2020./2021. gadā par dažādām neierastām lietām noteikti nav jābrīnās, jo, nu, tādā laikā jau dzīvojam, taču runāt par hokeja, NHL hokeja sezonas startu janvārī ir ĻOTI dīvaini. Bet tomēr. Sezona sāksies un, lai arī ar lielām izmaiņām, taču notiks.
IZMAIŅAS
– 56 maču regulārā sezona. Ierasto 82 spēļu vietā komandas spēlēs tikai 56 spēles. Tas nozīmē, ka katrai cīņai būs lielāks svars. Ja paplašina ideju tālāk – iespēju “ieskrieties” vai sezonas izskaņā saglābt nesaglābjamo būs daudz mazāk, tāpēc komandām nāksies daudz nopietnāk gatavoties katram mačam. Turklāt, var arī sanākt, ka startējot sezonā bez pārbaudes mačiem, turnīra tabula kādā brīdī var izskatīties pavisam neierasti.
– Divīzijas. Līdz šim NHL hokejā, lai arī divīzijas bija un to nozīme pēdējos gados palielinājās, tomēr, lielu lomu spēlēja komandu sadalījums pa konferencēm. 2021. gada sezonā tā nebūs, jo nebūs pašu konferenču.
Komandas ir sadalītas četrās grupās, t.i. divīzijās, pēc reģionālā principa, lai minimizētu vienību ceļošanu. Tajā skaitā ir izveidota viena Ziemeļu divīzija, kas faktiski ir Kanādas divīzija, jo to veido tikai šajā valstī bāzētās septiņas NHL komandas.
Protams, kādam var likties, ka divīzijas ir sadalītas negodīgi, bet… nu, tā tas šogad ir.
– Izspēles kārtība. NHL mēģina cīnīties ar Covid-19 dažādiem paņēmieniem un bez jaunām divīzijām tiks mainīta arī izspēles kārtība, proti, komandas spēlēs TIKAI savas divīzijas ietvaros. Jā, tas nozīmē 8 vai pat 10 mačus starp divām komandām vienas sezonas ietvaros. Vai tas ir labi? To rādīs laiks, taču, kā gadās tādos ciešos vīru kolektīvos, ilgā laika posmā redzot vienas un tās pašas sejas, rodas domstarpības un ja tās nav risināmas likumiskā kārtā, tad lietā nāk dūres. Īsāk sakot, ir cerības, ka šajā sezonā atgriezīsies “vecais, labais” hokejs, kur sava pārākuma pierādīšanai nepietika vien ar vairāk iemestām ripām, bet pretinieks bija jāuzveic arī fiziski.
– Izslēgšanas mači. Protams, ka ir mainījusies arī izslēgšanas maču izspēles kārtība 2021. gada maijā NHL plejofi sāksies ar katras divīzijas četru labāko komandu dalību. Tiesa, pirmajā un arī otrajā kārtā nekur tālu šīs komandas nebrauks, jo arī izslēgšanas mačos tiks ievērots divīziju princips, proti, pirmās divas kārtas norisināsies divīziju starpā – pirmā komanda spēlēs ar ceturto, bet otrā – ar trešo, otrajā kārtā noskaidrojot divīzijas čempionus.
Tikai, kad jau būs noskaidroti čempioni, komandas beidzot izies no sava rajona, lai sistos par titulu “pirmie puikas pilsētā”. Pirms šiem mačiem gan komandas tiks izsētas pa jaunam, balstoties uz panākumiem regulārajā sezonā.
Ko tas viss nozīmē? Pirmkārt, to, ka var gadīties, ka Kanādas komandas viena ar otru aizvada pat 17 mačus (ASV bāzētās – 15) un to, ka Stenlija kausa finālā var spēlēt divas komandas no vienas konferences (pēc iepriekšējo sezonu sadalījuma).
– Taxi squad (takšu sastāvs). Vēl viens NHL mēģinājums nodrošināties pret Covid-19 sekām. Proti, katra komanda šajā sezonā bez sava pamatsastāva var pieteikt arī 4 līdz 6 spēlētājus tā sauktajā “takša sastāvā”. Kāda ir viņu loma? Pēc būtības tie ir tie paši rezervisti kādus komandas varētu saukt no AHL, taču ar to atšķirību, ka viņi ir nevis AHL, bet trenējas ar komandu un, ja vien komanda uzskata par vajadzīgu, var arī braukt līdzi visos izbraukumos.
Viņi gan neskaitās NHL komandas sastāvā un ir savas procedūras, lai šis “taxi squad” spēlētājs varētu piedalīties mačā, taču tas ir daudz vieglāk nekā ja spēlētājs ir jāizsauc no AHL un viņam vēl fiziski jāierodas komandas nometnē.
Naudas ziņā arī viss ir kā ierasts – vienvirziena līgumu īpašnieki saņem pilno NHL algu, divvirziena līguma spēlētāji, kamēr atrodas šajā rezervistu sastāvā, AHL algu. Vienīgais izņēmums – šie spēlētāji nedrīkst pievienoties AHL komandā, kad Amerikas līga sāks savus mačus.
FAVORĪTI
Pirmssezonas prognozes ir tas, kas visiem patīk un ko visi gaida, taču šajā situācijā visas tās prognozes ir vēl nenoteiktākas un gaisīgākas kā parasti. Tāpēc es vairāk runāšu par komandām no kurām gaida, ka tām būtu jārāda laba spēle, ne tieši prognoze, ka šīs komandas arī uzvarēs.
Protams, ka pirmais un galvenais favorīts ir Tampabejas klubs. Čempioni. Kā gan citādi. Jā, bez Ņikitas Kučerova, taču ar Stīvenu Stemkosu. Cita lieta, kas man liek uz Floridas komandu skatīties ar piesardzību – čempionu paģiras. Neba nu jau tā, ka tagad visu rudeni ir noplītēts un komanda nevarēs paspēlēt, bet tāpēc, ka pēc lieliem sasniegumiem vienmēr seko atslābums un tāpēc jau arī saka, ka tikt pie kausa ir vieglāk nekā to nosargāt. Pēdējo 30 gadu laikā tikai trīs komandām tas ir izdevies, turklāt Pitsburgas “Penguins” ir atbildīgi par diviem šādiem gadījumiem (un Detroitas “Red Wings”).
Taču, ja jārunā par komandām, kuras savu čempionu apli ar kausu virs galvas vēl gaida, tad pirmā sarakstā ir Kolorado “Avalanche”. Jau pāris sezonas Ziemeļamerikas hokeja apskatnieki šo komandu sauc par pretendentiem uz kausu un pareizi dara, jo Neitans Makinons ar partneriem, jau pagājušajā sezonā, ar milzīgiem robiem sastāvā, tika līdz izslēgšanas maču otrajai (faktiski – trešajai) kārtai. Pēdējo, septīto, maču pret nākošajiem finālistiem Dalasas “Stars” viņi aizvadīja ar trešo vārtsargu, kuru ieguva maiņu dedlainā.
Šogad ir jāsaglabā veselība un tad šai komandai var sanākt lielas lietas.
Vegasas “Golden Knights” arī ir minami starp šīssezonas favorītiem, jo, nu, konferences finālā spēlējusi komanda, kas starpsezonā ir tikusi pie “karstākā” brīvā aģenta, aizsarga Aleksa Piterandželo, nevar tikt palaista garām.
Cita lieta, ka, lai arī Lasvegasas komandas fenomens patiešām ir iespaidīgs, jo komanda vēl ne reizi nav palikusi bez izslēgšanas mačiem, tai trūkst līderības. Ir labi spēlētāji, ir spēles sistēma utt., bet nav līdera. Ja mēs tagad paprasītu hokeja faniem, kas ir “Golden Knights” lielākā zvaigzne, tad, esmu drošs, daudzi sauktu vārtsargu Marku-Andrē Flerī, lai gan viņš jau kādu laiku nav pat komandas pirmais numurs un vienubrīd pat bija uz robežas, lai atstātu vienību.
