Eiropai šis ir ļoti nemierīgs laiks, jo globālo pandēmiju ir nomainījusi aktīva, plaša mēroga karadarbība, kurā ir iesaistīta valsts ar kodolieročiem. Šī situācija, kā minimums, noved pie dažāda rakstura pārdomām, tajā skaitā pie pārdomām par to, ko darīt, ja situācija Tavā valstī pasliktināsies. Vai Tev būs plāns ko darīt?
Neatkarīgi no tā vai Tev tas plāns ir vai nav, neatkarīgi no tā kurā pusē un kādā lomā Tu sevi redzi, ir lietas, kas ir jāsagatavo. Piemēram, ir jānodrošinās ar resursiem, lai kādu laiku Tu varētu būt autonoms. Degviela, pārtika, dzeramais ūdens utt. Tiesa, viena lieta ir šo visu sagādāt, bet otra – visu arī uzglabāt tā, lai pienākot stundai X, tas viss būtu lietojams.
Šoreiz parunāsim par ēdiena uzglabāšanu, precīzāk, kāda pārtika ir jāliek savā pieliekamajā un kā tā ir jāglabā.
Kāds ir galvenais uztura izaicinājums X stundā? Situācijā, kad Tava izvēle ir nevis starp hamonu vai prošuto, bet starp paēšanu un sēdēšanu badā, ir jādomā par piezemētākām un praktiskām lietām. Šajā gadījumā – kādiem produktiem ir liela enerģētiskā vērtība un ilgs glabāšanas laiks? Tāpat ir jārēķinās ar to, ka ārkārtas situācijās ne vienmēr var būt iespēja produktus termiski apstrādāt vai arī gatavošanai veltīt daudz laika.
Pirmais punkts šajā X stundas pārtikas grozā ir konservētā pārtika. Sautētā gaļa metāla bundžās ir ne tikai labs veids kā pārtiku uzglabāt un arī ne pats sliktākais veids kā tikt pie olbaltumvielām un dzīvnieku izcelsmes taukiem. Protams, tas pats attiecas arī uz zivīm un dārzeņiem.
Otrkārt, ir jāparūpējas par to, lai Tev būtu ogļhidrāti. Te viss ir vienkārši – kartupeļi ir mūsu otrā maize, bet arī dažādi graudaugi (rīsi, griķi utml.), makaroni. Kāpēc tos vispār vajag? Tāpēc, ka ogļhidrāti nodrošina organismu ar enerģiju. Ja ārējie apstākļi tiešām ir saspringti, tad var nākties ilgu laiku iztikt bez miega, tāpēc, lai ķermenis spētu pareizi funkcionēt, tam vajag “degvielu”.
Kas vēl? Rieksti, žāvēti augļi, zemesriekstu sviests – te nav jādomā par slaidajām līnijām, bet par funkciju nodrošināšanu.
Bieži vien šādos pārtikas sarakstos min, ka ir jāiepērk proteīna batoniņi, sulas, arī augļi utt. Jā, tas ir variants, taču šajā gadījumā, kad arī naudas resursi ir jātērē prātīgi, tās galīgi nav pirmās nepieciešamības preces.
Kāds prasīs – bet kā ir ar sasaldētajiem produktiem, tos arī var glabāt ilgi? Jā, protams, tas ir variants, taču pārāk paļauties uz tiem arī nevajadzētu, jo to uzglabāšanai ir nepieciešami speciāli apstākļi – saldētavas. Kamēr ir centralizētā elektrība, tikmēr viss labi, ciešami, ja pieejams ģenerators, taču X stundas var būt dažādas.
Ieteicamā pārtika rezervju veidošanai
ŪDENS
Gaļas un zivju konservi
Kūpināta, sālīta gaļa un zivis
Graudaugi (auzu pārslas, rīsi, griķi, kukurūza)
Makaronu izstrādājumi
Pupiņas – 50 kg
Sausās kartupeļu pārslas – 8 kg
Konservēti, arī žāvēti dārzeņi un augļi
Sāls, cukurs, medus
Vitamīni
Piena pulveris
Zemesriekstu sviests
Krekeri
Tātad, ok, ko pirkt, būtu skaidrs, bet kā pirkt? Vai nopirkt visu uzreiz un salikt pieliekamajā/pagrabā vai arī pirkt pa daļām? Vai pirkt lielos iepakojumus vai mazos? Jautājumu ir daudz, bet vienota atbilde nevar būt, jo viss atkarīgs no jūsu pašu izvēlēm. Lielāki iepakojumi, protams, būs lētāki, taču ilglaicīga pārtikas lietošana no tādiem varētu būt apgrūtināta (ātri neapēdot, atlikums sabojāsies). Mazāki – noteikti būs dārgāki, bet resursu ekonomija mums ir svarīga.
