NFL drafta pirmsskats. Kam jāpievērš uzmanība?

Arī bez koronvīrusa pandēmijas Nacionālās futbola līgas (NFL) jauno spēlētāju izvēles ceremonija, kas pazīstama ar nosaukumu “drafts”, ir viens no centrālajiem pavasara sporta notikumiem Ziemeļamerikā, bet šogad tas ir kļuvis par vienu no centrālajiem arī visā pasaules sportā, jo gluži vienkārši nekas cits nenotiek.

Pašu NFL gan pagaidām globālās kaites ir ietekmējušas daudz mazāk nekā citus turnīrus un galvenokārt jau tāpēc, ka viņi savu sezonu noslēdza februāra ievadā un ātrāk par augustu tāpat neplānoja spēlēt atkal. Vienīgais, kas līdz šim ir dabūjis ciest, tie ir starpsezonas treniņi, kas amerikāņu futbolā ir gan biežāk, gan arī nozīmīgāki kā citos sporta veidos, taču brīvo aģentu tirgus, kā arī drafts, lietas, kas sporta līdzjutējus interesē daudz vairāk, gan, ar lielākām vai mazākām atkāpēm, taču norisinās.

Tā kā sporta pārraižu pašlaik ir gaužām maz, iespējams, kādam radīsies vēlme vismaz vienu no trim vakariem (drafts norisināsies no 23. līdz 25. aprīlim) pavadīt skatoties kā iemirdzas jaunās vai potenciālās NFL zvaigznes un zvaigznītes. Varbūt, kāds jaunajiem talantiem ir sekojis jau kopš koledžas laika. Lai vai kā, lai šo vērošanas vai vienkāršas sekošanas procesu padarītu interesantāku, piedāvāju savas domas par gaidāmo pasākumu.

NFL drafti daudzos momentos atšķiras no citās līgās redzētā, jo šajā jauno spēlētāju sadales kombinātā paralēli talantam un jaunieša perspektīvām tiek ņemtas vērā arī komandas intereses un bieži vien gadās tā, ka kopumā labākais un NFL gatavākais spēlētājs netiek izvēlēts ar pirmo numuru, jo komandai tāda ampluā futbolists nav vajadzīgs un viņiem ir jārisina citas bēdas.

Šis gads ir tam lielisks piemērs, jo kā pirmie, ja vien savu drafta izvēli neaizmainīs pret lielākiem labumiem, jauno talantu sarakstu paretinās Sinsinati “Bengals”. Ohaio štata komandai 2019. gada kampaņa bija pagalam bēdīga, jo tika izcīnītas tikai divas uzvaras un paralēli tam tā bija arī Endija Daltona atvadu sezona (no “Bengals”). Daudzi teiks, ka šī Daltona “atkabināšana” bija krietni novēlota, taču fakts paliek fakts – šī gada draftā “Bengals” meklēs saspēles vadītāju.

Nē, patiesībā es meloju. Neko viņi nemeklēs, jo viss jau ir atrasts – LSU “Tigers” programmas absolvents, NCAA Nacionālais čempions un Ohaio štatā dzimušais Džo Burovs. Par viņu var stāstīt daudz un dikti, taču izcelsim vienu interesantu faktus – mačos pret TOP-10 komandām viņš savā koledžas futbolista karjerā piedzīvoja tikai 1 zaudējumu 12 mačos. Lai arī vēl 2019. gada septembrī par viņu nerunāja kā par pirmās kārtas izvēli, aizvadītā sezona viņa akcijas pacēla nebijušos augstumos. Iespējams, ka kāds to, tāpat kā ne to spēcīgāko roku, nosauks par riska faktoru, t.i., apstākli, ka Burovs ir “izšāvis”, taču viņa pārliecinošais sniegums, kas aizveda LSU līdz titulam ir vislabākais pretarguments – viņš vienkārši ierobežo savas iespējas kļūdīties un ir ārkārtīgi precīzs savās piespēlēs.