Protams, nevar aizmirst Bostonu un Filadelfiju, būs interesanti apskatīties arī Vankūveras, Karolīnas, Kolumbusas un Monreālas varējumu.
Edmontona un Toronto – divas ļoti apspriestas Kanādas komandas, kas tā arī nevar realizēt savu potenciālu? Protams, pie jaunās izspēles kārtības visādi var gadīties, taču NHL reti kad panākumus gūst komanda, kurā bez zvaigznēm pārējie ir ļoti viduvēji hokejisti.
LATVIJAS HOKEJISTI
Zemgus Girgensons (Bufalo “Sabres”)
Lai vai kā sezonu gribas sākt ar tādu mazliet pārlieku optimistisku noti, jo, nu, neba jau no paša sākuma runāt par “viss ir slikti”, šoreiz tā nesanāks, jo viens no mūsu pašiem stabilākajiem NHL spēlētājiem Zemgus Girgensons ir guvis savainojumu, kura dēļ viņam būs jāizlaiž visa 2021. gada sezona.
Bēdīgi tas ir divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, savainojums pats pa sevi reti kad ir kas jautrs un pozitīvs, bet, otrkārt, Zemgus var nonākt diezgan dīvainā situācijā. Proti, lai arī viņš ir komandā visilgāk spēlējušais hokejists no esošā sastāva, lai arī viņam rudenī būs vēl divi līguma gadi no šajā starpsezonā noslēgtās vienošanās, viņš būs ne pats lētākais 4. maiņas spēlētājs, kurš noslēdzis gana lielu līgumu, bet nav atpelnījis ne centu.
Šāda situācija var likt komandas vadībai domāt variantus ko ar Zemgu darīt un, visdrīzāk, ka viņš būs starp tiem, kuri tiks piedāvāti Sietlas “Kraken” komandai.
Ja mēs pafilozofējam vēl tālāk – Zemgus gūtais savainojums, bet šoreiz cieta augšstilba divgalvanais muskulis, ir bīstams jebkuram sportistam, jo šis muskulis atbild par kājas saliekšanu, t.i., ir pamatā katram sprintam, uzrāvienam utt. Tāpēc tas cik labi Girgensonam izdosies atkopties no šīm problēmām, visdrīzāk, noteiks arī tālāko karjeras vektoru.
Interesanti, ka, ja parasti dažādu savainojumu gadījumos var paskatīties kā citiem ir gājis un aptuveni saprast ar ko draud katra konkrētā nelaime, NHL hokejā augšstilba bicepss, lai arī dabū ciest gana bieži, tādas nopietnas problēmas, kuru dēļ taisa operāciju un ir jāizlaiž sezona, gan ir liels retums.
Teodors Bļugers (Pitsburgas “Penguins”)
Teodors Bļugers līdz NHL gāja ilgi, kādā brīdī bija pat pavisam pazudis no Latvijas hokeja fanu radariem, bet tagad, lai arī viņš pats pirmssezonas intervijā vēl aizvien runā par iekļūšanu sastāvā kā galveno uzdevumu, ir nonācis NHL apritē uz palikšanu.
Teodors ir lielisks savas NHL lomas spēlētājs – gudrs centrs, kurš vispirms domās par savu vārtu drošību. Mazākuma speciālists, kurš šādā spēlētāju nevienlīdzībā laukumā ir pavadījis vislielāko laiku starp Pitsburgas uzbrucējiem un tas bija vairāk kā puse no visa spēles laika aizvadītajā sezonā (52.2%, 10. vieta līgā).
Ko gaidīt no jaunās sezonas? Visu to pašu, taču vairāk punktu. Teodors arī pats intervijās ir minējis, ka starpsezonā ir piestrādājis pie “mazajām lietiņām”, kas saistītas ar uzbrukumu. Tas ir ļoti pareizi, jo 19./20. gada sezonā bija gana daudz tādu brīžu, kad Latvijas un arī “Penguins” hokeja faniem atlika tikai saķert galvu, nesaprotot KĀ, NU, KĀ Bļugers nav iemetis.
