Cīņa par savu ideālo ķermeni, protams, ir grūta un varbūt pat arī nevienlīdzīga, jo Tu esi viens, bet izaicinājumi un problēmas ar kurām saskaries – neskaitāmas. Sākot no slinkuma, vēlmes garšīgi un apjomīgi paēst, noskatīties “vēl vienu sēriju” krietni pēc pusnakts, turpinot ar laika trūkumu un noslēdzot ar mātes dabas nelabvēlību, dzimšanas brīdī neiedodot vēlamo vielmaiņu, muskuļu formu utt.
Tad nu Tu, kopumā jau tīri sakarīgs, apņēmīgs un disciplinēts čalis, ej uz zāli jau vairākus gadus, taču tie rezultāti ir tādi – nu, protams, ka ir labāk, nekā, ja neietu, taču līdz fitnesa industrijas zelta standartiem ir ļoti tālu. Ko Tu sāc darīt? Neliekuļosim un runāsim tieši – Tu vismaz pārdomu līmenī sāc apsvērt pāriešanu uz tumšo spēku pusi, īsāk sakot – A kā būtu, ja es sāktu lietot dopingu, nu, anaboliskos steroīdus… farmu… roidus?
Šī ideja drīzāk ir loģiska un no tādas nav arī jākaunas, jo, ja esi kārtīgi strādājis, protams, ka Tev gribas arī ne mazāk kārtīgus rezultātus. To visu vēl uzkarsē sociālie tīkli, kuros masas monstri ar sausiem muskuļiem ik dienas liek dažādas bildes. Ar ko Tu sliktāks?
Sliktāks, protams, Tu neesi, taču pirms kāpt uz šī bīstamā ceļa, ir jāapzinās daudzas lietas, ko iesācēji vai nu palaiž garām, vai uzskata par maznozīmīgām, tā kā sev priekšā redz tikai to izcilo rezultātu.
PAR ČEMPIONU TU NEKĻŪSI
Rezultāts ir arī galvenais māneklis uz kuru uzķeras lielākā daļa un uzskata, ka tieši šīs dažas šprices vai tabletes arī šķir viņus no LIELĀ REZULTĀTA! Patiesībā gan viss ir ne tikai mazliet citādāk, bet PILNĪGI CITĀDĀK!
Kāds ir anabolisko steroīdu tēls? Nu, kā tos un to iedarbību redz parasts mirstīgais? Iespējams, ka kļūdos, bet, ja tā, tad tikai mazliet, taču vislabāk to kā parastā tauta uztver šo visu stāstu parāda teju simts gadu vecā multfilma par jūrnieciņa Papaja piedzīvojumiem, kurā viņa dopings bija konservētie spināti, t.i., atliek apēst vienu bundžu spinātu (apēst vienu tableti, injicēt šprici), tā cilvēks sajūt ne tikai ievērojamu, bet arī tūlītēju rezultātu.
Ja tā domā arī Tu, tad šodien būs tā diena, kad ilūzijas sagrūs. Tas dopings, ko parasti lieto fizkultūrieši no fitnesa zālēm, lai uzlabotu savas sportiskās un vizuālās kondīcijas, tādā veidā nestrādā. Tas vispār nestrādā tā kā to mēģina pasniegt, proti, ka dopingu lieto tikai viltīgie kuces bērni, kuri negrib trenēties, taču grib visus apčakarēt.
Jā, ar dopinga sarakstos iekļautajiem preparātiem rezultātus var sasniegt īsākā laikā. Ar tiem var sasniegt arī tādus rezultātus, ko pretējā gadījumā, t.i., tos nelietojot, nevar sasniegt vispār, taču ir viena būtiska piebilde, kas visu kaifu izjauc – ir jāstrādā. Proti, viena lieta ir uzlabot savu hormonālo fonu ar testosteronu no malas, taču tas ir tikai fons, jo tad sākas smags darbs. Ir jātrenējas. Daudz vairāk un smagāk, jo arī to hormonu ir vairāk. Vajag panākt, lai tas paaugstinātais tesosterona līmenis strādā Tavā labā. Ja tas netiek darīts vai tiek darīts daudz mazākā mērā nekā tiek špricēts, tad – Sveika, Gauja! Tavi labākie draugi kādu laiku būs dažādi ārsti.