DŽO BUROVSA SPĒLES LABĀKIE MOMENTI

Aizsargs Čeiss Jangs, kurš iedvesa bailes visiem Ohaio štata universitātes komandas pretinieku saspēles vadītājiem, tiek saukts par labāko spēlētāju šī gada draftā. Lai arī 2019. gada sezonas ievadā viņš bija spiests izlaist divas spēles, sezonas beigās viņš tāpat tika atzīts par labāko aizsargu visā koledžu futbolā.

Janga galvenās priekšrocības cīņā ar uzbrukuma līnijas bloķētājiem ir ātrums, kura viņam ir pārpārēm. Arī līdzsvars un izveicība ir vietā. Spēks? Koledžu futbolam tā pietika, vai pietiks NFL? To redzēsim, taču uz to nav pārāk jāieciklējas, jo spēks ir tas parametrs ko var uzlabot.

Īsāk sakot, Vašingtonas “Redskins” vienībai, kuru nu trenē aizsardzības futbola eksperts Rons Rivera, vienkārši nav pretargumentu, lai atteiktos no iespējas tikt pie Janga.

ČEISS JANGS – BIEDĒJOŠĀKAIS NCAA FUTBOLISTS 2019. GADĀ

Ar šo duetu tad arī noslēdzas 2020. gada drafta paredzamā daļa, jo tālākās izvēles ir diezgan grūti prognozējamas ne tikai dēļ spēlētāju talantiem vai komandu vajadzībām, bet arī tādēļ, ka ir liela varbūtība, ka pati izvēļu secība mainīsies.

Uz šo brīdi kā trešie pie mikrofona dosies Detroitas “Lions” un viņiem daudz interesantāk varētu būt savu izvēli atdot kādam “trūkumcietējam”, jo viņu vajadzības, kas vairāk ir novirzītas uz aizsardzības pusi, var tikt apmierinātas arī ar zemākām izvēlēm, tāpēc nošaut divus vai pat trīs zaķus ar vienu šāvienu ir laba izvēle.

Daudzi drafta apskatnieki redz, ka detroitieši savu izvēli aizmainīs uz Maiami vai Losandželosu, jo “Dolphins” un “Chargers” pašlaik ir palikuši ne tikai bez nākotnes saspēles vadītājiem, bet bez kārtīgiem pirmajiem numuriem kā tādiem.

Par komandu, kas izvēlēsies kā trešā vēl ir jautājumi un tādi ir arī par spēlētāju, ja vien Detroita atkāpsies, jo daudz tiek runāts par Tuas Tagovailoa talantiem. Pašlaik gan viņam vairāk ir jādomā par atlabšanu no gūžas traumas, bet komandām ir jānonāk pie gala atziņas – vai Tua, ar viņa precīzo piespēli un, atšķirībā no Burova, spēcīgo roku, kā arī daudziem citiem neapšaubāmajiem saspēles vadītāja plusiem, ir ņemams tik augstu vai, tomēr, ir jāmeklē citas alternatīvas, jo havajiešu futbolista nākotne profesionālajā sportā ir zem lielas jautājuma zīmes tieši veselības dēļ, jo bez savainotā cirkšņa viņam ir bijušas arī neskaitāmas citas problēmas.

Ja ne Tagovailoa, tad kā otrs variants ir Džastins Herberts no Oregonas. Tiesa, arī te ir problēma – Herberts tika saukts par perspektīvu NFL kandidātu vēl pirms gada un viņš arī varēja doties pie profesionāļiem, taču atgriezās NCAA un drīz vien saprata, ka tā bija kļūda. Sezona izvērsās diezgan samocīta un tikai jau pirmsdrafta nometnē viņš komandu skautiem spēja atgriezt cerību, ka ne viss vēl ir zaudēts.

Detroitai kā labs variants tiek minēts Klemsonas futbola programmas absolvents Aizeja Simonss. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – tā rupji ņemot, viņš var spēlēt jebkurā no aizsardzības pozīcijām, kas nav priekšējā līnijā. Viņš var būt iekšējais vai ārējais lainbekeris, var arī spēlēt abās brīvā aizsarga pozīcijās un, atsevišķos gadījumos, arī malējā aizsarga ampluā viņam būs piemērota. Problēma? Tādas noteikti parādīsies, kad Simonsu vēlēsies iegrožot un liks spēlēt kādā vienā pozīcijā. Viņš ir brīvmākslinieks un visa aizsardzība tam arī ir jāpakārto.

