Šajā nedēļas nogalē Sentluisā tiks aizvadīta Nacionālās hokeja līgas (NHL) Visu zvaigžņu spēle, kam būtu jākļūst par vienu no sezonas nozīmīgākajiem pasākumiem vismaz fanu vidē, bet tā nav. Kas ir noticis ar šo kopumā lielisko ideju – sapulcināt labākos hokejistus vienā spēlē un kāpēc mūsdienās tas vairs nestrādā?
Sākumā šī NHL Zvaigžņu spēles ideja patiešām bija laba, jo pirmajos mēģinājumos, precīzāk, no 1947. līdz 1968. gadam, šajā spēlē, ar nelieliem izņēmumiem, tikās aktuālie Stenlija kausa ieguvēji ar no citām komandām (tolaik NHL veidoja sešas komandas, sauktas par “Original Six”) izveidotu labāko spēlētāju komandu.
Vēlāk šis formāts tika mainīts, jo līgai paplašinoties, parādījās iespējas komandās iesaistīt vairāk zvaigznes, tika mainīts formāts uz Rietumu-Austrumu konferenču komandu cīņu un 1969. gads bija pirmā reize, kad zvaigžņu komandu sākumsastāvu noteica līdzjutēju balsojumā. Laikam ejot, tika piedāvāti arī citi formāti, piemēram, Ziemeļamerika pret Pasauli, kā arī bez jau ierastās spēles notika arī prasmju konkursi.
Tiesa, tas viss bija sekundāri, jo galvenais “All Star” mača motīvs bija padarīt spēlētājus un līdzjutējus tuvākus vienus otriem, parādīt, ka pat pašas lielākās zvaigznes ir tādi paši cilvēki un vienā arēnā sapulcināt pašus labākos, lai sanākušie līdzjutēji varētu pēc iespējas īsākā laikā ieraudzīt pēc iespējas vairāk pirmā lieluma zvaigžņu.
Papildus, protams, tās bija arī dažādas citas akcijas, lai labākie spēlētāji ne tikai būtu uz vietas, bet kaut kādā interesantā veidā izklaidētu publiku, piemēram, prasmju konkursā noteiktu fanus interesējošās lietas – kurš ātrāks, kuram metiens spēcīgāks, bet kuram – precīzāks utt.
Diemžēl, bet 2020. gadā tas viss ir bezjēdzīgi. Iemesli tam ir vairāki, pievērsīsimies, manuprāt, trim galvenajiem.
Pirmkārt, sociālo tīklu laikmetā sabiedrībā populāri cilvēki un viņu atbalstītāji (heiteri arī, starp citu) ir tik tuvu, ka var ielīst zvaigznēm ķemertiņā, tāpēc stāsts par to, ka līdzjutēji var satikt zvaigznes, maigi sakot, ir mazliet novecojis. Pašlaik, ja vien hokejistam (basketbolistam, futbolistam, beisbolistam, vienalga) ir labs noskaņojums, viņš ar Tevi var parunāt jebkurā laikā.
Otrkārt, Zvaigžņu spēlei ir pamatīga ideju krīze. Sākās viss no tā, ka klasisko hokeja spēles formātu nomainīja uz “All Star” turnīru, kurā tiek veidotas divīziju izlases, kas formātā 3-pret-3 mēģina noskaidrot labāko. No vienas puses, protams, interesanti, bet no otras – tas jau vairs nav hokejs, t.i., NBA, ņemot piemēru no hokejistiem, varētu sarīkot zvaigžņu sacensības strītbolā.
Pie šī paša punkta arī jāatzīst vēl viens fakts. Zvaigžņu spēlē nav cīņas. Tas ir tikai normāli, jo gūt savainojumu šādā plezīrā nevienam nav vēlēšanās, taču, ja šādas cīņas nav basketbolā vai beisbolā, tad sanāk uzbrukuma svētki, turklāt sportistu individuālajā arsenālā ir daudz “fīču” ar ko izklaidēt publiku – sākot no dribla, līdz dankiem. Kas ir hokejā? Hokeja īpatnība ir tā, ka tur ir cieša, fiziska, triecienu cīņa. Noņemiet to no šī sporta un kas sanāks? Publiskā slidotava.
Beigu beigās, kad tika paziņots, ka šogad tiks rīkots metienu konkurss… no tribīnēm. Interesanti, svaigi, bet, piedodiet, kur te ir hokejs?
Treškārt, cilvēkiem ir alternatīvas – tas pats tehnoloģiskais progress ļauj katram planētas iedzīvotājam skatīties sportu kādu gribi un kad gribi, arī ārpussorta aktivitātes pašlaik ir daudz plašāk pieejamas un konkurē par to pašu skatītāja dolāru.
Beigu beigās, NHL jau vairākus gadus ir cits, manuprāt, daudz interesantāks un sportiskajā ziņā aizraujošāks, pasākums, ko līga pati ir nosaukusi par aizvadītās desmitgades lielāko notikumu līgas vēsturē – spēles atklātos laukumos.
Nav svarīgi vai tas ir “Winter Classic” starp oriģinālā sešinieka komandām, vai hokejs zem klajas debess Teksasā – tas šobrīd ir interesanti, jo tās ir reālas spēles un īsta cīņa ar atainojumu turnīra tabulā. Tā ir iespēja padarīt hokeju kā sportu padarīt tuvāku līdzjutējiem.
Jau vairāk kā 10 gadus esmu bijis skeptisks par Zvaigžņu spēles nepieciešamību, taču NHL vēl aizvien uzskata, ka šī ir obligāta regulārās sezonas sastāvdaļa. Iespējams, jo tā savā veidā iezīmē pēdējo, izšķirošo sezonas nogriezni un svarīgāk par visu ir nevis pati spēle, bet gan tā pauze, kas ir komandām pirms izšķirošā izrāviena, kas, kā redzējām pirms gada, var novest ļoti tālu.
Foto: nhl.com
Redakcija
Es un mēs, un viss ap mums!
