Ievadi meklēšanas atslēgvārdus un nospied Enter.

Ēd pats – vai Tev vajag sporta uztura bagātinātājus?

Tev ir jānopērk proteīna burka, kreatīna burka, pāris burkas pirmstreniņa enerģijas dzēriena, bundžiņas ar daudz un dažādiem vitamīniem, kāds geineris vai tauku dedzinātājs, atkarībā no mērķa, arī ir jānopērk, lai…, lai saprastu, ka tā ir naudas izmešana.

Fitnesa industrija jau sen ir panākusi to, ka cilvēki, kuri sporto obligāti pērk arī dažādus uztura bagātinātājus, jo… nu… ja Tev mājās nestāv tāda 5 litru ietilpīga proteīna burka, tad, kas Tu vispār par sportistu? Labi, proteīna burka vēl būtu puse bēdas, bet viss pārējais – jo vairāk dažādu burciņu, trauciņu, tablešu, dzērienu, jo cilvēks jūtas lielāks sportists, jo, nu, viņam viss ir izrēķināts līdz pēdējam gramam un, vismaz viņam pašam, liekas, ka viss ir saplānots un nekas viņu neapturēs ceļā līdz lielajam rezultātam.

Vēl viens moments, kas šajā gadījumā ļoti labi nostrādā, ir… anaboliskie steroīdi. Nu, par to kāpēc Tev tie nav jālieto jau rakstīju (https://viruruna.lv/2020/05/29/vai-tev-ir-jalieto-anaboliskie-steroidi/), taču tie tiek ļoti labi izmantoti uztura bagātinātāju reklāmā. Sak, sliktie puikas špricējas, bet Tu… Tu taču esi gaišais tēls! Tāpēc, paņem mūsu pulverus un, lai arī mazliet ilgākā laikā, taču Tu sasniegsi tos pašus rezultātus.

Kā ir patiesībā? Neviens pulveris nevar sacensties ar anaboliskajiem steroīdiem, taču to vientiesīgie vingrotāji nesaprot vai negrib pieņemt. Viņi trenējas un pērk tikai vairāk un vairāk pulveru, tablešu un dzērienu.

Ok, teiks šī raksta lasītājs, steroīdus nevajag, bet tad arī uztura bagātinātājus arī nav jēgas lietot? Atbilde būs – ne gluži.

Sporta uztura bagātinātāju nozīme un vajadzība ir parādīta tieši pašā to nosaukumā, proti, tie ir bagātinātāji, t.i., papildus lietas, vielas un devas, ko cilvēks var lietot klāt pie pamatuztura. Vai arī nelietot.

Atslēgas vārds te tāpat ir pamatuzturs. Ja tas būs nepareizs, tad neviens pulveris Tevi neglābs. Un ar pareizību es domāju kā apjomu, tā arī sabalansētību pēc makronutrientiem – olbaltumvielām, ogļhidrātiem un taukiem. Ja uzturs ir pareizs, bet nepietiekošs, nu, piemēram, nesanāk savākt nepieciešamo olbaltumvielu gramus, tad gan kāds proteīna kokteilis var palīdzēt. Cita lieta, ka cilvēkam, kurš trenējas bez anaboliskajiem steroīdiem un kura svars nepārsniedz 100 kg (bet trenējoties naturāli šāds svars ir vai nu ļoti gariem censoņiem vai… ne viss no tā ir “derīgais svars”), nevajadzētu būt nekādām problēmām šos gramus (ap 200) savākt.

Otrs jautājums, kas būtu jāuzdod pirms pirkt to vai citu produktu – vai tas vispār strādā un vai tas man ir nepieciešams?

Piemēram, olbaltumvielu pulveris, ja tas ir īsts olbaltumvielu pulveris, nevar nestrādāt. Tās ir olbaltumvielas. Taču arī te var diskutēt par to – vai ir jēga pirkt izolātu (augstākas tīrības pulveri) vai pietiek ar koncentrātu. Vai arī geineris – ja pats sportists visu dara pareizi, tas arī strādā, taču te filozofiskais jautājums skan šādi: “Uz kā rēķina es uzņemu kalorijas?” Ļoti bieži tās kalorijas tiek uzņemtas uz cukura rēķina. Faktiski, geineris var būt pus kilograms olbaltumvielu un 2.5 kg cukura. Vai ir tā vērts?

Kas vēl noteikti strādās? Kreatīns – viens no vecākajiem uztura bagātinātājiem (palielina spēku, īstermiņā arī uzlabo izturību). Tas strādā. Taču tā pilnīgi droši par tā efektiem var runāt tikai tad, kad kreatīns monohidrāta formā.  