Ceturtā izvēle šogad pienākas Ņujorkas “Giants” vienībai un viņi, uz šo brīdi atrisinājuši nākotnes saspēles vadītāja problēmu, tagad meklēs viņam palīgus. Tos vajag divās pozīcijās – vajag uzbrukuma līnijas bloķētāju un vajag arī malējo uzbrucēju. Loģiskākais variants ir padomāt par Daniela Džonsa drošību un tāpēc draftēt uzbrukuma līnijas spēlētāju.

Tristanu Virfsu sauc par labāko izvēli, tajā pašā laikā Mehi Bektons sevi labi parādīja pirmsdrafta testos (turpat iekrita arī dopinga kontrolē). Savukārt, kā ziņo insaideri, pašiem ņujorkiešiem daudz labāk patīk Džordžijas “buldogs” Endrjū Tomass un, ja viņi savu uzbrukuma līniju nolems papildināt ar Tomasu, tad pastāv iespēja arī maiņas darījumam, jo šo uzbrucēju būs iespēja nodraftēt arī ar zemāku kārtas numuru. Tomass, kurš “Bulldogs” komandas pamatsastāvā debitēja kā pirmgadnieks, tiek slavēts par savu ātrumu un atlētismu un kopumā tiek saukta par drošu izvēli, tāpēc “Giants” varētu vēlēties izspēlēt šo kārti.

Atkāpjoties no gaidāmā drafta izvēļu prognozēšanas, jāpiebilst, ka 2020. gads tiek saukts par malējo uzbrucēju gadu, jo šoreiz komandām ir patiesi plaša WR pozīcijas spēlētāju izvēle. Šobrīd dažādās drafta prognozēs pieciem uzbrucējiem tiek prognozēta pirmās kārtas izvēle.

Protams, ka vadošais šīs grupas spēlētājs ir Oklahomas “Sooners” pārstāvis Sīdī Lembs. Viņš, iespējams, nav labākais piespēļu ķērājs, taču viņš ir cīnītājs ar gana labām ātruma īpašībām, kas aizsargiem garantē grūtus laikus jau pēc tvēriena, kad Lembs ir jāaptur skrējienā. Jautājums ir tikai par komandu, kurā viņš nonāks, jo daži prognozētāji redz iespēju, ka Filadelfijas “Eagles”, lai tiktu pie vadošā malējā uzbrucēja, varētu veikt maiņas darījumu ar Klīvlendas “Browns” un pacelties uz 10. vietu.

Turpat aiz Lemba varētu būt izvēlēti arī divi Alabamas “Crimson Tide” malējie uzbrucēji – Henrijs Ragss un Džerijs Džudijs. Viņi abi tiek vērtēti mazliet zemāk par Lembu, taču tāpat abi ir ļoti talantīgi spēlētāji, kuri, iekrājot pieredzi un kvalitatīvi attīstoties, noteikti var būt komandu vadošie piespēļu ķērāji.

2020. GADA DRAFTA MALĒJO UZBRUCĒJU SNIEGUMS TRENIŅNOMETNĒ

Uzmanības vērta ir arī Maiami “Dolphins” situācija. Proti, lai arī 2019. gada sezonā šī komanda bija “mēmu” lapu regulārs viesis, vienība izdarīja pietiekoši daudz, lai 2020. gada draftu sagaidītu optimistiski, precīzāk, ar trim izvēlēm pirmajā kārtā.

Ja par prioritāro izvēli, saspēles vadītāju, jau minēju, tad ar divām atlikušajām izvēlēm viņiem būtu jānodrošina jaunā QB drošība, t.i., jādraftē uzbrukuma bloķētājs, kā arī jāmēģina aizpildīt tie caurumi, kas viņiem pašlaik ir uzbrukumā, t.i., faktiski jebkurš pirmās kārtas talants uzbrukuma malās vai pussargu pozīcijā būs noderīgs.

