“Neskati vīru pēc cepures!” – šis teiciens sevi ir pierādījis gadiem, taču nesniedz atbildi pēc kā tad to vīru ir jāskatās, lai teju nekļūdīgi ja ne pilnībā nolasītu cilvēku, tad vismaz iegūtu gana daudz informācijas?
Rokasspiediens – manuprāt, viens no pašiem vīrišķīgākajiem socializēšanās rituāliem, kāds ir saglabājies mūsdienu rietumu sabiedrībā. Par rokasspiediena nozīmi un to kā dažādus sasveicināšanās paņēmienus var tulkot ir uzrakstīti tūkstošiem rakstu, simtiem grāmatu un, iespējams, arī desmitiem zinātnisko rakstu, tāpēc šoreiz ne par to.
Mūs interesē cita lieta, proti, vai ir iespējams izmainīt savu tvērienu, strādāt ar to? Atbilde, protams, ir apstiprinoša. Tiesa, lai arī uzvedības modelis, ko mēs izvēlamies konkrētā sasveicināšanas laikā drīzāk tiek noteikts dažādu psiholoģisku faktoru ietekmē, tas nemazina fizisko faktoru klātbūtnes efektu.
Protams, kad runa ir par tvēriena vai roku spēku pirmais, kas daudziem ienāk prātā ir jau labi zināmais sporta veids, ārmvrestlings, jeb roku laušanās. Lai arī tas ir ļoti skatāms, ārmvrestlings nav gluži tas, kas mūs interesē, jo mūsu uzdevums šajā brīdī ir tvēriena spēka treniņš, kas, protams, iekļaujas arī ārmvrestleru treniņos, taču tas nav primārais.
Ar tvēriena spēka attīstību un tā salīdiznāšanu nodarbojas Latvijā vēl ne pārāk populārs sports vai, drīzāk, nodarbošanās – gripings. Kāpēc to nesaucu par sportu? Tāpēc, ka tas uz šo brīdi, lai arī ir gana pastāvīgs, vienalga iekļaujas kāda cita sporta porgrammā. Vai tas būtu ārmsports (nejaukt ar ārmvrestlingu), vai kāds no spēka sporta veidiem, klintī kāpšanas sports vai cīņas sporti. Beigu beigās, ar tvēriena treniņiem nodarbojas arī cilvēki, kas no sporta un fizklutūras ir salīdzinoši tālu, jo… nu, par to tad arī pastāstīsim.
KĀPĒC TRENĒT?
Tātad, sāksim ar to, ka tvērienu var trenēt ļoti dažādi, jo dažādas ir arī tā kvalitāties – plaukstas tvēriena spēks, plaukstas tvēriena spēka izturība, pirkstu tvēriens, pirkstu tvēriena izturība utt. Kvēlākie šīs nodarbes entuziasti nonāk līdz tam, lai trenētu katra pirksta tvērienu, bet tas jau ir cits līmenis. Mūs interesē divas lietas – plaukstas tvēriena spēks un pie reizes arī izturība, jeb, runājot vienkāršāk, mūs interesē tas cik stipri mēs ar plaukstu varam kaut ko saspiest un cik ilgi šādā stāvoklī noturēties.
Vispār, kāpēc tas ir vajadzīgs? Domāju, ka katrs no mums, vīriem, ir bijis situācijā, kad nesot kādu lielgabarīta objektu (kādu mēbeli) vai vienkārši svaru zālē mēģinot kaut ko pacelt, spēks tā kā pat būtu, bet viss slīd ārā no rokām. Tas ir tikai viens no uzskatāmiem piemēriem, ka ar tvērienu kaut kas nav ok. Protams, mēs varam filozofēt par to cik tad bieži tās mēbeles ir jānēsā un kādi svari ir jācilā, lai tvēriens būtu problēma, taču patiesībā viss ir izdomāts pirms mums, precīzāk, arī Pasaules veselības organizācija (WHO – World Health Organization) ir atzīmējusi, ka tvēriena spēks var daudz ko pateikt par cilvēku, proti, tas parāda viņa kopējo veselības stāvokli un tie cilvēki, kuriem tvēriens ir spēcīgāks vecumdienās ir mazāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.
