Ja tagad mēs aizietu uz vidēji aritmētisko svaru zāli un veiktu aptauju par šīs zāles apmeklētāju treniņu mērķiem, tad, esmu pārliecināts, ka vismaz daļa apgalvotu, ka trenējas “uz reljefu”. Kā parasti tas izpaužas? Fizkultūrietis izvēlas vidējus svarus un cilā tos daudz-atkārtojumu (12+ atkārtojumu) režīmā. Parasti tas tiek pavadīts arī ar stāstiem, ka cilvēks jau nevēlas to lielo, “nedabīgo” muskuļu masu, bet gan skaistus un izteikti formīgus muskuļus.
Ideja ir visnotaļ apsveicama, taču saknē nepareiza, precīzāk, šāda pieeja ir izveidojusies dēļ nepilnīgas informācijas par treniņiem vai, iespējams, dēļ vēlmes “trenēties kā profesionālis”, t.i., par pamatu ņemot profesionālo atlētu treniņu plānus un mēģinot tos iedzīvināt savā ikdienas rutīnā.
Lai uzreiz atmestu visas pārdomas “a kā tad jātrenējas uz reljefu?”, teikšu uzreiz – NAV TĀDA TRENĒJAMA PARAMETRA KĀ RELJEFS! Ja Tu paņemsi jebkuru cilvēka vispārējās anatomijas grāmatu vai treneru mācību materiālu, kas veltīts atlēta pamata fizisko spēju uzlabošanai, nekur, pilnīgi nekur Tu neredzēsi, ka tiek runāts par reljefa trenēšanu.
Tas, ko daudzi saprot ar reljefu patiesībā ir divu citu ķermeņa parametru kopums – lielas muskuļu masas un zema zemādas tauku procenta kombinācija. Proti, ja ir liela muskuļu masa un ir maz zemādas tauku, ir reljefs. Ja kaut kas šajā kombinācijā nav pietiekošā daudzumā, tad – nu, tad reljefa nav.
Kāds teiks – Es taču trenējos uz reljefu un man tas uzlabojās! Jā, tā, protams, var gadīties, taču ne jau reljefs “uztrenējās”, bet gan pie palielinātas fiziskās slodzes (klasiskā 3×12 vietā tika taisīts 4×25) tik izlietots vairāk enerģijas (jo kopējais veikto atkārtojumu skaits pieauga gandrīz trīs reizes), t.i., nodedzināts vairāk tauku un kā rezultāts – samazinājās zemādas tauku procents.
Nu, lūk, te mēs nonākam pie paša interesantākā, proti, lai arī reljefa treniņa lielākie aizstāvji ir kategoriski pret lielu muskuļu masu, kā izrādās, bez tās nekas viņiem nesanāks, jo, vispirms ir nepieciešama muskuļu masa un tikai pēc tam to var padarīt redzamu (iegūt izteiktu reljefu) ar tauku procenta samazināšanu.
Pie šīs pašas tēmas der apskatīt vēl vienu, domāju, ka saistītu jautājumu – muskuļu forma, jo nereti reljefa treniņa piekritēji runā arī par to, ka viņu vēlme ir tikt pie maziem, bet ļoti apaļiem un skaistiem muskuļiem.
Diemžēl, bet te vēlreiz ir jāraksta bēdīgas ziņas, jo – muskuļu forma ir ģenētiski noteikta un to izmainīt, neguļoties uz operāciju galda, nav iespējams.
Protams, ka, tāpat kā ar jebkuru jautājumu, arī te būs tādi, kas teiks “A man sanāca!” Šādi izsaukumi, gan jau, ka sākat nojaust, arī drīzāk ir dēļ nezināšanas, nevis realitātes, t.i., ja cilvēkam ir maza muskuļu masa, viņa muskuļi izskatās vienā veidā, bet, kad muskuļu masa ir palielinājusies – jau citādāk. Tās nav muskuļu formas izmaiņas, bet gan muskuļu masas pieaugums.
Muskuļu formu nosaka citi faktori, piemēram, muskuļu stiprinājumu vietas. Kā piemēru var ņemt augšdelma divgalvaino muskuli, jeb bicepsu – daudzi to grib redzēt ar izteiktu “pīķi”, t.i., “kalniņu”, kā Arnoldam Švarcenegeram. Lai pie tāda tiktu nav nepieciešami smagi treniņi ar lieliem svariem vairāku gadu garumā, nav nepieciešama arī kāda īpaša treniņprogramma. Precīzāk, tie nepalīdzēs, jo te noteicošais ir tas cik tālu viens no otra atrodas muskuļa stiprinājumi un, jo tie ir tuvāk, jo “pīķis” ir lielāks. Savukārt, ja tie ir tālāk viens no otra, tad, trenējies kā gribi, bet šāds efekts netiks panākts.
Otrs ļoti labs un bieži redzēts piemērs ir preses treniņi, kad cilvēki, kuru preses “kubiki” ir novietoti pamīšus, nevis simetriski viens pret otru, mēģina vingrot, lai tos “iztaisnotu”. Nē, tas tā nenotiek un, jā, “šķībā prese” ir norma un sastopama daudz vairāk cilvēkiem nekā simetriskā.
Nobeigumā apkopojot rakstīto – lai arī svaru zālēs ir daudz tādu, kas mēģina trenēt reljefu, patiesībā to nemaz nevar izdarīt, vismaz ne tā kā to ir iedomājušies šie trenētāji. Pamatā ir liela (palielināta) muskuļu masa, kuras attīstīšanai vajag no “reljefa treniņa” atšķirīgu pieeju un zems zemādas tauku procents, kura sasniegšanai ļoti būtisks ir uzturs.
Tāpat ir svarīgi atcerēties, ka muskuļu forma ir ģenētiski noteikts faktors un treniņi to nekādā veidā izmainīt nevar.
Tāpēc – trenējamies, taču mēģinām to darīt ar prātu un jēgu!
Redakcija
Es un mēs, un viss ap mums!