Punkti ir svarīgi arī cita iemesla dēļ, proti, gaidāmajā starpsezonā vinš kļūs par brīvo aģentu, lai arī ierobežotas būs viņa iespējas runāt ar komandām (faktiski – viss atkarīgs no Pitsburgas), taču par summām gan varēs padiskutēt. Ja mēs pieņemam, ka NHL komandas ir gatavas maksāt miljons dolāru par katriem 10 gūtajiem vārtiem (+ tiek novērtētas pārējās kvalitātes), tad ir vērts pacensties.
Elvis Merzļikins (Kolumbusas “Blue Jackets”)
Ar Elvi viss ir vienkārši un reizē arī sarežģīti. Nu, talantīgs šis puisis ir. ĻOTI talantīgs. Arī ar darba ētiku viss ir kārtībā, attieksme ir pareizā, bet… viņš no sevis prasa pārāk daudz. Tāpēc mēdz “pārdegt”. Debija NHL bija, būsim godīgi, briesmīga. Arī pirmās spēles Latvijas izlasē varēja būt labākas. Turpinājums – to mēs visi redzējām. Teju Vezinas un MVP balvas kandidāta sniegums, vieta simboliskajā debitantu izlasē un milzīga ažiotāža.
Šosezon, kad NHL sezona būs kā sacensības, kurš ātrāk uzbrauks smilšu kalnā, tas atkal var būt faktors, sevišķi, ja ņem vērā spēļu prakses neesamību.
Arī situācija, kad aiz muguras… nē, pat ne aiz muguras, bet tieši ausī elpo tuvākais konkurents, soms Jonasss Korpisalo, nez vai ir tāda, kurā mūsu hokeja karalis jūtas viskomfortablāk.
Cita lieta, ka, kas ir gana rets gadījums, jo tikai šī paša pozicionēšana un noskaņošanās mačiem, ir vārtsarga problēma, tā kā komanda turpinās spēlēt to pašu Tortorellas aizsardzības hokeju, kas vārtsargiem ir gana izdevīgs, Elvim jau ir labs NHL līgums un drošība vismaz uz diviem gadiem (2 gadi, 8 miljoni ASV dolāru). Ir tikai jāstrādā, jāspēlē un… viņa potenciālam griestus pašlaik neredz.
Matīss Kivlenieks (Kolumbusas “Blue Jackets”)
Blakus Elvim ir vēl viens Latvijas hokejists, vēl viens vārtsargs Matīss Kivlenieks. Matīsa stāsts ir no tiem, kādus es vēl pirms gadiem pieciem nedomāju, ka piedzīvošu, jo no Latvijas uz skolnieku čempionātu atbraucis vārtsargs, nedraftēts, ir nonācis ne tikai kādas NHL komandas sistēmā, bet ticis līdz NHL un pat aizvadījis vairākus mačus šajā līgā.
Tas vēl nav viss, jo, ja pagājušajā sezonā viņa būšana “Blue Jackets” tika “sponsorēta” uz savainoto kolēģu/konkurentu rēķina, tad 2021. gadā viņš ir komandas trešais numurs jau kopš treniņnometnes sākuma.
Zvaigznes atkal ir sakritušas Matīsam izdevīgi – viņš ir noslēdzis jaunu divu gadu līgumu ar Kolumbusas vienību, viņa tuvākie konkurenti par vietu sastāvā ir faktiski atteikušies no iespējas šosezon spēlēt NHL, bet jaunie līgas “taksoparka” noteikumi ļaus viņam būt ar komandu jau otro sezonu pēc kārtas.
Ja godīgi, par Kivlenieka perspektīvām kļūt par stabilu NHL vārtsargu, nu, tādu, kas vismaz pāris sezonas kādā komandā ir vismaz otrais numurs ar savām 20 spēlēm, es biju un vēl aizvien esmu skeptiski noskaņots, taču viņš ir situācijā, kas maksimāli jāizmanto un Matīss to dara. Neviens jau neatteiksies no NHL līguma, no potenciālas iespējas tikt pie vēl vismaz dažām NHL spēlēm utt. Ir prieks, ka viņam ir izdevies un ir jānovēl, lai šo situāciju viņš izmanto līdz galam!
Rūdolfs Balcers (Otavas “Senators”)
Balcers jau labu laiku ir “bez 3 minūtēm NHL spēlētājs”, taču tās 3 minūtes ir ievilkušās jau, teiksim, 30 minūtēs. Viņam vēl kāds laiciņš ir jāpagaida. Jautājums ir tikai vai šī gaidīšana nekļūs par permanento stāvokli.
Ar Rūdi viss ir kārtībā. Uzbrukumā. Viņš ir īsts pat ne pirmā uzbrucēju sešinieka, bet trijnieka cienīgs kandidāts, taču ir viena problēma – NHL nav tas līmenis, kurā uzbrucējs var būt “kruts” tikai pateicoties ripu mešanai. Ir jāspēlē visā laukuma garumā un platumā. Nesaku, ka Balcers būtu sliņķis, nebūt ne, viņš cenšas un skrien, taču tas nav viņa hokejs. Nav viņa stiprā puse. Spēle pie bortiem, spēle bez ripas, spēka spēle un aizsardzība. Tie ir momenti, kas līdz šim viņam nav ļāvuši nostiprināties NHL.
Arī šobrīd, kad jau ir zināms, ka pamatsastāvā Rūdolfs nav iekļuvis, tiek norādītas tās pašas “kaites”.
Protams, ka Latvijā daudziem liekas, ka NHL menedžeri neko nesaprot un velk “savējos”, taču ir jāsaprot, ka visi pārējie NHL spēlētāji tur arī ir ne jau nu nejauši un viņi katrs ir TOP līmeņa spēlētāji. Lai kāds jaunais nāktu viņu vietā, ir jābūt skaidrai pārliecībai, ka viņš būs labāks, ka viņš atnesīs komandai kādu trūkstošo spēles elementu. Savukārt NHL komanda nevar būt izveidota tikai no spēlētājiem, kas met, ir jāveido spēles sistēma, jāatrod spēlētāji, kas šo spēles plānu var izpildīt.
Diemžēl, bet mūsu Rūdis līdz pirmajām maiņām “Senators” spēles zīmējumā nav izaudzis, bet pēdējās neder, jo tas nav viņa hokejs. Tāpēc jau tagad parādās doma, ka, varbūt, viņš ir jāsūta uz Belivilu, lai ir pirmais puisis tur, un, kas zina, varbūt kādā brīdī kļūs aktuāls NHL.
Artūrs Šilovs (Vankūveras “Canucks”), Kristiāns Rubīns (Toronto “Maple Leafs”)
Diviem Latvijas hokeja jaunajiem talantiem arī bija vieta NHL treniņnometnēs, bet tā vai cita iemesla dēļ pagaidām īsti nav izskatāmi kā kandidāti uz vietu NHL.
Kristiāna problēma bija ļoti vienkārša, bet tāpēc ne mazāk sāpīga – ceļošanas dokumentu problēmu dēļ viņš vēl aizvien ir Latvijā.
Savukārt par Artūru Šilovu interese Vankūverā ir gana liela. Komandas vārtsargu treneris esot veltījis gana atzinīgus vārdus mūsu jaunajam vārtsargam, taču tam nav jābūt par pamatu lielām ekspektācijām. Artūrs, kā vārtsargs, kurš šosezon jau ir spēlējis ne tikai OHL, bet arī Latvijas izlasē, Vācijas kausā, spekulatīvi tiek izskatīts kā viens no kandidātiem uz “Taxi squad” vārtsarga vietu, taču pagaidām viņš vēl nemaz nav pievienojies lielajai komandai.