Lai arī par to otro apgalvojumu, šķiet, var padiskutēt (par cēloņu un rezultāta noteikšanu), neapšaubāmi, tvēriens parāda daudz, jo, beigu beigās, aktīvam cilvēkam, pat ja viņš to neapzinās, tvēriens kļūst spēcīgāks, kamēr pie mazaktīva dzīvesveida, protams, nekas tāds nenotiek.
Beigu beigās, ir arī veiktas aptaujas, kurās noskaidrots, ka ir dāmas, kurām kā viena no iekārojamākajām un uzbudinošākajām vīriešu ķermeņa daļām liekas spēcīgas rokas un tā kā labs tvēriens nav iedomājams bez spēcīgiem apakšdelmiem. Nemaz nerunājot par to, ka pastāv uzskats, ka plaukstas un apakšdelmi ir vienas no pirmajām ķermeņa daļām, ko sievietes pamana sev simpātiskā vīrietī, tā kā mēģina saskatīt vai viņam esot gredzens uz pirksta.
AR KO TRENĒT?
Labi, tvēriens ir svarīgs, bet kā mēs to varam novērtēt? Mēģināt draugiem un kolēģiem spiest roku maksimāli spēcīgi un prasīt kādas sajūtas? Tāda pieeja, protams, būtu interesanta, taču nez vai pēc tam jums būtu palikuši draugi. Tieši tāpēc ir izgudroti divi daudz humānāki veidi kā mēs nosakām savu tvēriena spēku – dinamometrs un rokas espanderi.
Otros, esmu drošs, visi ir redzējuši, jo tādus var iegādāties teju jebkura lielveikala sporta preču nodaļā – atspere un tās galos izveidoti rokturi. Ņemam rokās, vai, precīzāk, rokā, un spaidām. Pārsvarā gan daudziem šāda spaidīšana ātri apnīk un tas arī saprotams, jo brīvi pieejamie espanderi ir ar ļoti vājām atsperēm. Tādām, kuras saspiest var (būtu jāvar) pat bērns. To slodzes rādītāji svārstās ap 10 kg. Kas ir slodzes rādītājs? Tas ir tas svars, kurš uzkarināts uz viena roktura, saspiež rokturus kopā.
Šajā brīdī galvenais ir neapstāties un saprast, ka ir pieejami arī citi, daudz stingrāki, espanderi. Populārākie, protams, būs “ibejā” vai “aļikā” nopērkamie, lai gan tie ir nestabilas kvalitātes, bet populārākie – “Captains of Crush”. Šo espanderu īpašība ir tā, ka katrs no tiem ir ar atšķirīgu slodzi un šobrīd ir pieejamā līnija sākas ar 27 kg un beidzas ar 165 kg espanderi. Līdzīgi ir arī ar visiem pārējiem šāda veida paaugstinātās slodzes espanderiem (“Heavy Grips”, “GHP”, “Robert Baraban”, “Mash Monster”, u.c.). Kā ar tiem var saprast savu tvēriena spēku? Katram no espanderiem ir savs slodzes rādītājs un, ja to vari aizvērt (vienu reizi), tad viss ok un to vari saukt par savu maksimumu.
Te gan ir divas problēmas – tvēriena spēks netiek noteikts precīzi, t.i., ir diezgan liela starpība starp espanderiem un viens var likties par vieglu, kamēr nākošais būs neaiztaisāms un otrs – vajag daudz espanderu (gan tvēriena spēka noteikšanai, gan treniņiem), jo tiem nevar mainīt pretestību (ir tādi, kuriem var, taču tos tvēriena spēka noteikšanai izmantot ir problemātiski).