Ja jau pieminētā Mehi Bektona dopinga sāga beigsies Floridas komandai labvēlīgi, t.i., viņiem priekšā esošās komandas nolems atturēties no viņa draftēšanas, tad “Dolphins” piedzīvos deja vu sajūtu, jo pirms dažiem gadiem tāds pats gadījums bija ar Leremiju Tansilu, kurš beigu beigās izrādījās viens no drafta labākajiem līnijas spēlētājiem. Savukārt trešo pirmās kārtas izvēli daudzi eksperti iesaka Maiami komandai izlietot pussarga iegūšanai, jo vēl nesen gana draudīgā līnija pašlaik ir nokomplektēta ar viduvējiem pussargiem, kuru priekšgalā ir kādreiz perspektīvais un no “Bears” iemainītais Džordans Hovards. Kā labākais variants šīs vakantās pozīcijas aizpildīšanai tiek saukts Džordžijas pussargs Deandrē Svifts.

Nevar apiet arī vēl vienu jautājumu, proti, kad un kur tiks izvēlēts Oklahomas “Sooners” saspēlnieks Džalens Hērtss. Interesanti tas ir tāpēc, ka divos iepriekšējos gados oklahomiešu QB, Beikers Meifīlds un Kailers Marejs, tika izvēlēti ar pirmajiem numuriem. Hērtss tik labi sevi nav parādījis, taču viņš vienalga ir starp gadagājuma labākajiem saspēlniekiem.

Nonācis “Sooners” rindās pēc tam kā zaudēja vietu Alabamas koledžas komandas pamatsastāvā Tagovailoam, viņš tomēr spēja parādīt, ka nav jau tā, ka profesionālajam futbolam viņš būtu zudis. Pirmajā kārtā izvēlēto sarakstā nez vai viņu redzēsim, taču otrajā vai trešajā kārtā kāda no komandām kustīgo QB noteikti paņems. Ja par kandidātiem, tad tiek minēta Pitsburgas “Steelers” komanda, jo viņiem ir jāsāk meklēt savs nākotnes saspēles vadītājs, tā kā Bens Rotlisbergers nez vai spēlēs ļoti ilgi, bet Meisons Rudolfs un pārējie dublieri jau pagājušajā sezonā parādīja, ka sākumsastāva pozīcijā viņi nav diez ko uzticami.

INTERESANTI FAKTI

– Kīlavons Čeisons, otrs labākais aizsardzības līnijas malējais aizsargs aiz Čeisa Janga, savulaik īsti neplānoja pretendēt uz vietu LSU futbola komandā, bet bija ieradies Luiziānā, lai atbalstītu savu draugu, taču saņēmis drosmi, kā arī aizņēmies šortus un pārējo ekipējumu, piedalījās treniņā, pēc kura saņēma piedāvājumu spēlēt un studēt prestižajā skolā.

– Oklahomas saspēlnieks Džalens Hērtss vidusskolais laikā nopietni nodarbojās ar svarcelšanu, kas pirms 2019. gada sezonas viņam palīdzēja kļūt par sociālo mediju zvaigzni. 100 kg smagais saspēlnieks veica pietupienu ar 265 kg smagu svaru stieni uz pleciem.

– Savukārt cits Oklahomas “prospekts” Kenets Marejs pirms kāda laika sniedza pirmo palīdzību asiņojošai sievietei, kas, kā vēlāk atzina ārsti, glāba viņas dzīvību.

– Ross Blekloks, aizsardzības līnijas vidējais spēlētājs, ir ar savai pozīcijai atbilstošiem parametriem (192 cm, 140 kg), taču viņam tas netraucē būt ļoti kustīgam un atlētiskam. Cik ļoti atlētiskam? Jau 13 gadu vecumā viņš varējis ietriekt bumbu grozā no augšas. Tas gan nav nekāds brīnums, jo te, acīmredzami, savu lomu nospēlēja ģenētika, tā kā Rosa tēvs savulaik bija leģendārās Hārlemas “Globethrotters” komandas dalībnieks un vēlāk arī treneris.

