Ievadi meklēšanas atslēgvārdus un nospied Enter.

Tu esi sliktākā situācijā nekā domā. Sāc kustēties!

Pavasaris ir klāt! Jā, varbūt, vēl ne pilnā spēkā, taču neatgriezeniski. Tas arī ir laiks, kad daudziem sākas entuziasma vilnis, saistīts ar fizsikajām aktivitātēm. Gribas darīt, skriet, lēkt! Pāršķirt jaunu dzīves lappusi.

Tev jau sen kā nav 18 gadi, Tu esi zolīds un dzīvē nostabilizējies kungs, tāpēc darīt kaut kādas straujas kustības Tev nav ne interesanti, ne rekomendējoši. Tieši tāpēc Tu no savas ikdienas jau sen esi izslēdzis mērķtiecīgas un regulāras fiziskās aktivitātes. “Es taču tāpat visu daru, aktivitātes man pietiek,” tā Tu atbildi katrreiz, kad kāds sāk runāt par šo tēmu, “es darbojos piemājas dārzā/laukos, ik pa laikam aizbraucu uz medībām vai makšķerēšanu. Vot, būs siltāks laiks, varbūt, arī ar ričuku sākšu braukt!”

Patiesībā Tu sevi māni. Tev, tāpat kā visai Latvijas iedzīvotāju sabiedrībai kopumā, fizisko aktivitāšu katastrofāli trūkst. Tu lielāko dienas daļu, iespējams, pavadi sēdus pozīcijā – mājās-auto-darbā-auto-mājās. Ēšanas paradumus Tu esi pārņēmis no saviem senčiem, kuri, ļoti iespējams, arī neatšķīrās no tipiskiem “kārtīgiem latviešiem”, kuru ideāls ir vismaz 100 kg smags kungs. Pie kā tas tevi var novest?

Latvijas iedzīvotājiem trūkst fizisko aktivitāšu. Tas ir fakts, ko gadu no gada atzīst Pasaules veselības organizācija. Ikgadējā fizisko aktivitāšu pārskatā, ko šī organizācija publicē katru gadu redzams, ka pēc pamatskolas vecuma Latvijas iedzīvotāji pārstāj aktīvi nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Par piemēru var paņemt vīriešus. Ja līdz 15 gadu vecumam katram piektajam čalim ir būtiskas slodzes fiziskā aktivitāte (tas gan arī nav daudz), tad vecuma posmā no 24-44, t.i., jau pēc visu gudro skolu noslēgšanas un uzsākot darba gaitas, tikai 3.9% no visiem kungiem regulāri saņem nepieciešamo fizisko slodzi.

WHO, Physical Activity Factsheet, Latvia (2021)

Jā, šajā vietā var būt pilnīgi pamatota replika par to, ka karjera, ģimenes veidošana un pārējās vīrieša dzīvē būtiskās lietas prasa savu laiku un tam ir pilnībā jāpiekrīt, taču, no otras puses, mēs tagad nerunājam par to, ka rezultāts no 30% būtu jāpaceļ uz 50%, mēs, atgādināšu, runājam par to, ka regulāru un pietiekošu fizisko slodzi saņem mazāk kā 4% spēka gados esošo Latvijas vīriešu!

“Paga, paga! A kas ir tā pietiekošā slodze? Tu, ko, gribi, lai visi ir profesionāli sportisti!?”

Pasaules veselības organizācijai arī šeit viss ir pateikts priekšā. Pietiekoša fiziskā aktivitāte pieaugušam cilvēkam (18-64 gadi) nav nekas grandiozs – 150 līdz 300 minūtes vidējas slodzes aerobā slodze (skriešanas, peldēšanas, velobraukšanas utml.), līdz 150 minūtēm paaugstinātas slodzes aerobie treniņi un vismaz 2stundas spēka treniņu (smagumu cilāšana, darbs ar paša svaru utml.) nedēļā.

Jāpiebilst, ka šie normatīvi neprasa to izpildi tikai sporta zālēs un stadionos. Neapšaubāmi, arī suņa izvešana pastaigā, ja tā kvalificējas kā “vidē aerobā slodze”, skaitās. Ar to arī var “nosegt” visas 150-300 minūtes. Pārējās aktivitātes darot jau mērķtiecīgi, tie varētu būt divi skrējieni un divi spēka treniņi nedēļā. Daudz? Varbūt, taču, no otras puses, nebūt ne visi šo laiku pavada lietderīgi un ar augstu pievienoto vērtību.

“Ok, jā, piekrītu, mēs kustamies maz, bet priekš kam to vispār vajag? Kas man no tā? Es, atkārtošos, sapni kļūt par sportistu jau sen esmu atmetis. Arī copēt meitenes ar sešpaku pludmalē man nav aktuāli (lasi – sieva neļauj :)). Man ir labi tā kā ir!”

Neapšaubāmi, viena lieta ir problēmas apzināšanās, taču tā nemudina cilvēku uz aktīvi darbošanos, vismaz ne uzreiz. Kas var mudināt? Tā apkopojot visu vienā lielā rosinošā faktorā – lai cilvēks, kaut ko sāktu darīt, viņam ir jābūt pārliecībai, ka šī jaunā kārtība būtiski mainīs viņa dzīves kvalitāti uz labo pusi.