Savu efektivitāti ir pierādījuši arī pirmstreniņa enerģijas dzērieni. Nu, tur arī nav ko nepierādīt – ne ar ko baigi atšķirīgi no parastajiem “redbuliem” vai “monstriem” tie neatšķiras. Kofeīns šajos dzērienos ir kā galvenā sastāvdaļa un tas strādā kā stimulants. Protams, ir arī citas stimulējošās vielas (tai skaitā dopinga sarakstos iekļautās, piemēram, DMAA), taču tas jau ir retāks.

Cita lieta, ka ne katram cilvēkam šis stimuls ir pietiekošs, jo mums ir savas, individuālās īpatnības, tāpēc ir pilnīgi normāli, ka kāds no jau pieminētā DMAA “redz skaņas”, kamēr citu tas neņem nemaz, taču ļoti labi strādā prasts kofeīns vai pat vienkārši cukurs (baltmaize ar zapti arī var būt labs pirmstreniņa stimulants).

Pie enerģijas dzērieniem bieži vien pievieno slāpekļa oksīdu (NO), kas uzlabo asinsriti (dod tā saukto “pampa efektu”) un citādas kopumā patīkamas lietas, kuras arī strādā.

Jāpatur prātā gan, ka pirmstreniņa dzērieni nav obligāti. Ja par proteīnu, geineri un kreatīnu varēja teikt, ka nav obligāti, bet, ja gribas, lai jau ir, tad enerģijas dzērieni var būt daudz bīstamāki, bet muļķu rokās – pat letāli (un tādi gadījumi ir bijuši). Arī to efektivitāte ar laiku mazinās, jo organisms vienkārši pierod. Tāpēc, ja pirmajā reizē pietiek ar vienu mērkaroti, tad pēc pāris mēnešiem intensīvas lietošanas pat trīs karotes var likties “nu, nekas īpašs”.

Zem šī saraksta var pavilt svītru, jo pārējie uztura bagātinātāji nav tik viennozīmīgi vērtējami. Piemēram, multivitamīni. Jā, tie ir vajadzīgi un tie nav slikti, taču jautājums ir par to cik daudz no tā, kas rakstīts uz burkas Tavs organisms spēj uzņemt?

Aminoskābes, ieskaitot BCAA, arī strādā, jo tās nevar nestrādāt, taču kas tās vispār ir? Tās veido olbaltumvielas. Dzerot proteīna pulveri, Tu, protams, tās uzņem tieši tā pat. Jā, nenoliegšu, ka uzņemot tās atsevišķi, netiek uzņemts nekas lieks, taču – vai Tev to vajag un kāpēc? Viss sākas un beidzas matemātikā. Tas vienkārši ir dārgi un cilvēkam, kurš nerisina specifiskus uzdevumus, arī bezjēdzīgi, jo nebūs, tā, ka ēdot aminoskābes, nevis proteīna pulveri, Tavs rezultāts būs kardināli labāks.

Vēl viens svarīgs moments, kas attiecas uz visiem uztura bagātinātājiem, to patiesā iedarbība. Proti, ļoti bieži par to efektiem stāsta gari un plaši, ka liekas, ka, redz, absolūtā panaceja no visa, bet beigās čiks vien sanāk. Vai tiek rupji melots? Nē. Vienkārši, reklāmu balsta uz laboratorijas izmēģinājumiem un teoriju, noklusējot faktus, kas kopējā bildē neierakstās. Piemēram, ka tā vai cita viela organismā nemaz neuzsūcas vai tiek neitralizēta un nepaspēj neko izdarīt. Vai arī, pavisam populāra tēma, noklusē, ka, lai produkts būtu efektīvs, tā devām jābūt 5-10 reizes lielākām nekā norādīts uz iepakojuma (to nenorāda, jo ir regulējošo iestāžu noteikumi).

Atsevišķs stāsts ir par pseido-produktiem. Piemēram, tauku dedzinātājiem. Pavasarim ļoti aktuāla tēma. Cilvēki zina, ka tādi produkti ir, tos pērk un gaida, kad nu tas ugunskurs iekursies. Patiesībā gan tauku dedzinātāji paši neko nededzina. Nu, nav tiem tādu spēju (vismaz ne legāli nopērkamajiem sporta uztura veikalos). Pēc būtības tie ir enerģijas dzērieni, kuros, varbūt (var arī nebūt), ir termoģenēzi veicinošas vielas. Viss. Sanāk, ka tauki tiek dedzināti nevis no tā dzēriena, bet tāpēc, ka Tu vienkārši dari vairāk, jo Tev enerģijas ir vairāk. Prasti runājot, Tu noskrien nevis 10, bet 15 apļus.

Īsāk sakot, sporta uzturs mazliet palīdz, taču tas nav glābējs. Tas neizglābs Tevi no nepareiza uztura kļūdām, neizglābs no slikta režīma un stulbām treniņu programmām. Es teiktu, ka sporta uzturs ir tikai deserts (tas, protams, var strādāt arī kā neliels motivators), ko vari uzēst pēc tam, kad visu esi sakārtojis.

Atbildēt

No apps configured. Please contact your administrator.

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *