Prasme uzstāties publikas priekšā vienmēr ir bijusi noderīga, un nav svarīgi, vai Tava auditorija ir tavi labākie draugi kādā tikšanās reizē, kad atceraties skolas laiku piedzīvojumus, vai vairākus tūkstošus cilvēku liela zāle, kurai prezentē savu biznesu.
1. Novēro citus, novēro auditoriju
Kā papagailis iemācās runāt? Patiesībā viņš nerunā, bet gan atdarina skaņas, t.i., skatās, ko dara cilvēki viņam apkārt, un atdarina. Tieši tāpat arī bērns savas dzīves sākumā redz, ka visi lielie apkārt staigā, piecēlušies kājās, tāpēc ceļas kājās pats!
Nav nekā nosodāma, ka Tu sāksi skatīties citu cilvēku uzstāšanās. Tas ir labs treniņš, lai saprastu, kā vispār cilvēki runā publikas priekšā, redzēsi labās lietas, kuras droši vari paņemt sev, redzēsi arī, kā nevajag runāt. Lai arī, iespējams, Tu uzreiz nekļūsi par labu runātāju, Tev vismaz būs aptuvens priekšstats par to, kā Tu vēlies uzstāties.
Ar auditoriju ir tieši tāpat – Tev ir jāzina, kam stāstīsi un kā viņi reaģē uz stāstīto. Viena lieta ir Tavi draugi, cita – kolēģi vai priekšniecība, bet pavisam cita publika būs, ja izdomāsi izmēģināt savus spēkus stand-up komēdijā. Pēti auditoriju, atrodi vājās vietas un izmanto savā labā!
2. Sagatavojies
Tev, iespējams, liekas, ka visi tie jociņi, ko no skatuves bārsta labākie pasākumu vadītāji, ir viņu brīva improvizācija un viss, ko viņi runā bez lapiņas priekšā, ir gadu gaitā ievākta pieredze un erudīcija. Vari būt drošs – nē.
Tiesa, viņi ir sava darba profesionāļi, kas ir noslīpējuši savu darbu līdz līmenim, kad arī visas iegaumētās frāzes, kuras viņiem ir ļoti lielā daudzumā, izskatās kā improvizācija. Arī spēja reaģēt uz situāciju, kas ir svarīga lieta uzstājoties, veidojas tikai kopā ar pieredzi. Spēja sekot savas runas “taimingam”, spēja atcerēties un nesaputroties tekstā un vēl, un vēl, un vēl…
No Tevis, protams, neviens negaida tik spīdošu uzstāšanos, taču pats sliktākais, ko Tu sev vari izdarīt – nesagatavoties runai un cerēt, ka varbūt nevajadzēs. Ja neesi gatavs rakstīt runu iepriekš, pārdomā pieturas punktus, iepazīsties ar telpu, kurā runāsi utt.
3. Atbrīvojies
Lai arī, iespējams, Tev liekas, ka kāda uzstāšanās var mainīt Tavu dzīvi par 180 grādiem un Tu nekādā gadījumā nedrīksti nolažoties, tā nav. No tā, ka Tu izgāzīsies, runā nekas nemainīsies. Protams, varbūt kāds pasmiesies tajā pašā vakarā par Tevi, bet tas arī viss. Dzīve ar to ne sākas, ne beidzas.
Tāpēc – atbrīvojies! Ir dažādas tehnikas, kā to izdarīt, sākot ar klasiskajām, t.i., 50 gramiem konjaka, līdz fantāzijā balstītiem (esot jāiedomājas, ka visi auditorijā esošie ir pliki), taču, pat ja tā ir Tava maģistra darba aizstāvēšana vai prezentācija, pēc kuras vari iegūt lielu līgumu, atbrīvojies – stresains orators vienmēr ir pamanāms.
4. Iesaisti publiku, stāsti par sevi
Vislabākais veids, kā likt runai plūst raitāk un dabiskāk, – publikas iesaistīšana. Liec saviem klausītājiem pašiem iesaistīties savā stāstījumā! Uzdod viņiem jautājumus un sagaidi atbildes! Tas ne tikai ļaus brīvāk justies Tev, jo Tu sapratīsi, ka tavi klausītāji, visdrīzāk, ir ļoti pozitīvi noskaņoti, bet arī liks publikai sasparoties un nolikt savus telefonus malā.
Vēl viens variants – stāsti par sevi. Nekāda teorija, lai arī cik interesanta tā būtu, nav tik uzrunājoša, kā stāsti par sevi, saviem piemēriem. Tas klausītājiem liks meklēt līdzīgus piemērus savā pieredzē un rezultātā – just Tev līdzi un būt “uz viena viļņa”.
5. Nesteidzies
Viena no vislielākajām kļūdām, kas var būt uzstāšanās gadījumos, – ātri nobērt savu stāstāmo un pēc iespējas ātrāk “pazust”. Šī kļūda rodas aiz mūsu nepārliecinātības par sevi, par savu stāstāmo. Taču – par ko mums kaunēties? Ja mēs nemēģinām melot vai kā citādi čakarēt savus klausītājus, viss taču ir lieliski, ne tā?
Tāpēc arī mēs varam runāt lēni, uzsvērt kādas lietas, atkārtot svarīgāko.
Ļoti labs paņēmiens, kā noturēt savu runas tempu, kas ikdienā ir ātrāks nekā vajadzētu uzstājoties, ir pieskaņot to kustības tempam. Staigājiet pa auditoriju vai skatuvi! Žestikulējiet! Tas ne tikai palīdzēs jums atbrīvoties, bet arī noturēs klausītāju uzmanību.
6. Viss tikai sākas…
Svarīgākais ir norunāt savu tekstu – tā ir vēl viena izplatīta kļūda. Protams, ka savu tekstu norunāt ir ļoti svarīgi, jo tieši tāpēc jau Tu arī nāci priekšā, taču ļoti svarīga jebkuras uzstāšanās sastāvdaļa ir atpakaļsaite – jautājumi.
Ļauj klausītājiem uzdot Tev jautājumus. Jā, var gadīties, ka publika būs ļoti nerunīga, tāpēc ir tikai normāli, ka šo uzstāšanās sadaļu sāksi ar jautājumu pats sev: “Man bieži ir prasījuši…”, vai “Dažreiz, kad runāju par šo tēmu…”. Tādā veidā Tu atbildēsi uz pašiem populārākajiem un, iespējams, primitīvākajiem jautājumiem, kurus varbūt kādam ir neērti uzdot, tāpat, protams, klausītāji tiks “iekustināti” saviem jautājumiem.
Arī tad, kad uz visiem jautājumiem publiski būsi atbildējis, neskrien prom, jo var gadīties, ka kādam ir jautājums, ko publiski viņš nav vēlējies uzdot. Esi pieejams, komunicē ar cilvēkiem.
Redakcija
Es un mēs, un viss ap mums!
