Amerikāņu žurnāls “TIME” jau ir paspējuši nosaukt 2020. gadu par “Worst ever”, t.i., visu laiku sliktāko gadu cilvēces vēsturē. Jā, šis gads patiešām ir licis uz lietām paskatīties no cita aspekta, taču būsim godīgi, šis apzīmējums par visu laiku sliktāko gadu ir pamatīgs pārspīlējums, jo lielākoties šī gada briesmīgums saistās ar to, ka ir vienkārši jāpasēž mājās. Īsāk sakot – ir noņemtas tikai dažas mūsdienu cilvēka ekstra-komforta iespējas un viss… VISU LAIKU SLIKTĀKAIS GADS!
Šādus un līdzīgus apzīmējumus arī lieliski tiražē mediji un cilvēki patiešām arī notic, uzskatot, ka nu pašlaik ir tik slikti kā nekad. Mēs šai panikai neļausimies un piedāvāsim trīs gadus, kas ir daudz labāki kandidāti šim visu laiku sliktākā gada titulam.
1346
Mēs neesam Covid-19 noliedzēji, nekādā gadījumā, jo slimības dinamika runā pati par sevi, taču, būsim godīgi, ja lielai daļai slimo patiesībā nav nekādu simptomu, vēl daļai šie simptomi ir viegli, tad par ļoti briesmīgu šo pandēmiju nosaukt nevar.
Savukārt 1346. gadā sākās buboņu mēra, saukta arī par “Melno nāvi” pandēmija. Tā bija jau otrā buboņu mēra pandēmija (pirmajā kopējais upuru skaits sasniedza ap 100 miljoniem cilvēku), kas, pēc dažādu ekspertu vērtējuma, samazināja Eiropas iedzīvotāju skaitu uz aptuveni 50%. Savukārt atsevišķos reģionos upuru bija vēl vairāk. Pilsētas burtiski izmira.
Šie skaitļi gan ir tikai statistika, kas, lai arī ir biedējoša, bet neļauj patiesi aptvert situācijas nopietnību, jo mēris jau nav arī nekāds bezsimptomu kovidnieks – cilvēki burtiski sapūst, no viņiem atdalās ekstremitātes utt. Nedomāju, ka pats patīkamākais skats.
Tomēr, ja ar buboņu mēri kādam ir par maz, nu, nepārliecina cilvēkus šādas slimības, var pieminēt, ka šajā laikā Eiropā (tagadējā Francijā, Itālijā, Turcijā) norisinājās arī vairāki kari, kas ne tikai pats pa sevi nez vai ir patīkams stāsts, bet arī veicināja mēra izplatīšanos, jo pa visu Eiropu sāka klīst bēgļu masas.
Pielieciet klāt viduslaiku izpratni par higiēnu (tolaik uzskatīja, ka mazgāšanās cilvēkam kaitē) un dažādu reliģisko organizāciju un darboņu fanātismu, kuri burtiski vajāja katru, kas viņiem likās aizdomīgs un te nu mēs iegūsim tādu labu kandidātu uz visu laiku sliktākā gada titulu.
536
Tieši šis, ne 2020. gads daudzu zinātnieku vērtējumā ir pats briesmīgākais gads, kurā cilvēkam ir nācies dzīvot. Kāpēc? Nu, skaties – tas laiks jau pats pa sevi, no mūsdienu skatu punkta raugoties, bija visai skarbs, jo visu laiku notika lielāki vai mazāki kari (Romas impērijas sadalīšana, barbaru cilšu uzbrukumi), arī medicīna, ja to tā var nosaukt, bija visai vāji attīstīta. Taču klāt tam visam nāca zemestrīce Vidusjūras austrumos, bija arī Juliāna mēris (pirmā mēra pandēmija), bet visam pāri stāvēja vēl viena diezgan interesanta dabas parādība, par kuras cēloņiem zinātniekiem nav vienotas atbildes vēl aizvien.