Te var vilkt paralēles ar smēķēt nost metošajiem. Kāds ir viens no lielākajiem šķēršļiem? Tas, ka viņi, sākot savu varoņdarbu, pēc pāris dienām saprot, ka cigaretes no viņu dzīves ir pazudušas, bet nekas cits viņu dzīvē nav mainījies. Nav tā, ka uzreiz, nākošajā dienā, apkārt sāktu rikšot poniji-vienradži (ja, tomēr, ir, tas ir iemesls vērsties pie speciālistiem). Tas arī liek iesaistīties iekšējā dialogā ar sevi, prasot “A, priekš kam tad es to visu vispār daru?”

Tāpēc ir skaidri jāsaprot, kas ir tas, ko Tu iegūsi, ja sāksi domāt par savu veselību un fizisko formu.

1. Par to, šķiet, nemaz nevajag runāt, taču, jā, tā ir veselība. Saprātīga slodze uzlabos Tavu veselību. Visu. Pat, ja Tu tagad teiksi “A man ir tas un tas, tāpēc nevaru”, ir jāsaprot, ka lielajā vairumā gadījumu “tas un tas” cilvēkiem ir tieši tāpēc, ka viņi nav pievērsuši pietiekošu uzmanību fiziskajām aktivitātēm un vingrošanai.

2. Jā, Tu, iespējams, paliksi smukāks. Nu, varbūt ne tā, kā ar plastisko ķirurģiju, taču regulāras fiziskās aktivitātes liek ķermenim strādāt intensīvāk. Kā rezultāts – ķermenis mēģina atrast veidus kā adaptēties jaunajiem apstākļiem. Vieniem tā būs lieko tauku rezervju nomešana, citiem – papildus muskuļu masas uzaudzēšana. Tā vai citādi, Tavs izskats mainīsies. Ceri, ka uz labo pusi.

3. Ir teiciens, kuru Tu, droši vien, ka ļoti labi zini: “Veselā miesā, vesels gars!”, kas šajā gadījumā nozīmē, ka, ja fiziski Tev viss būs kārtībā, tad uzlabosies arī Tavas mentālās spējas. To, starp citu, ir arī pierādījuši zinātnieki.

4. Tāpat, vingrojot vai skrienot, Tu šo laiku vari izmantot sev un savām pārdomām. Protams, sākumā, kad Tavs galvenais mērķis ir nenomirt treniņa vidū, tas liekas pārāk optimistisks apgalvojums, taču tā ir. Ja vien turpināsi strādāt, drīz vien skrējiens kļūs kā Tava meditācija.

5. Iesācējs uz šo apgalvojumu skatīsies ar skepsi, taču, jo vairāk Tu vingro, jo lielāka būs Tava motivācija. Pastāv teorija, ka, ja kaut ko esi darījis pus gadu, tad šī lieta ir ienākusi dzīvē uz palikšanu. Tāpat, motivējot sevi, Tu vari motivēt arī citus.

6. Beigu beigās, Tu, agrāk vai vēlāk, vienkārši sāksi izcelties. Tevi biežāk pamanīs. Vienalga vai tas būs darbs vai cits kolektīvs, varbūt, ka pat Tinderis. Arī Tava pašvērtējums augs. Tu kļūsi pārliecinātāks par sevi.

Motivācijas punkti, neapšaubāmi, acīmredzami un simts reizes jau lasīti, taču tieši tā tas arī ir, tieši tā tas arī strādā. Tas nekādā gadījumā nav īstermiņa projekts, gluži pretēji – to vispār nav jāuztver kā kaut kādu projektu, t.i., aktivitātes ar konkrētiem sākuma un beigu datumiem, to vajag mēģināt ieviest kā dzīvesveidu. Pakāpeniski. Piemēram, no šodienas sāku vingrot, no nākošās pirmdienas – atsakos no cukurotajiem burbuļūdeņiem utt.

Ja nu vienalga šie argumenti Tevi neuzrunā un liekas kā no modernas pašpalīdzības grāmatas, tad iestājas brīdis, kurā tiks mēģināts Tevi šokēt.

Aptuveni pusei no visiem mirušajiem 2021. gadā kā nāves iemesls tika atzīmētas sirds un asinsvadu slimības. PUSE! Protams, nav nekādas garantijas, ka sportojot šīs slimības netraucēs, taču, ja cilvēks nodarbojas ar fizkultūru, tad risks ar tām sastapties ir daudz mazāks.

Tev, iespējams, ir bail, ka kādu dienu, ptu, ptu, ptu, dzirdēsi, ka Tev nu ir jācīnās ar audzēju. Nu, lūk, mirstība no tā ir 3 reizes mazāka nekā no sirds un asinsvadu slimībām. Padomā!

Tāpat, lai arī 21. gadsimtā paredzamais dzīves ilgums Latvijā ir palielinājies par pieciem gadiem, no gandrīz 70 līdz 75 ar pusi, taču vidējais paredzamais vīriešu dzīves ilgums ir Latvijā ir tie paši 70 gadi (sievietēm – 80) un tas ir par pieciem gadiem mazāk nekā vidējais paredzamais vīriešu dzīves ilgums Eiropā. Padomā vēlreiz!

Redz, kā mēs nonācām no sarunas par to, ka ir atnācis pavasaris līdz ne gluži patīkamākajām tēmām, taču, ko nu padarīsi. Tāpēc atgriezīsimies atpakaļ – ir pavasaris, laiks, kad dabā sākas jauns dzīves cikls, saule silda zemīti, no kuras visiem spēkiem lien ārā dažādi asniņi. Tas apliecina dabas dzīvotgribu un to, ka, lai dzīvotu labi, vajag kustēties. Sāc kustēties arī Tu!

Atbildēt

No apps configured. Please contact your administrator.

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *