Ar elektrību darbināmie auto pašlaik ir trends. Vieni par tiem runā kā par nākotnes tehnloģiju uz kuru, pat neskatoties uz spēcīgo opozīciju, mēs visi agri vai vēlu pārsēdīsimies, citi, opozicionāri, saka, ka tas viss ir fufelis un elektroauto ir tikai spēļmantiņa tehnoloģiju gīku rokās.
Mēs nemēģināsim paredzēt nākotni, sevišķi jau nu tik nestabilos laikos, taču ir lietas, kas mums liek domāt, ka pati šī ideja vēl ir diezgan “zaļa” (drīzāk negatava nekā videi draudzīga). Tāpēc mēs piedāvājam savu redzējumu uz to kāpēc Tev vēl nav jāpārdod vecais “audiks” un nav jāskatās jauna “Tesla” auto virzienā.
1. ZEMĀ AUTONOMIJA
Automobiļa lielākā priekšrocība ir apstāklī, ka ar savu mašīnu Tu vari pats izvēlēties savus maršrutus un plānot laiku. Ar alektroauto Tu pielāgojies mašīnai.
Pirmkārt, lai arī Latvijā nebūt nav pats sliktākais stāvoklis šajā ziņā, bet elektroauto trūkst uzlādes staciju. Pat ar visu to, ka nu jau katrā pilsētā un daudzos ciemos tāda uzlādes iespēja ir, tā ir viena uzlādes stacija (nu, jā, ar diviem uzlādes vadiem). Tāpat, kam ir jāpievērš uzmanība, šādas stacijas, galvenokārt, ir apdzīvotās vietās. Tātad – Tavs brauciena maršruts ir jāplāno tieši caur šiem apdzīvotajiem punktiem.
Tu, protams, vari iebilst, ka arī ar degvielu darbināmām mašīnām ir tā pat. Jā, piekrītam, taču uzpildes staciju pašlaik ir daudz vairāk, turklāt, tās ir pieejamas uz katra ceļa.
Mēs varam tagad diskutēt par to, ka lielāka elektroauto izplatība arī novedīs pie plašāka uzlādes staciju tīkla, taču tas viss ir tādā miglainā nākotnē. Varbūt arī tā, taču pagaidām… pagaidīsim.
Pagaidīsim arī tos laikus, kad ar vienu pilno uzlādi mēs varēsim nobraukt vairāk kā kādus 600-650 km, kas uz šo brīdi ir lielākais attālums, ko elektrokārs spēj veikt (Tesla Model S Long Range).
Ja mēs saliekam kopā abas šīs problēmas – relatīvi nelielo attālumu, ko var nobraukt ar vienu uzlādi un nepietiekošo uzlādes staciju skaitu, uzreiz prātā nāk ainiņa, kurā tāds jauns un glauns elektrokārs stāv uz šosejas, meža vidū un gaida (ar dīzeli uzpildītu) evakuatoru, kas viņu aizvedīs pie rozetes.
2. ILGS UZLĀDES LAIKS
Kad ar savu elektrokāru būsi nonācis uzlādes stacijā, tad Tevi gaida vēl viens pārbaudījums – uzlāde. Tās laiks, protams, ir atkarīgs no daudziem faktoriem, taču, jebkurā gadījumā, ar kādu pusstundu ir jārēķinās.
Nav jau tā, ka, ja brauciens un, līdz ar to uzlādes, ir plānotas, tas būtu ilgi, taču, ja pretī mēs noliekam parasto benzīna vai dīzeļa dzinēja auto bākas pilnu uzpildi, tad tās būs 5 minūtes, maksimāli.
3. APŠAUBĀMS EKOLOĢISKUMS
Elektrisko dzinēju auto mums tiek reklamēti kā dabai draudzīgāki, kas, protams, daudzus uzrunā, jo vēlme dzīvot tīrākā vidē un atstāt tīrāku pasauli arī saviem bērniem ir loģiska. Taču šajā gadījumā tā ir tikai un vienīgi spiešana uz jūtām, kas reklāmā ir sens un labi zināms paņēmiens.
Elektroauto, neapšaubāmi, ir tīrāki par ar benzīnu/dīzeli/gāzi darbināmie, taču tikai tur, kur tie tiek lietoti.
Taču šajā stāstā tiek palaists garām cits moments – elektrība nerodas no nekā, to ir jāražo. Tas šajā “zaļajā stāstā” netiek pieminēts. Netiek, jo nebūt ne visa elektrība ir “zaļa”. Ja mēs tagad visi pārsēžamies uz akumulatoriem, tad elektrību vajag vairāk, līdz ar to, kamēr zaļi domājošā sabiedrība priecīga sit plaukstas un braukā ar elektroauto, kaut kur citur uz pilnu jaudu strādā ar oglēm darbināmā elektrostacija.
Diezgan apšaubāms ieguvums.
Nemaz nerunāsim par pašu auto akumulatoru ražošanu, kuru komponentes arī kādam ir jāiegūst. Litijs, kobalts utt. Nesāksim saldsērīgu stāstu par to, ka Āfrikas valstīs šajā ieguvē tiek iesaistīts vāji apmaksāts bērnu darbs, taču kopumā – tas nevienā brīdī nav ekoloģiski vai veselīgi. Un, jā, izlietotās baterijas arī kaut kur ir jāliek.
