Vasara šogad bija diezgan silta un var teikt, ka turpinājās līdz pat septembrim, jo arī rudens pirmajā mēnesī gaisa temperatūra svārstījās mazliet zem 20 grādu atzīmes. Tiesa, drīz jau būs oktobra trešā dekāde un vietām Latvijā jau ir sagaidīts pirmais sniegs un, lai arī uz īsu brīdi, bet ir bijusi arī sniega sega.
Neizbēgami šādā laikā galvā nāk domas par to, ka nebūtu slikti starpsezonas garderobē iekļaut vismaz dažus ziemas modes praktiskākos elementus. Cimdi ir vieni no pirmajiem, ko aukstajās dienās velk no skapja, jo, lai arī galvenais esot, ka kājām jābūt siltām (dzīves patiesība, kas zināma visiem “Emīla nedarbus” redzējušajiem), rokas nav ne ar ko sliktākas.
Taču ar tiem cimdiem, redz, kā ir – daudziem kungiem tie nepatīk, jo, viņuprāt, tādi ir neērti, turklāt, mūždien kaut kādā neiedomājamākajā veidā un nepiemērotākajā brīdī tie vienkārši pazūd. Tāpēc arī cilvēki iedalās divās grupās – vieni cimdus nēsā, bet otri rokas silda kabatās. Zvērinātajiem cimdu nenēsātājiem mēs varam novēlēt tikai izturību (siltumizturību), bet visiem pārējiem kungiem, kuriem rūp ne tikai roku siltums, bet arī izskats, jo cimdi, neapšaubāmi, ir viens no interesantākajiem aksesuāriem aukstajā laikā, piedāvājam nelielu gidu tajā kādi ir un kā izvēlēties sev piemērotākos cimdus.
Protams, lai izvēlētos piemērotākos cimdus, vispirms ir skaidri jāsaprot kādiem nolūkiem tie tiek pirkti. Lai mums piedod izsmalcinātie modes estēti, bet par vakara cimdiem (cimdi, kas tiek nēsāti TIKAI komplektā ar fraku) šoreiz nestāstīsim un nestāstīsim arī par adītajiem dūraiņiem. Arī tā sauktos autobraucēju cimdus (kā saproti, paredzēti stūrēšanai) apskatīsim diezgan virspusēji. Mūsu uzdevums ir apskatīt rudens-ziemas sezonas cimdus.
STILS
Cimdi ir tā modes lieta, kuru strukturēšanai, diemžēl, nav skaidras pieejas, jo to var darīt kā vien sirds vēlas, taču mēs piedāvājam vispirms skaidri nodalīt – funkcionālos cimdus (sportam, stūrēšanai utt. paredzētos) no ikdienas cimdiem, tā kā pirmajā gadījumā svarīgas kļūst daudzas utilitāras lietas, kuras mēs šoreiz pat neapskatīsim.
Ar vārdiem “ikdienas cimdi” apzīmējam visus ikdienas lietošanai paredzētos cimdus, kuru galvenais uzdevums ir neļaut plaukstai nosalt un pirkstiem palikt stīviem. Kā arī, protams, papildus bonuss šiem cimdiem ir kopējā tēla veidošana.
MATERIĀLI
Tātad, ikdienas cimdi var būt kā ziemas, tā arī rudens/pavasara (dienas cimdi). Kā var saprast no nosaukumiem, to atšķirība ir nēsāšanas sezonā, tātad – arī biezumā un siltuma noturēšanas īpašības. Īsāk sakot – ziemas cimdi ir ar vilnas oderi, bet dienas cimdi ir plānāki un ar zīda oderi. Bez oderes svarīgs ir arī pašu cimdu materiāls.
Pats vienkāršākais cimdu materiāls ir govs āda – vienkāršs tas ir tāpēc, ka šī āda nav elastīga, tāpēc cimdi, attiecīgi, arī ir masīvi un lieli. Protams, tie noder lielo mīnusu gadījumos, taču pie mēteļa uzvilkti tie, tā pat kā cūkas ādas cimdi, neradīs eleganta džentlmeņa tēlu.