Proti, vai nu vairāku vulkānu vienlaicīga izvirduma rezultātā, vai arī Zemei saskrienoties ar kādu meteorītu (viennozīmīga slēdziena par iemesliem zinātniekiem vēl nav) strauji smazinājās atmosfēras “caurspīdība” (pieņemot, ka pie vainas vulkāni – to pelni biezā slānī pārklāja ziemeļu puslodi), kā rezultātā saules stari nespēja sasniegt planētas virsmu. Rezultātā, kā rakstīts tā laika hronikās, saule atgādināja mēnesi, bet gaisa temperatūra vasarā noslīdēja līdz 2 grādiem pēc Celsija.
Laikam ir lieki piebilst, ka tas noveda pie ekonomiskās un pārtikas krīzes, nemaz nerunājot par daudzām ar sabiedrības veselību saistītām problēmām.
Iepriekš rakstītās nelaimes skāra ziemeļu puslodi, Eiropu, Tuvos Austrumus, Āziju. Taču nebija tā, ka dienvidos viss zēla un plauka. Amerikas lielākajā pilsētā Teotuikānā, kas arī bija viena no tā laika lielākajām pilsētām pasaulē, sākās bads, kas vispirms noveda pie masu nemieriem, pilsētas centra izdemolēšanas un apzagšanas, bet vēlāk arī pie pašas pilsētas iznīkšanas.
1941
Otrais pasaules karš, ar vairāk kā 70 miljoniem bojā gājušo (precīzs skaits nav zināms), ir viens no lielākajiem militārajiem konfliktiem pasaules vēsturē, arī viens no briesmīgākajiem. Tas ilga sešus gadus un vienu dienu un katru no šiem gadiem var saukt par briesmīgu, taču 1941. gads varētu būt kā pats sliktākais.
Latvijā, dēļ cilvēku masveida izsūtīšanas uz Sibīriju, šis gads jau tiek dēvēts par “Baigo gadu” un nav tā, ka citur pasaulē tas būtu bijis mierīgāks.
Tieši 1941. gadā Otrais pasaules karš patiešām kļuva par visas pasaules karu, kad tajā iesaistījās arī ASV pēc tam kā Japānas gaisa spēki bija veikuši uzlidojumu Pērlharborai. Šajā pašā gadā Vācija sāka realizēt operāciju “Barbarosa”, jeb uzbrukumu Padomju savienībai, kas noveda pie katastrofālas situācijas PSRS. Savukārt nacistiskās Vācijas spēki veica vērienīgas ebreju iznīcināšanas operācijas savās jauniegūtajās teritorijās. Tāpat arī šī gada septembrī sākās Ļeņingradas blokāde, kas noveda daudzus šīs pilsētas iedzīvotājus ne tikai līdz nāvei, bet arī līdz dažādām, ne tām patīkamākajām, dzīves dilemmām.
Patiesībā baismīgu notikumu šajā gadā bija vairāk kā pietiekoši, tāpēc tos visus pašlaik uzskaitīt arī nav lielas vajadzības, lai saprastu, ka 1941. gads noteikti nebija pati labākā pieredze.
Protams, ka šo sarakstu varētu turpināt, jo patiešām šausmīgu gadu, kas ir prasījuši daudzu miljonu cilvēku dzīvības, pietiek. Pietiek arī tādu gadu, kad apkārtējā vide, daba cilvēkam ir nesusi lielus pārdzīvojumus un nelaimes. Kurš no tiem ir visu laiku sliktākais? Nu, tas ir jāizlemj katram pašam, turklāt, katrai valstij, tautai un cilvēkam, tas var būt arī savs.
Vai 2020. gads ir “Visu laiku sliktākais” gads? Nu, būsim godīgi, nav. Kā jau ievadā minēts, 2020. gada “šausmas” ir tik vien kā prātīga atteikšanās no dažām galīgi ne obligātām komforta, atkārtosimies, komforta, nevis izdzīvošanas lietām.
Kas gan ir bēdīgi – modernās rietumu sabiedrības reakcija uz šādiem ierobežojumiem. Nespēju pieņemt, ka ir situācijas, kad savs ego ir jānoliek malā, lai no tā iegūtu sabiedrība. Trula nevēlēšanās atteikties no absolūti mazsvarīgām lietām un citu vainošana visās savās nelaimēs.
