Spēka palielināšana ir viens no tiem motīviem, kas daudzus ir aizvedis līdz svaru zālei. Nu, esi Tu vārgs, nekas, aizej, pavingro un kļūsi spēcīgāks! Taču, ja mēs pajautātu iesācējam (vai pat cilvēkam ar vidēju stāžu) – kas ir spēks un kad Tu sevi vari saukt par stipru čali? Kā Tu domā, kāda būtu atbilde? Atbildes, domāju, būtu ļoti un ļoti dažādas.
Jāsāk ar to, ka daudziem nav ne mazākās saprašanas kas vispār ir spēks. Piemēram, esmu dzirdējis jauniešus, kas stāsta, ka stiprs ir tas, kurš var daudz reizes pievilkties. Tāpat esmu dzirdējis tēzi, ka ir pilnīgi pie vienas vietas cik Tu vari pacelt, jo spēks, īsts spēks, esot tas cik stipri Tu kādam vari iesist! Un tā tālāk un vēl joprojām.
Runāt par spēku mēs varam no dažādām pozīcijām – maksimālais spēks, eksplozīvais spēks, izometriskais spēks, kopējais spēks, spēka rezerves utt. arī tas pats sitiena spēks var tikt apspriests šajā tematikā, jo pieder pie lietas.
No otras puses – sitiena spēkam nav nekāda sakara ar spēku absolūto un maksimālo. Nu, vari Tu uzsist spēcīgi, malacis, tas arī noderēs, varbūt, kaut kad, taču, ja jāpaceļ kāda kaste, kur Tavs spēks paliks? Atkārtošos, es nesaku, ka spēcīgs sitiens ir slikti, taču to nekādā gadījumā nevar saukt maksimālā spēka rādītāju.
Kāpēc tieši absolūtais, maksimālais spēks? Tāpēc, ka tieši tas parāda Tavu spēku bez visādiem “ja” un “bet”. Cik daudz jaudas Tev ir, cik spēcīgi ir Tavi muskuļi un saites. Maksimālo spēku nosaka pēc lielākā svara, ko sportists ir spējīgs pacelt. Tātad – ne sitieni un pat ne pievilkšanās Tavu maksimālo spēku neparādīs. Savukārt par absolūto spēku sauc to spēku, ko Tu parādi neatkarīgi no svara kategorijas. Tu pie saviem 80 kg vari tupties ar 240 kg, kas, protams, ir labs rezultāts, taču, ja kāds 100 kg censonis pietupsies ar 250 kg viņa absolūtais spēks būs lielāks, lai arī relatīvi Tu būsi labāks (3.0 pret 2.5 Tavā labā). Labi, par to otro punktu vēl var diskutēt (es gan pieturos pie idejas, ka “mežā nav svara kategoriju” un, lai arī vieglo svaru sportisti ir malači, lieli absolūtie kilogrami, manuprāt, ir iespaidīgāki).
Labi, ar to mēs ta ka būtu tikuši galā, bet nu, tomēr, kad cilvēku var saukt par spēcīgu?
Atbilde ir acīmredzama – tad, kad viņš var pacelt visvairāk par visiem, tad viņu, droši vien, tajā viņa tuvākajā sabiedrībā arī uzskatīs par spēcīgu, taču tas, protams, ir mānīgs orientieris, jo tāpat ir sens teiciens “Ja Tu esi stiprākais savā zālē, maini zāli!”.
Kā saproti, tad atbildot uz šo spēka jautājumu, es ņemšu par pamatu saprotamas un salīdzināmas lietas – stieņus un hanteles. Pēc būtības, jebkurā vingrinājumā, kurā Tu vari pacelt kaut kādu svaru, Tu vari noteikt savu spēku. Spiešana guļus, hanteļu cēlieni bicepsam – vienalga. Tas parādīs spēku.
