Attieksme pret sporta totalizatoru ir tāda pati kā pret visiem azartspēļu veidiem – kopumā sabiedrība ir nosodoša. Tajā pašā laikā, ja ir jāatrod kāds no spēles veidiem, kurā Tev pie minimālas personīgās iesaistes ir iespēja kaut ko ietekmēt, tad no visiem azartspēļu veidiem tas ir viens no labākajiem.
Šāda iespēja (ilūzija), ka Tu, pats, ar savām zināšanām vari nopelnīt, kas tiek uzkarsēta ar dažādām likmju pieņemšanas uzņēmumu reklāmām sporta pārraižu laikā, daudziem liek riskēt ar savu naudu un izdarīt prognozes.
Interesanti, ka, lai arī likmju veikšana ir diezgan populāra nodarbe, stāsti par to, kā kāds ir zaudējis publiski parādās daudz retāk nekā teiksmas un leģendas par izcili veiksmīgajiem spēlmaņiem, kas no tā var ne tikai iegūt papildus ienākumus, bet, ne vairāk, ne mazāk, dzīvot ikdienā.
Tu vari neatklāt nevienam cik veiksmīgs vai neveiksmīgs esi šajā nodarbē, taču iepazīsties ar šiem punktiem un, varbūt, atradīsi savu nelaimju cēloni vai arī izvēlēsies citu nodarbi.
Tu nesaproti bukmeikeru darbības principu
Tu esi sporta fans ar stāžu, arī likmes liec ne pirmo gadu, taču, ja Tev pajautās, ko nozīmē koeficienti uz mačiem, ko Tu atbildēsi? Visdrīzāk to, ka gudri onkuļi ir izskaitļojuši vienas vai otras komandas iespēju uzvarēt. Ja skolā būsi mācījies vismaz viduvēji, tad, varbūt, būsi precīzāks un pateiksi, ka tie parāda viena notikuma vairāku iznākumu iespējamību.
Aptuveni tā tas arī ir, bet ar nelielām iebildēm, kas beigu beigās rada lielu atšķirību. Pirmkārt, likmju pieņēmēji koeficientus maina un šīs izmaiņas notiek ne tikai spēles laikā, tā sauktajās “LIVE” likmēs, bet vēl ilgi pirms mača. Jā, protams, koeficienti var mainīties, ja publiski tiek paziņots, ka, piemēram, vienai no komandai savainojumu guvis svarīgs spēlētājs vai, pavisam radikāli, ka komanda spēlēs ar otro sastāvu. Taču pat bez šādas informācijas koeficienti mainās. Kāpēc?
Jāsaprot, ka koeficients tīrā veidā neparāda komandu savstarpējo spēku. Koeficients demonstrē notikuma iznākumu iespējamību, iekļaujot tajā arī likmes pieņēmēja peļņu.
Piemēram, uz 29. decembra U20 PČ spēli starp ASV un Čehijas izlasēm vienam no Latvijas likmju pieņēmējiem kofeicienti ir:
ASV – 1.16 (notikuma iespējamība – 86.20%)
Neizšķirts – 8.90 (notikuma iespējamība – 11.23%)
Čehija – 11.00 (notikuma iespējamība – 9.09%)
Notikuma iespējamība = (1/Koeficients) x 100
Tagad, domājot, ka koeficienti parāda komandu spēku samērus un iespējamos iznākumus, būtu jāsanāk, ka summējot visu notikumu iespējamību, būtu jāiegūst 100%, pareizi? Taču mēs iegūstam 106.52%. Kāpēc? Tāpēc, ka 6.5% no “kopējā katla” bukmeikeri, neatkarīgi no iznākuma, paņems sev.
Taču mēs nenonācām pie skaidrojuma, kāpēc koeficienti mainās, piemēram, situācijās, kad nekāda jauna informācija par spēli nepienāk un arī pats mačs, iespējams, notiks tikai parīt?
Atbilde ir acīmredzama – likmju pieņēmēji reaģē uz pašām likmēm. Proti, ja uz Čehijas izlasi (pēc nesenās uzvaras pār Krieviju ar 2:0) pēkšņi sāktos likmju lietus, tad koeficients uz to uzvaru vairs nebūtu 11.00, bet mazāks.
Protams, ka komandu patiesais spēku samērs vienalga tiek ņemts vērā un tas ir viens no trim galvenajiem faktoriem koeficienta noteikšanā (komandu spēks, komandu faktiskais stāvoklis un tirgus situācija), taču tas ir viens no TRIM faktoriem, nevis absolūta patiesība, ko var noteikt pēc koeficienta.
Tātad – koeficients NEPARĀDA lietu faktisko stāvokli, tas parāda likmju pieņēmēja piedāvājumu ar Tevi noslēgt derības, turklāt, tādas derības, kurās likmju pieņēmējs vienmēr paņems savu komisijas maksu.
Turklāt, bukmeikeri kļūdās. Protams, visi atceras tādus gadījumus, kad viņu kļūdas, t.i., nepareizi nolasītās situācijas vai interpretētās informācijas dēļ kāds ir negaidīti vinnējis lielāku naudas summu, taču tieši tā pat tas strādā uz otru pusi – ja bukmeikeri uzskata, ka kāda komanda ir pārāk liels favorīts, uz to tiek salikta nauda, koeficients arī nesola lielu laimestu, taču tas daudziem liekas drošs. Rezultātā – “neiziet” likme, kuru Tu uzskatīji par “dzelzbetona”.
Tu nesaproti sportu uz kuru liec
Kā sporta fans ar lielu stāžu, Tu, protams, orientējies daudzos sporta veidos – hokejs, futbols, basketbols, teniss utt., kas nu Tevi vēl interesē. Tu, protams, arī uzskati, ka esi pietiekoši kompetents, lai prognozētu spēļu iznākumus.
Taču patiesībā Tev zināšanu trūkst. Lai pastāvīgi liktu likmes un darītu to ar pozitīvu bilanci, vajag ZINĀŠANAS. Pirmkārt, ir jāsaprot sports kā tāds. Sākot no tā, kas ir būtiski, kas nav. Otrkārt, ir jāsaprot pati spēle. Ir jāspēj analizēt ne tikai statistiku, bet arī pašu spēli. Ir jāspēj saskatīt likumsakarības, jāspēj saprast kas notiek ar komandām, kāds ir tendences. Tikai tad nāk tas par ko visi tik ļoti runā – aktualitātes, sastāvi utt.
Īsāk sakot, Tev pietrūkts zināšanu bāzes, lai veiktu likmes. Tu savas prognozes veic nepilnīgas informācijas apstākļos. Kā ar to cīnīties? Jāsāk ar to, ka izvēlies vienu, divus vai trīs, bet ne vairāk sportus, kuros jūties spēcīgs un tad vienkārši sāc krāt bāzi. Bez likmēm. Lasi, skaties, runā ar zinošākiem cilvēkiem. Tas Tavu spēli ar laiku pacels jaunā līmenī.
Tu esi pārāk emocionāls
Šis aspekts faktiski varētu būt apskatīts arī iepriekšējā, taču es nolēmu to izcelt, jo pārāk daudzi aiz tā “aizķeras” un pārāk katastrofālas ir sekas.
Ļoti bieži likmes liek, jo komanda patīk vai tāpēc, ka visi runā par vienas komandas/sportista pārākumu pār otriem, vai tāpēc, ka iepriekš šī komanda Tev atnesa labu naudu, tagad Tu viņiem esi noticējis utt. Ir ļoti daudz tādu emocionālu un ar vēsu prātu absolūti neizskaidrojamu iemeslu kāpēc var likt likmi, ka varētu turpināt un turpināt.
Tiesa, neviens no šiem iemesliem nav ok. Tas tā nestrādā. Likmes, ja runa ir par mērķi kaut ko iekasēt, ir jāliek, nevis “tāpēc, ka patīk”, bet “tāpēc, ka uzvarēs”. Jā, dažreiz tas nozīmē likt arī pret “savējiem”.
Ar to emocijās balstīto lēmumu nelaimes nebeidzas, jo bieži vien pēc viena maza zaudējuma cilvēks ļauj vaļu emocijām un vienkārši notrallina savu atlikušo banku tāpat vien, kā saka, ja nav, tad nav.
Emociju savaldīšana jebkurā azartspēlē ir pats grūtākais. Tieši tāpēc, ka tās ir AZARTA spēles. Tās ievelk un tā dēļ cilvēks veic neloģiskus un neapdomātus soļus. Cīnīties? Nevajag. Ir jāpieņem, ka, ja esi pārlieku azartisks un emocionāls cilvēks, tad likmju likšana nav priekš Tevis. Nu, vismaz ne ar domu spēlēt “uz rezultātu”. Izklaidei – lūdzu, taču arī ļoti uzmanīgi.
Nespēja pieņemt realitāti
Ja spēlē totalizatoru ilgāku laiku, tad, droši vien, zini, kas ir ekspresis, t.i., kad vienā likmju kuponā esi saderējis uzreiz uz vairāku notikumu iznākumiem. Teiksim, desmit. Esi uzlicis, iespējams, ne to lielāko summu, taču kopējais koeficients ir ļoti vilinošs.
Tad Tu sēdi, gaidi, paralēli skaties kādu maču vai dali uzmanību uz vairākiem, viss iet labi, Tu jau sāc apdomāt kur vinnēto naudu tērēsi, bet te, bāc, viena likme neiziet un viss vējā. Bēdīgi, protams, bet Tu sevi mierini – nekas, deviņas spēles es taču uzminēju! Tātad, es esmu gudrs! Es zinu! Nākošreiz man noteikti paveiksies!
Zaudējis cilvēks, sevi mierinot, mēģina atrast pozitīvos momentus, lai nejustos kā galīgs “lūzeris”. Taču šajā gadījumā stāsts ir nevis par deviņām uzminētām spēlēm, bet kopējo zaudējumu. Tu zaudēji. Zaudēji vakar, šodien, zaudēsi tieši tā pat arī rīt. Kāpēc? Jo, visdrīzāk, liekot ekspresi, zaudēji koncentrāciju, piegāji tam pavirši, utt. Beigu beigās, vienkārši nepaveicās. Taču, kas jāatceras, veiksme neuzkrājas! Nav tā, ka neiet, neiet, neiet, mazliet tikai trūkst un tad, vienā jaukā dienā, kad augstākie spēki ir par Tevi apžēlojušies, Tu tiec atalgots par visām ciešanām. Nē. Tu, ja liec muļķīgas likmes, zaudē visu laiku.
Tāpat ļoti bieži cilvēki paši cieš no tādas interesantas apziņas parādības, kas liek mums atcerēties pozitīvos notikumus un pati tos sarindo kaut kādā šķietami loģiskā secībā. Nu, piemēram, mēs atceramies, ka pirms divām nedēļām komandas jau spēlēja savā starpā, vieni otrus sagrāva, mēs vinnējām. Ko mēs darīsim? Visdrīzāk, paskatīsimies vai nekas nav komandās baigi mainījies un liksim tā pat.
Tā ir kļūda, jo sportā rezultāts arī nav tā, ka parāda patiesos spēku samērus. Cik reizes ir bijis tā, ka Ziemeļamerikas sporta līgās, izslēgšanas maču sērijās, vienā vakarā komanda uzvar ar 2:1, bet otrā zaudē ar 0:5 (vai analoģiski, rezultāta ciparus pielāgojot sporta veidam). Un tās ir spēles, kas notiek viena pēc otras.
Tev ir pārāk maz naudas un pārāk liela vēlme vinnēt
Daudzi totalizatoru uzskata par vietu, kur bez lielas piepūles un ātrā laikā var nopelnīt. Nerunāju tagad par LIELO NAUDU, bet, nu, dubultot savu banku.
Sākumā es Tev piedāvāšu nelielu statistisko materiālu. Tātad – monētas mešana. Iespēja, ka tā nokritīs uz kādas virsmas ar ciparu vai ģerboni ir 50/50 (visus stāstus par nokrišanu uz sāna izslēdzam kā ļoti maz ticamus). Ja mēs ņemam ilgtermiņu, tad iespēja, ka no 100 metieniem sešas reizes pēc kārtas būs Tev nelabvēlīgs iznākums ir 81%, uz 1000 metieniem – 99.5%. Iespēja, ka deviņi metieni būs “tukšie” simts metienu gadījumā ir 16%, bet pie tūkstoša tie vēl aizvien ir 82%.
Tātad, ko no šī var secināt – jo biežāk spēlē un vairāk likmes liec, jo vairāk jābūt gatavam arī ilgstošiem neveiksmju periodiem.
Protams, ka daudzi, skatoties Instagram bildes par “veiksmīgo veiksmi”, kur džeki it kā no likmēm vien dzīvo, arī grib tā pat, tāpēc viņu ekspektācijas ir pārspīlētas. Viņiem arī liekas, ka totalizators ir LiElĀ nAuDa.
Kāda ir likmju licēja psiholoģija, ja viņam ir maza banka? Nu, tagad vajag vinnēt lielo naudu, vajag dubultot, trīskāršot, desmitkāršot banku. Vajag likt lielas likmes un vinnēt lielu naudu. Kad tās būs gana, tad gan var likt uz mazām likmēm, neriskēt pārāk un dzīvot mierīgi.
Patiesībā normāla atdeve uz ieguldījumiem totalizatorā ir 20-30%. Šīs lietas profesionāļiem, kuri neskrien pēc virspeļņas (kāpēc neskrien – skaties statistiku augstāk). Iesācējiem ar mazu banku tas liekas smieklīgi, jo, nu, pat, ja Tev ir 100 EUR sākuma kapitāls. 20-30 eiriki mēnesī? Par visu meklēšanu, salīdzināšanu, ieguldīto laiku, nervozēšanu… nav nopietni. Turklāt, tas ir no 100 EUR. Ja summa ir mazāka, piemēram, kāds divdesmitnieks, tad tās ir summas par ko, šķiet, vispār ir smieklīgi runāt.
Tu vienkārši liec neadekvāti lielas likmes, jo gribi ātri palielināt savu spēles banku un agri vai vēlu, bet notrallini visu, jo katra neveiksme Tevi spiež kompensēt iepriekšējos zaudējumus. Klasika.
Lai varētu veiksmīgi spēlēt, ko norāda daudzos specializētajos avotos un arī ne vienu vien reizi ir minējuši profesionāļi, adekvāta likme uz vienu notikumu ir ap 2% (jo lielāks risks, jo mazāka likme). Tad, pat, ja saskaroties ar ilgtermiņa neveiksmju periodu, tas nebūs nāvējoši. Tiesa, jā, likt pat 5% no desmitnieka ir… es neteikšu, ka tas ir smieklīgi, bet tā ir diezgan dīvaina laika pavadīšanas un savu resursu tērēšanas izvēle.
Šī atziņa gan nekādā gadījumā nav aicinājums ņemt ātro kredītu vai kā citādi aizņemties. Tas tikai parāda, ka cilvēkam bez pietiekoši daudz brīvajiem līdzekļiem vienkārši nav jāmēģina “pieveikt sistēma”.
Tu Nemācies no kļūdām
Ja iepriekšējos faktorus pie lielas gribēšanas var kaut kā izlabot, tad šis punkts pārvelk svītru visam. Proti – cilvēks liek naudu, zaudē, liek atkal, atkal zaudē, zaudē, atkal liek utt. Turklāt uzskata, ka viss ir kārtībā vai, ka kādreiz viņa sistēmai ir jānostrādā!
Ja Tev ir ilgāks neveiksmju posms, tad vienkārši uzliec visu uz pauzes un apskaties – kas notiek? Visdrīzāk, tā ir kāda sistēmiska kļūda, kuru Tu atkārto reizi no reizes. Nevar darīt vienu un to pašu, kas Tevi ir novedis pie zaudējumiem un cerēt, ka tagad jau nu tiešām vinnēsi.
Nobeigumā piedāvāšu pārdomāt vienu jautājumu – mēs runājam par “parastiem mirstīgajiem”, nu, džekiem, kam interesē sports un viņi savu naudu tērē, ka vien paši uzskata par nepieciešamu. Taču, ir cilvēki, kuri šos parastos džekus arī informē par notikumiem sportā.
Liekas, ka, nu, kuriem ta, ja ne viņiem būtu jāputina ārā viens totalizatora kantoris pēc otra, taču, redz, nenotiek tā. Protams, kādā brīdī kāds sporta apskatnieks tiek pie sava zvaigznīšu mirkļa, bet tā nekādā gadījumā nav sistēma. Lielākoties viņi nemaz neliek likmes.
Neesi aizdomājies kāpēc? Nu, ok, viena lieta ir tāpēc, ka tas traucēs darbam, taču ne tas ir galvenais, jo liekot pareizās likmes (viņi, kā informēti un gudri veči, varētu likt tikai pareizās likmes!). Galvenais ir tas, ka likmju veikšana ir nevis par sportu, bet matemātiku.
Ja jārunā par uzvarētājiem, tad totalizatorā, tāpat kā jebkurā citā azartspēles veidā, uzvar tikai derību organizētāji. Vai arī tie, kas laicīgi paņem savu naudu un iet prom.