4. PROBLĒMAS AR APKOPI
Mašīnas lūst. Tas ir neizbēgami. Taču, ja salūzīs Tavs “bembis” vai “golfs” (nav svarīgi, patiesībā), Tu, vismaz teorētiski, vieglākos remontdarbus varēsi veikt pats vai aizdzīt pie “Jankas no garāžām”, kurš par mazām naudām Tev palīdzēs. Lielākus remontus, protams, atstāj autoservisiem.
Ar elektroauto viss ir citādāk. Sākot ar to, ka nebūt ne visi autoservisi ņemas remontēt šos elektrokārus, līdz tam, kad Īlona Maska Tesla vispār pieprasa, lai cilvēki ar auto nedarītu neko (maksimums – nomainīt riepas vai papildināt logu tīrāmo šķidrumu) un remonts notiktu vai nu attālināti vai autorizētajos centros un šāda vēlme tiek pastiprināta arī tehniski, t.i., pat pie lielas gribēšanas Tev tas var nesanākt, jo nebūs vajadzīgo instrumentu un zināšanu. Jā, protams, elektroauto atkrīt daudzi ar degvielu darbināmo auto apkopes momenti, taču salauzt tā pat ir ko.
Tiesa, tā vēl būtu puse bēdas, jo arī ar “parastajiem” auto nebūt ne visiem gribas ņemties un tos tā pat aizdzen uz servisu, lai jau “gudri ļaudis” par godīgu samaksu visu sataisa.
Akumulators – lai arī visi ražotāji strādā pie tā, lai akumulatori kalpotu ilgāk, tie tā pat jāmaina pēc kāda laika un tā maksā… TĀ MAKSĀ. Protams, ka atkarīgs no tā pie kāda auto stūres Tevi dzīve ir nosēdinājusi, bet tā ir summa, kas var variēties no 5 līdz 15 tūkstošiem eiro.
5. CENA
Lai arī iepriekš mēs jau četros punktos minējām kāpēc elektroauto šobrīd nemaz nav tik laba ideja, daudzi par galveno faktoru tam kāpēc viņi vēl nav iegādājušies šādu braucamo min naudu – mašīnas ir dārgas.
Naudas jautājumā, protams, katram ir savs skats uz lietām, tāpēc absolūti cipari nav tik svarīgi. Interesants ir salīdzinājums. Tas parāda, ka, ja mēs, piemēram, paņemam Peugeot 280 auto modeli, tad ar elektrību darbināmais variants, pie vienādas, minimālās, komplektācijas, maksā aptuveni divas reizes dārgāk un līdzīga tendence ir arī bagātīgākajām komplektācijām.
Volkswagen ID.3 maksā sākot no teju 33 tūkstošiem eiro un tiek saukts par “elektroauto Golfu”, bet pats “golfiņš” minimālajā komplektācijā – nepilnus 20 tūkstošus eiro.
Nevar teikt, ka pašlaik neeksistē elektroauto otrreizējais tirgus, taču, ja mēs ieejam ss.lv, tad 2020. gada 22. oktobrī mēs redzam, ka kopumā elektroauto sadaļā ir izlikti 58 sludinājumi, kamēr Audi, BMW, Volkswagen sadaļās ir pāri par 2000 sludinājumu (protams, ka mēs nevaram noteikti cik no tiem ir “mirušie”, bet tomēr).
Ko mēs redzam ieejot elektroauto sadaļā? Protams, ir septiņus gadus vecs Nissan Leaf pa 7.5 tūkstoši eiro, taču atkal – ko pa tādu naudu mēs varētu iegādāties no “parastajiem auto”? Atskaitot pāris “bīnumus”, pārējie auto ir ar relatīvi nelielu nobraukumu un cenām, kas nez vai interesēs cilvēku, kas vēlas pirkt lietotu auto.
Izlasot šos piecus punktus, visdrīzāk, mēs tiksim ieskaitīti pie elektroauto nīdējiem, taču tā nav. Tā ir interesanta pieeja autobūvē, jauns mēģinājums atrisināt vismaz dažas ar transportu saistītas problēmas.
Taču, tas ko mēs sakām – viss elektroauto stāsts ir pārspīlēts. Vismaz pagaidām šie auto drīzāk ir statusa regālija, nevis reāla alternatīva esošajiem variantiem. Tāpat ir cilvēki, kas fano par visām jautajām tehnoloģijām un gadžetiem, kas arī ir šādu elektroauto mērķauditorija.
Tāpat visa elektroauto reklāmas kampaņa ir prastiem šabloniem pārpildīta, daudzus jautājumus ignorējoša un atgādina kaut kādus slikta izpildījuma tīkla mārketinga akciju piemērus.
Turklāt, ir arī diezgan pārsteidzīgi teikt, ka visa autobūve nu pāriet uz akumulatoriem. Jā, tirgus to pašlaik pieprasa un neviens normāls uzņēmums nešaus sev kājā, nemēģinot pielāgoties pieprasījumam (ja vien tā nav Nokia), taču tāpat ir diezgan daudz rezervētu izteikumu par šo trendu.
Vai ar elektrību darbināmie auto ir nākotne? Laiks rādīs. Ar laiku tie noteikti kļūs daudz populārāki, taču nez vai no fosilās enerģijas darbināmajiem auto mēs atteiksimies pavisam.
