēlīgos apstākļos “ierāmētus” kanādiešus mēs nez vai kādreiz satiksim kādā no lielajiem turnīriem.
Taču, kas ir jāizdara Latvijas izlasei, lai cerētu uz veiksmīgu spēles norisi?
Liela uzmanība šajā pavasarī tika pievērsta izlases vārtsargiem, un ne jau tāpēc, ka bez Elvja Merzļikina nebūtu ko likt vārtos, gluži pretēji, gribētāju ir pārpārēm, taču vieta vārtos – tikai viena. Tāpēc arī, vismaz fanu un Interneta komentāru vidē, notika riņķa dancis ap to vienu krēslu, kurā ik pa laikam nosēdināja te Jāni Kalniņu, te Ivaru Punnenovu, te, pēdējā brīdī, arī Matīsu Kivlenieku.
Galvenā šo diskusiju doma bija atrast to īsto un vienīgo ripu ķērāju gan mačam pret Kanādu, gan visam turpmākajam čempionātam.
Protams, ka situācija, kad izlases rīcībā ir trīs augsta līmeņa vārtsargi, turklāt visi aptuveni vienlīdz augsta līmeņa, ir vēl nebijusi, un tāpēc te bija, ir un būs ko palauzīt galvu mūsu komandas treneru štābam, tajā pašā laikā, manuprāt, akcenti fanu diskusijās ir salikti uz nepareizajām lietām.
Ja mēs paskatāmies aizvadīto gadu rezultātus, sākot no 1997. gada 3:3, tad vidējais rezultāts, ar kādu ir noslēgušies Latvijas un Kanādas mači ir 1:5 (2006. gada 0:11 šeit pat neko diži neietekmē). Vairākos mačos Latvija vispār ir palikusi tukšā. Jā, protams, daudziem atmiņā ataust gan Soču 1:2, gad PČ tikai pagarinājumā zaudētā spēle (1:2), kur abos mačos par varoni kļuva Kristers Gudļevskis, taču, būsim godīgi, lai uzvarētu Kanādu, ir jāmet vārti. Tieši “VĀRTI”, daudzskaitlī. Turklāt, vēlams ne divi, bet vairāk.
Ja mēs arī apskatāmies tās veiksmīgās spēles pret Ziemeļamerikas izlasēm (Kanādu un ASV), kurās ir bijušas uzvaras vai vismaz cienīga spēle, vienmēr ir mesti iekšā vārti. Pēdējā uzvara pret ASV vispār bija ar 6:5.
Kā izskatās šī pavasara uzbrukums? Bez pēdējo PČ spožākā uzbrucēja Rūdolfa Balcera un arī bez NHL “priešprices” vispār, uzbrukums izskatās vārgs. Jā, saprotu, ka šogad gan pati gatavošanās, gan pārbaudes maču kalendārs ir bijis ļoti saraustīts, tāpēc nekādus tālejošus secinājumus izdarīt nav gluži korekti, taču četrās spēlēs ir gūti trīs vārti. Tas vienkārši ir maz, un nevar arī prognozēt, kurš būs tas, kurš “izšaus” čempionātā, un vai tiešām kāds būs varenais šāvējs, vai arī atkal būs jācer uz vienas maiņas veiksmēm.
LATVIJA – KANĀDA 2006. GADA PČ, RĪGĀ
Runājot par pārbaudes mačiem, kas gan šoreiz vispār nav nekāds rādītājs, jo tādi bija tikai četri, pa divi ar triju nedēļu intervālu, komanda spēlēja ļoti “vasarīgu” hokeju, t.i., tāda spēle būtu pieļaujama kāda kluba komandai, kas ar daļēji atjauninātu sastāvu sākusi gatavoties sezonai un aizvada, ja ne pašus pirmos pārbaudes mačus, tad atrodas vēl ne tuvu ne sezonas starta kondīcijās.
Tās (fiziskās kondīcijas) arī būs noteicošās tam, kā Latvijas izlase izskatīsies šajā PČ. Pret Šveici daudzi atzīmēja, ka Latvijas hokejisti ir “nekādi”, salīdzinot ar ātrajiem šveiciešiem. Jā, tā izskatījās, taču vēl pagājušajā nedēļā, kā varēja secināt no hokejistu intervijām, mūsu komanda aktīvi “kačājās”. Protams, ka ar lielām slodzēm nekāds baigais hokejs nesanāk, tik jautājums, kurā brīdī komanda izies uz pīķi. Nez vai tas ir plānots uz pirmo maču (tā tam arī nevajadzētu būt), bet divos nākamajos mačos “smagas kājas” var būt izšķirošas.
Redakcija
Es un mēs, un viss ap mums!