Tiesa, ja būtu jādod kāds viens ieteikums, tad tas skanētu tā – pērkat to un tik daudz, cik jūs varat uzglabāt. Lai arī daudzi produkti, piemēram, tās pašas konservētās pupiņas, var “izdzīvot” ļoti ilgi, tām vajag pareizus uzglabāšanas apstākļus. Tāpat, iegādājoties šādus produktus, tomēr, ir jāvērš uzmanība uz to derīguma termiņu, jo nav vērts grozā likt bundžu, kura veikalu plauktos jau ir nostāvējusi 75% no tās derīguma termiņa laika.
Pārtikas uzglabāšana ir ļoti svarīgs aspekts rezervju gatavošanā. Ja pārtika tiek glabāta pareizi, tad, kā norāda dažādu izdzīvošanas tēmai veltītu materiālu autori, to (makaronus, graudu produktus) var uzglabāt līdz pat 20 gadiem.
Tomēr, lai šādi rekordi tiktu sasniegti, nepietiek ar makaronu pakas iegādi un nolikšanu kādā tālā, tumšā un sausā vietā. Pastāv riski, ka agri vai vēlu pie Taviem krājumiem nonāks kādi rāpuļi vai grauzēji un, pat ja visu neapēdīs, nez vai Tu gribēsi būt otrais ēdājs pēc viņiem.
Kādi ir galvenie ienaidnieki pārtikai?
– Karstums
– Gaisma
– Mitrums
– Skābeklis
– Kaitēkļi
Pirmo četru problēmu risināšanai speciālisti piedāvā šādu risinājumu. Iegādājoties lielapjoma preces, neatstāt tās veikala iepakojumā, bet pārbērt citā. Piemēram, lielā aizvākojamā spainī var ieklāt laminēto pārtikas plēvi (BoPET tipa) un šādā veidā aizsargāt ēdamo gan no ārējās vides fizikālās un ķīmiskās ietekmes, gan dažādu dzīvo radību uzbrukumiem. Tas visos gadījumos ļaus pārtikai glabāties ilgāk. Ja ir iespēja, īsi pirms spaiņa aizvākošanas tajā var ielikt skābekļa absorbētāju, tas būs papildus pluss pārtikas ilgmūžībai.
SVARĪGI! No pārtikas maisa, kurā būsi sabēris produktus ir jāizsūknē gaiss, veidojot vakuumu, bet pats maiss ir hermētiski jānoslēdz – to dara ar uzkarsēto gludekli pārbraucot pāri vaļējai malai. Vienu galu gan uzreiz nav jātaisa ciet – caur nelielu caurumu, ar putekļusūcēju, var izsūkt lielu daļu gaisa. Pēc tam – aiztaisīt iepakojumu pavisam.
Kad visu būsi izdarījis un spaini aizvākojis, neaizmirsti uz tā uzrakstīt ko un, kas vēl svarīgāk, kad esi tur ielicis. Tas ir ne tikai praktiski un pārskatāmi, bet arī pareizi no uzglabāšanas viedokļa, jo bez vajadzības taisīt vāku vaļā, lai “tikai apskatītos”, kas ir iekšā, nav labā prakse.
Ar kaitēkļiem, lai arī cik nepatīkami tas neizklausītos, ir tā, ka tie tāpat ir visur. Katrā nopirktajā putras iepakojumā tādi var būt (mikroskopiskos izmēros). Ja ikdienā mēs no tiem, pat ja sanāk kādu apēst, neciešam, tad pārtika, kuru mēs plānojam glabāt gadiem gan var ciest un pamatīgi.
Viens kaitēkļiem nelabvēlīgs faktors ir skābekļa neesamība un par to jau mēs rakstījām. Otrs preventīvais risinājums – pirms pārtikas glabāšanas paturēt to pāris dienas saldētavā. Ar to būs gana, lai nebūtu jāuztraucas par mazajiem parazītiem.
Laiks, kad mēs varējām skatīties uz Aukstā kara laiku mācību video par to kā patverties no bumbām un domājām “Fū, labi, ka tas murgs ir garām”, ir beidzies. Atkārtošos – vai tā būtu militāra operācija, vai vispasaules pandēmija, bet pašlaik riski mūsu reģionā ir pārāk lieli, lai uz šiem izdzīvošanas jautājumiem skatītos ar smīnu. Ir jābūt gataviem!