Par labākiem tiek uzskatīti cimdi, kas tiek ražoti no aitas un jēra ādām vai, piemēram, Dienvidamerikā dzīvojošo pekaru (mežacūku “radinieki”) ādas no kurām var mēģināt šūt arī plānos dienas cimdus. Turpretim, ja mēs runājam par ziemas cimdiem, tad aitu un aunu ādām ir priekšrocība, jo tās parasti ražotājiem tiek piegādātas ar vilnu, kas, protams, uzlabo cimdu siltuma noturēšanas spējas.
Tāpat ir svarīgi izvērtēt cimdu oderes materiālus, kas klasiskajos gadījumos var būt no alpaka vilnas, kašmira, zīda vai parastas vilnas. Protams, jāsaprot, ka divi pirmie varianti ir domāti premiālajiem ziemas cimdiem, bet vilna – demokrātiskākās klases cimdiem. Zīds savukārt ir materiāls no kur oderes šuj dienas cimdiem, tā kā tiem nav svarīga īpašas siltuma turēšanas īpašības.
IZMĒRS
Ar cimdu izmēriem ir problēmas. Protams, ja ir tāda iespēja, tad cimdus, tāpat kā jebkuru citu garderobes elementu, būtu jāpasūta pie profesionāļiem, taču tā kā mēs dzīvojam objektīvajā realitātē, šāda iespēja ir vien retajam, tāpēc jāsamierinās ar veikalu piedāvājumu un izmēriem.
Cimda izmēru nosaka divas lietas – platums un garums. Precīzāk, šo divu izmēru kombinācija. Problēma, kā jau saproti, ir tāda, ka nebūt ne visiem kungiem ir “standarta roka” un var gadīties, ka pēc garuma cimds jau ir par lielu, bet pēc platuma – par mazu. Ko darīt? Neko. Vienkārši meklēt savu variantu.
LIETOŠANA
Kad īstie cimdi ir atrasti, viss vēl tikai sākas, jo svarīgi ir ne tikai izvēlēties pareizos, bet arī tos pareizi nēsāt un uzglabāt.
Protams, cimdi ir dažādi un kādi lielie, biezie ziemas cimdi uzglabāšanā un lietošanā nekādus īpašus apstākļus neprasa, taču smalkākie modeļi gan var būt ļoti prasīgi. Pirmkārt, tos vajag glabāt nevis ziemas mēteļa kabatās, bet horizontāli izklātus. Tāpēc, ka āda ātri pieņems nepareizās formas un kļūs rievaina.
Ja kādā ziemas vakarā ir sanācis sarīkot pikošanās sesiju, nekādā gadījumā neliec cimdus uz radiatora vai nežāvē tos ar fēnu! Cimdiem ir jāļauj izžūt pašiem tāpēc noliec tos uz kāda dvielīša un ļauj viņiem žūt.
Ja cimdiem lietošanas laikā ir parādījušies kādi defekti (rievas, nelieli plīsumi), bet mest ārā neceļas roka, protams, Tu vari mēģināt tos reanimēt pats (piemēram, lai atgrieztu cimdiem elastību, tos vajag apstrādāt ar rīcīneļļu), taču labākais variants ir uzticēt cimdus profesionāļiem un ar savu problēmu vērsties pie ķīmiskajām tīrītavām, kas strādā ar ādām.
Taču, ja mēs runājam, par cimdu nēsāšanas etiķeti, tad ir divi acīmredzami punkti, ko katram kungam būtu jāievēro un vēl vairāki, kuru ievērošanu nosaka apstākļi, tāpēc par tiem nerunāsim. Pirmais – sniedzot roku rokasspiedienam, cimds tiek novilkts. Tas, patiesībā, ir paša rokasspiediena jēga – parādīt, ka Tava roka ir “tīra” un Tu dūrē neslēp mazu duncīti. Izņēmums var būt tikai ārkārtīgi aukstos laikapstākļos. Otrs – tāpat kā cepuri, arī cimdus pēc ienākšanas telpā, ir jānovelk (pavelkot aiz katra pirksta).