Otrs faktors, ko ļoti daudzi jaunie censoņi laiž gar ausīm, ir tas, ka anaboliskie steroīdi nav plāksteris Tavam greizajam dienas režīmam un nepietiekošajam uzturam. Kā parasti sanāk? Ir censonis, kurš it kā pat trenējas, taču ik pa laikam viņam kāds treniņš izpaliek. Tāpat katru nedēļas nogali notiek tusiņi, kuros viņš ir obligāts viesis. Uzturs? No sērijas “es ēdu visu pēc kārtas”. Tā jau kārtīgs sportists, taču, vai tad dēļ treniņiem tagad sākt mūka dzīvi? Rezultātā treniņu sasniegumi, lai arī ir redzami, taču nav tādi kā gribētos un tāpēc, protams, tiek “meklēti varianti”.
Jebkurš adekvāts sportists pateiks, ka pirms sākt lietot farmu, ir jāsakārto visi tie veiksmīgu treniņu faktori, kas ir aktuāli kā naturālajā, tā “ķīmiskajā” treniņprocesā – treniņi, uzturs, atjaunošnās. Vai tā ir klostera dzīve? Ja ir vēlme iegūt maksimālo rezultātu – jā, tā ir dzīve, kas koncentrēta vienam mērķim. Tāpat kā jebkurā citā dzīves jomā, kurā vēlies gūt panākumus. Kad būsi sakārtojis un kādu ilgāku laiku ievērojis visus iepriekšminētos nosacījumus iekš naturālajiem treniņiem, tikai tad var domāt par “ko štengrāku” (ar piebildi, ka šajā gadījumā lietai ir jāpieiet vēl nopietnāk).
Treškārt, tas, kādus rezultātus Tu sasniegsi ir atkarīgs no ģenētikas. Jā, zinu, ka Tu tagad iedomājies par vielmaiņas ātrumu (ektomorfi, endomorfi, mezomorfi), iespējams, arī par muskuļu stiprinājumu vietām, kas viss ir pareizi, taču šajā gadījumā ne tik svarīgi.
Ar ģenētiku ir jāsaprot arī viss tas, kas saistīts ar organisma spēju uzņemt mākslīgos hormonus (vai pietiek ar minimālām devām, vai vajag zirga devas), dažādus jautājumus, kas skar locītavu veselību un izturību, sirds, aknu stāvoklis, onkoloģisko slimību iedzimtība, kā arī organisma spēja pārstrādāt lielus pārtikas daudzumus, kas ir muskuļu audzēšanas neizbēgama sastāvdaļa – gan visu zarnu darbību, gan arī zobu stāvokli.
Un tagad pirmais jautājums – vai Tu esi visu izdarījis naturālajā treniņā un vai Tev ir visi priekšnosacījumi, lai no visiem šiem hormonālajiem eksperimentiem gūtu vairāk labuma nekā ļaunuma?
VESELĪBAS TEV VAIRĀK NEPALIKS
Nerunāšu par augsto sasniegumu sportu un tā pārstāvjiem, kas ir cits līmenis, pievērsīsimies zemākiem līmeņiem, t.i., tiem pašiem fizkultūriešiem.
Kā tiek iegūtas zināšanas par to kas un kā ir jādara? Nu, labākajā gadījumā, tiek izlasīts kāds profilējošais forums vai Interneta lapa un viss, amats rokā. Nereti ir gadījumi, kad nav izdarīts pat tas, jo par pamatu kursa sākumam kalpo kāda drauga-drauga-drauga-drauga stāsts par to “kā vajag!” Ļoti reti ir tie gadījumi, kad cilvēks pirms tam izlasa vismaz kādu grāmatu par šo tēmu un pakonsultējas ar vismaz pāris pieredzējušiem šo vielu lietotājiem.
Rezultāts šādām avantūrām? Tāds noteikti ir un tas ir ļoti interesants, taču katram to blakņu komplekts ir citādāks. Sākot no parastas aknes, t.i., pumpām pa seju, muguru un visām citām vietām, turpinot paaugstinātu spiedienu un noslēdzot ar kādu ginekomastiju (krūšu augšanu vīriešiem) vai erektilo disfunkciju (Tev nestāvēs krāniņš).
Kā tam būtu jāizskatās labākajā gadījumā? Pirms kursa sākuma tiek atrasts ārsts, kurš ir gatavs Tevi uzraudzīt un konsultēt, tiek nodotas konkrētas analīzes, lai saprastu Tavu esošo stāvokli un tiek pieņemts lēmums vai Tu vispār vari kaut ko tādu darīt. Pēc tam – sastādīts kurss, kura laikā, ar zināmu regularitāti tāpat tiek nodotas analīzes un sekots tam kas notiek Tavā organismā, lai, ja nu kas, ātri varētu visu izlabot.
Izejot no šo analīžu rezultātiem, kad kurss jau iet uz beigām, tiek sastādīta tā sauktā pēckursa terapija, kuras galvenais uzdevums ir atgriezt Tavu iekšējo sistēmu darbu normālā (pirmskursa) režīmā un līmenī.
Runāšu ļoti tieši – ir muļķīgi domāt, ka Tev būs “savs ceļš”. Anaboliskie steroīdi ir stipras iedarbības preparāti, tāpēc, esi drošs, Tu to jutīsi uz savas ādas (arī tiešā nozīmē). Tāpēc nevajag darīt muļķības. Ja jau esi izdomājis lietot, tad sakrāj naudiņu arī tam, lai varētu apmeklēt ārstus, nodot analīzes un nepieciešamības gadījumā, ārstēties.
TEV TO NEVAJAG!
Labi, atstājot malā visas iepriekš minētās praktiskās lietas. Pirms pāriet tumšo spēku pusē, ir skaidri jāsaprot – ko Tu gribi panākt, kāpēc Tev tas ir svarīgi un ko tas Tev mainīs dzīvē?
Protams, ka Tu tagad vari pateikt – “Gribu!” Tāpat kā dažas grib lielākas krūtis vai lūpas, citi – lielu tetovējumu pa visu muguru utt. Protams, ka tā un tas, iespējams, arī ir pareizi, taču agri vai vēlu Tev pašam būs dialogs ar sevi, kur nāksies atbildēt uz šiem jautājumiem pašam.
Ne uz kādu objektivitāti es nepretendēju, taču man liekas diezgan dīvaini, ja cilvēks konstruē un realizē vienu kursu pēc otra, tikai tāpēc, lai būtu “kačalkas karalis”, t.i., bez nekādām sportiskajām ambīcijām. Tas drīzāk izskatās pēc mēģinājuma kompensēt nespēju gūt panākumus citās dzīves jomās. Tāpat ir dīvaini, ja to visu dara cilvēki, kuri startē vietējā mēroga sacensībās. Nav pat jautājums par to ētisko aspektu un godīgās cīņas principu. Daudz asāks ir jautājums – priekš kam? Lai būtu pirmais kategorijā, kurā kopumā startē četri dalībnieki un saņemtu plastmasas medaļu un diplomu?
Īsāk sakot, bez nopietniem sportiskiem mērķiem vismaz valsts rekordu vai starptautiskā līmenī, visa šī ņemšanās ar dopingu ir… es nevaru un arī negribu teikt, ka slikta, bet… nu, tas ir tāpat kā dzīvojot mazpilsētā iegādāties kādu dārgu Ferrari, lai brauktu uz veikalu. Jā, protams, Ferrari Tev būs un Tu būsi kruts čalis, bet… priekš kam? Vai to laiku, naudu un enerģiju nav lietderīgāk izmantot kur citur?
Redakcija
Es un mēs, un viss ap mums!
Viens komentārs