Cita lieta, ka šie takšu noteikumi ir izdevīgi komandām, lai tās varētu paņemt jaunos spēlētājus un, ja ne ļaut viņiem spēlēt, tad turēt pie lielās komandas, kas, Kanādas hokejā ieilgušās dīkstāves dēļ, ir labs variants spēlētāju attīstīšanai. Papildus tam, ļauj “īstos rezervistus” aizsūtīt uz AHL, kur viņi iegūs spēļu praksi.
Arī Šilova gadījumā, manuprāt, tas ir lielākais ieguvums, jo, treniņi NHL sistēmā, iespējams, nav nemaz tik slikti, sevišķi, ja dien dienā blakus ir Vezinas balvas un Stenlija kausa ieguvējs Braidens Holtbijs un citi, ne tie sliktākie, vārtsargi.
Haralds Egle un Kārlis Čukste
Divas Latvijas hokeja cerības gaida AHL, ne NHL sezonas sākumu, jo arī līgumi ir noslēgti ar Amerikas līgas klubiem. Kārlis Čukste ir Sanhosē “Barakuda”, bet Manitobas “Moose” rindās spēlēs Haralds Egle.
Abi divi pirms gada vēl bija studenti un tās būs viņu pirmās sezonas profesionālajā hokejā.
Čukstes stāsts ir netipisks, jo viņš, Sharks draftēts, nesaņēma līguma piedāvājumu, taču nolēma laimi meklēt šajā pašā organizācijā. Ja mēs skatāmies kopumā – Kārlim ir dotumi, lai spēlētu NHL. Vai SJS? Nu, ja skatās šo sastāvu, tad nav baigi daudz “šaubīgo” aizsargu un viņiem visiem ir līgumi līdz 2022. gadam. No otras puses – veterānu komandā pietiek un tad tā bilde var mainīties.
Haraldam gan ir cits stāsts, jo viņš pēc skolas absolvēšanas bija tik brīvs cik vien brīvs var būt, taču nolēma karjeru turpināt AHL, Manitobā, kas ir Vinipegas “Jets” fārmklubs. Ja skatās komandas “dziļumu”, tad Egles labā mala ir nosacīti brīva. Protams, Bleiks Vīlers un Patriks Laine ir pirmajās maiņās, taču Haralds vairāk atbilst divu pēdējo maiņu kapļa lomai, kā Karsums vai Girgensons. Tur, lai arī, protams, ir spēlētāji, izteiktu kapātāju nav, bet pēc šīs sezonas par brīvajiem aģentiem kļūs vairāki malējie uzbrucēji, Laini, kurš jau vairākkārt ir norādījis, ka Vinipegā īsti labi nejūtoties, ieskaitot.
NOSLĒGUMĀ
2021. gada NHL sezona (patiesībā tā vēl aizvien skaitās 2020./2021. gada sezona) būs īpaša. Tāda kā vēl neviena cita, tāpēc ir tikai normāli, ka šajā sezonā kaut kas galīgi nebūs tā kā ir ierasts. Iespējams, ka arī pats hokejs būs pilnīgi cits – asāks, principiālāks.
Es pat varu iedomāties, ka mazo divīziju cīņas būs kā neliels oriģinālā sešinieka “flešbeks” – principiāli pretinieki, biežas cīņas utt. Tas atšķirsies no ierastā, taču, varbūt, būs interesantāk.
Grūti laiki parasti parāda jaunus līderus, tāpat šajos laikos izdomātās un ieviestās lietas var izrādīties nevis īstermiņa risinājums, bet jauna tēma, jauna mode, kas būs uz palikšanu. Noteikti šogad neiztiks bez pārsteigumiem, bet ieguvēji būs tās komandas, kas visātrāk pielāgosies jaunajam hokejam.
No otas puses – šī sezonas čempioni uz visiem laikiem NHL vēsturē ieies “ar zvaigznīti”, t.i., čempioni, bet saīsinātajā sezonā. Līdzīgi kā, piemēram, tas ir bijis lokautu gados.
Katrā gadījum, hokejs ir atgriezies un skatītājiem atliek to tikai baudīt!
Redakcija
Es un mēs, un viss ap mums!