Ko darīt? Palīdzēt var dinamometrs. Šo iekārtu jau redzējusi varētu būt daudz mazāka publikas daļa, taču nekas īpašs tas arī nav, jo ar to tvēriena spēku mēra ārsti, treneri, spēka struktūru pārstāvji. Darbības princips ir vienkāršs – saspied rokturus un no ekrāna nolasi rezultātu. Vienkārši un samērā precīzi.
Visbeidzot, pēdējais lielais jautājums, kas daudzus var interesēt – a ko man pēc tam darīt ar to rezultātu? Nu, ja tā godīgi, neko – medaļu par to neviens neiedos (ja nu vienīgi rezultāts būs +/- 170 kg, tad gan) un to tāpat visi dara savam priekam (Jāpiebilst, gan, ka notiek dažāda veida tā sauktie sertifikācijas pasākumi, kur var izmēģināt savus spēkus un, ja šie izmēģinājumi būs veiksmīgi, tad iekļūt oficiālajos “tvēriena karaļu” sarakstos, bet par to citā reizē). Tomēr, Pasaules veselības organizācija atkal ir pacentusies un noteikusi to robežu, kas ir pieņemama vidējam, fizisku darbu nestrādājošam un aktīvi nesportojošam pilsonim – 50 kg kungiem un 30 kg dāmām. Tātad, šos rādītājus būtu jāsasniedz katram veselam cilvēkam. Ir vairāk? Ļoti labi, turpini tādā pat garā! Mazāk? Labāk sāc domāt par savu fizisko formu!
KĀ TRENĒT?
Kā mēs varam trenēt tvērienu? Atkal – te ir divi veidi. Viens, acīmredzamais, ņemt espanderus un dažādā veidā tos mēģināt aiztaisīt. Pieeja laba, taču var gadīties, ka mazefektīva. Kāpēc? Mēs tagad varētu izvērts plašu teoretizētu aprakstu, taču mēģināšu to noformulēt kā – trenējot atsevišķas mazās muskuļu grupas mēs nevaram sasniegt maksimālo rezultātu, jo tām mēs nevaram dot lielas slodzes un būtisks faktors ir arī lielo/lielāko muskuļu grupu spēks. Kā saka, lietas jāskatās kompleksi. Protams, ka kādiem atsevišķiem unikumiem var gadīties, ka viss strādā tāpat, bez lielas iespringšanas, taču tāpēc viņi ir unikumi.
Savukārt otrais veids ir šī kompleksā pieeja – vienkārši vajag sākt nodarboties ar fitnesu vai kādu no spēka sportiem. Ir ļoti daudz vingrinājumu, kuros mēs trenējam ko citu, bet tvēriens darbojas “atbalstošā režīmā”. Tādā veidā tiek nošauti divi zaķi uzreiz – uzlabots tvēriens un uzlabota vispārējā fiziskā sagatavotība.
Ja kādam liekas, ka šādā veidā tvērienu nevar uztrenēt tik labi kā ar espanderiem, varu nomierināt, var un pat ļoti labi, jo ir grūti iedomāties labāku tvēriena treniņu kā vilkme ar submaksimāliem vai maksimāliem svariem. Tāpat pievilkšanās ar papildus svaru var likties interesanta. Galvenais ir saprast, ka rokas, kā jau mazās muskuļu grupas, nav jātrenē pārāk bieži un vairāk noteikti nav labāk.
Lai arī tvēriens kā atsevišķa fiziskā kvalitāte ļoti bieži ir daudzu aizmirsta, par to der atcerēties, jo labs tvēriens der gan sportā, gan ikdienā (pārceļot mēbeles vai nesot nestandarta/lielgabarīta svarus), gan arī karjerā, kur mēs atgriežamies pie stingra un pārliecinoša rokasspiediena.
Redakcija
Es un mēs, un viss ap mums!