Taču, atkal, mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka, lai gūtu priekšstatu par cilvēka spēku, ļoti laba (lai arī, piekrītu, ne ideāla) pieeja ir izmantot spēka trīscīņas vingrinājumus – pietupienus, spiešanu guļus un vilkmi. Ja ļoti gribas, klāt piemet spiešanu stāvus, taču tieši SPIEŠANU STĀVUS, nevis švungu, t.i., stieņa izmešanu uz augšu, izmantojot no kājām gūto inerci.
Kādi kilogrami ir jāpaceļ, lai Tu jau varētu sev pats uzsist pa plecu un teikt, ka laiks, ko esi pavadījis zālē, nav bijis veltīgs? Neko no skursteņa es neizdomāju, bet atstāstu gudrāku cilvēku secinājumus, kas, jāatzīst, ļoti labi sevi ir apstiprinājuši arī manos novērojumos.
Tātad, ja mēs runājam par pietupieniem, tad, ja vari pietupties, bet pēc tam arī veiksmīgi piecelties ar svaru, kas vienāds 1.5 Taviem paša svariem, tad sportists Tu vēl neesi, taču tas ir rezultāts ar ko var jau sākt trenēties nopietnāk vai mēģināt uz tā būvēt citas kvalitātes, kas vajadzīgas kādam citam sporta veidam. Divi savi svari, t.i., 100 kg kungam pietupjoties 200 kg, ir rezultāts, kas pie naturāla treniņa (neizmantojot dopinga sarakstos iekļautos preparāts) ir jau labs.
Spiešana guļus, kas, ja tiktu veikta aptauja, noteikti būtu viens no populārākajiem vingrinājumiem pasaulē. Parasti arī visi uz zāli staigājošie vispirms painteresējas par panākumiem tieši spiešanā guļus. 1.2 savi svari ir tas rezultāts, ko jau var saukt par rezultātu, nu, sak, nedaudz trenējos. 1.5 savi svari – labs pieteikums sporta līmenim (pieteikums, nevis jau pats līmenis).
Savukārt stieņa vilkme no zemes ir vingrinājums ar ko daudzi ir sabaidīti līdz ārprātam, jo tas, redz, esot bīstams. Protams, ir jābūt uzmanīgam un jāseko līdzi vingrinājuma izpildei, taču tā ir jādara jebkurā gadījumā.
Ja mēs mazliet atkāpjamies no tēmas un pafilozofējam par to kurš tad ir tas vienīgais vingrinājums ar kuru var pārbaudīt cilvēka maksimālo spēku, nu, ja vajag tieši vienu vingrinājumu izvēlēties, tad, manuprāt, vilkme ir pirmā un labākā kandidāte uz šādu statusu.
Tātad svari – labs rezultāts skaitās tad, ja Tu vari pacelt vairāk kā divus savus svarus, varbūt 2.5. Te gan daudz kas atkarīgs no svara kategorijas, jo smagākiem indivīdiem šīs “normas” var būt mazākas, bet vieglajiem svariem pietuvoties pat trīs savu svaru robežai.
Tiesa, atkārtošos, šie rādītāji ir priekš fizkultūriešiem, kas nelieto aizliegtos preparātus un īsti arī nav sportisti, t.i., trenējas regulāri, bet, varbūt, kādu treniņu arī izlaiž, bez trenera utt., viss tas, kas saucas “priekš sevis”.
Cik ilgā laikā šādi rezultāti būtu jāsasniedz? Saproti, te nav un nevar būt kaut kādu dedlainu, jo mēs katrs sākam trenēties ar dažādu iepriekšējo sagatavotību. Ja esi bijis sportists, tikai nodarbojies ar kādu cīņas sporta veidu, tad Tev tas nāks ātrāk, ja pēdējo reizi sportoji pamatskolā, pēc tam esot atbrīvots, tad mēs runājam par ilgāku laiku, iespējams, pat pāris gadiem. Viss ir relatīvi.
Redakcija
Es un mēs, un viss ap mums!