– Džordžijas komandas saspēles vadītājs Džeiks Froms jau vairākus gadus tiek saukts par sava gadagājuma vienu no labākajiem futbolistiem, taču pirms deviņiem gadiem viņš ar savas pilsētas bērnu beisbola komandu piedalījās “Little League World Series”, jeb bērnu beisbola neoficiālajā pasaules čempionātā. Šajos mačos viņš izcēlās ar trim “Home run” un 11 straikautiem.

– Mehi Bektons, kurš 40 jardus noskrēja 5.10 sekundēs ir kļuvis par smagāko spēlētāju, kuram šī distance ir padevusies ātrāk kā 5.20 sekundēs. Viņa svars ir 165 kg.

– Kikeris Džeidžejs Molsons nav vis parasts koledžas students ar cerībām par NFL. Viņš ir slavenās Molsonu alus darītavas dibinātāja pēctecis. Tāpat šai ģimenei pieder arī Monreālas “Canadiens” hokeja komanda.

– Ralfa Rūsiņa komandas biedrs Entonijs Gendijs-Goldens ir ne tikai labs malējais uzbrucējs, bet arī ļoti vispusīgi attīstīs jauneklis. Viņš minūtes laikā var salikt Rubika kubu, notvert bumbu taisot salto un, kas pavisam interesanti, viņa kontā ir arī perfekta boulinga spēle (visi metieni noslēgušies ar straikiem).

– Tristans Virfss, kurš ir viens no labākajiem uzbrukuma līnijas spēlētājiem šī gada draftā, savā pēdējā vidusskolas gadā kļuva par Aiovas štata čempionu brīvajā cīņā, svara kategorijā līdz 130 kg. Brīdī, kad viņš nolēma trenēties šajā sporta veidā, viņa svars bija 145 kg.

– Arizonas štata universitātes absolventam un pussargam Īno Bendžeminam intereses neaprobežojas vien ar bumbas nešanu un spraukšanos starp pretinieku aizsargiem. Viņš arī ir izveidojis savu apģērbu līniju.

– Džastins Herberts, kurš ir viens no šī gada labākajiem saspēles vadītājiem un ir bijis arī kandidāts uz Heismana balvu, ir ticis arī pie Viljam Kempbela balvas, ko daudzi sauc par “Akadēmisko Heismana balvu”, t.i., tiek pasniegta par labām sekmēm mācībās. Piemēram, bioloģijas priekšmetā viņš noslēguma pārbaudījumā pētīja ledus vannu ietekmi uz cilvēka asinsspiedienu.

– Šīgada labākais balsta uzbrucējs Kols Kmets profesionālajā amerikāņu futbolā vēl tikai spers pirmos soļus un laiks rādīs vai viņš tiks līdz Slavas zālei, taču beisbola slavas zālē viņš jau ir iekļuvis, jo viņa ķivere ar kuru viņš aizvadīja maču pret Sirakjūzu, kas notika Ņujorkas “Yankees” stadionā, pašlaik atrodas Kūperstaunā.

– Hakīms Adenidži pēdējos trijos gados bija neatņemama Kanzasas universitātes komandas uzbrukuma līnijas sastāvdaļa. Tiesa, šajā skolā viņš nonāca pēc tam kā atklājās, ka viņam ir alerģija uz riekstiem, kas Hakīmam neļāva iestāties ASV Gaisa spēku universitātē.

– Ohaio štata universitātes komandas aizsarga Džordana Fulera māte labi zina ko nozīmē slava, jo viņa ir dziedātāja, kas ir sadarbojusies ar “Rolling Stones”, Brūsu Springstīnu, Vitniju Hjūstoni un daudziem citiem. Gan jau viņai būs ko pastāstīt dēlam.

– Jūtas komandas saspēles vadītājs Džordans Lavs. Savu vārdu ieguva patiecoties tēva fanošanai par Maiklu Džordanu. Tiesa, tēvs vēlējās, lai dēlu sauc par Maiklu Džordanu Lavu (Michael Jordan Love), taču māte uzstāja uz citu variantu, tāpēc saspēlnieka pilnais vārds ir Džordans Aleksandrs Lavs.

2020. GADA DRAFTA KANDIDĀTU TESTU LABĀKIE REZULTĀTI

Juris Miņins

Redakcija

Es un mēs, un viss ap mums!