Liela daļa sabiedrības ir konservatīvi. Varbūt ne katrā jautājumā, taču konservatīvisms nostrādā tajā brīdī, kad cilvēkam vajag pieņemt lēmumu ierobežotas informācijas apstākļos. Paradoksāli, bet par konservatīvismu un ierobežotas informācijas (drīzāk – stereotipu) ietekmi mēs varam runāt tādā progresīvā lietā kā IT.
Sakiet, kāda operētājsistēma ir uzstādīta tai ierīcei no kuras jūs lasāt šo tekstu? Ok, es statistika rāda, ka lasīšana, visdrīzāk, notiek no telefona, taču, ja tas ir personālais dators – stacionārais vai portatīvais, vienalga, kāda ir jūsu izvēle?
Kā rāda pasaules statistika trim no četriem lasītājiem tā būs kāda no “Windows” versijām. 15% būs pārliecināti “Apple” produkcijas fani un viņiem būs “Mac OS” (Latvijā abas operētājsistēmas kopā ir nosegušas 98% tirgus). Taču, kas slēpjas tajos atlikušajos 10%? Populārākā atbilde būs “Nu, tur jau tas nesaprotamais un sarežģītais linukss!” Šī atbilde arī ir daļēji pareiza, jo tiešām šajā “atpalicēju” grupā lielāko daļu aizņem UNIX/LINUX sistēmas. Par absolūti pareizu atbildi to negribas saukt, jo Linux operētājsistēmas jau sen nav sarežģītas un, ja kāds vēl aizvien uzskata, ka Linux tā ir operētājsistēma, kur visas komandas ir jādrukā no termināļa rindas, tad tieši tagad ir īstais laiks šos uzskatus pārskatīt.
Kādas ir galvenās pretenzijas pret “Microsoft” produkciju? Ja to vajadzētu apkopot vienā teikumā, tad tas varētu skanēt aptuveni šādi – Ar “Microsoft” produktiem nevis Tu kontrolē datoru, bet korporācija kontrolē Tevi.
Nē, te es nerunāju par sazvērestības teorijām un tādām lietām, bet par to, ka Bila Geitsa “Logi” neparedz dižas brīvdomības – programma tiek uzstādīta un parastam lietotājam (te un turpmāk uzsvars tieši uz tādiem) nav daudz variantu kā sistēmu optimizēt savām vajadzībām. Ja Bila kantoris izdomā, ka viņiem vajag atjaunināt programmatūru, tad viņi to dara, bet tu – sēdi un gaidi. Ja “Windows” radītāji izdomā, ka ir laiks jaunai programmai vai vecās noņemšanai no atbalsta – tev atliek vien samierināties utt. Viss ir labi, taču kā būt ar veciem datoriem – likt vecu “vindas” versiju vai mest datoru ārā? Bet tas taču vēl var noderēt!
Ak, jā, bet kā ir ar drošību? Vīrusi un citas kibernoziedznieku programmas tā vien trin plaukstas, lai tiktu Tavā sistēmā un ja ne nozagtu kaut ko, tad vismaz pamatīgi sabojātu.
Briesmīgi! Turklāt, visas šīs dzīves neērtības Tev tiek sagādātas par Tavu paša naudu! Jā, iespējams, ka daudziem tas būs pārsteigums, bet “Windows” un liela daļa tai paredzēto programmu ir jāpērk. Latvijā, kur datorpirātisms vēl aizvien ir ārkārtīgi augsts un daudzi ir pirāti nemaz to nenojaušot (tas gan neatbrīvo no atbildības), šis apstāklis, varbūt, nav noteicošais, taču tas ir tikai laika jautājums.
Tieši ar Linux operētājsistēmu attiecībām ar naudu arī sāksim. Tās ir bezmaksas. Gandrīz. Precīzāk, lielākā daļa distributīvu (par to kas tie tādi – vēlāk) ir bezmaksas, taču atsevišķas programmatūras izstrādātāju kompānijas uz Linux bāzes ir izveidojušas arī maksas operētājsistēmas, kas gan arī paredzētas komerciālai izmantošanai, tāpēc par to šoreiz nerunāsim.
Visā Linux kustības pamatā ir brīvās programmatūras licence, kas paredz, ka programmatūra ir pieejama ikvienam un to var instalēt, izpētīt, izmainīt un pavairot ikviens (tās arī saucas par četrām programmatūras pamatbrīvībām). Tieši tāpēc, pateicoties Ričardam Stalmanam, kuru sauc par brīvās programmatūras kustības tēvu, un Linusam Torvaldam, kurš ir “Linux” autors, lielākā daļa “Linux” distributīvu ir pieejami ikvienam un bez maksas, tāpat kā programmatūra, kas darbojas šajās vidēs.
Taču šeit ir viena fundamentāla iebilde, ko paši idejas tēvi ir minējuši “free as in free speech, not as in free beer“, t.i., šī programmatūra ir brīvā piekļuvē ne jau haļavas dēļ, bet tamdēļ, lai cilvēkiem ir pieeja pie programmatūras, kura darbina viņu ierīces. Protams, nav obligāti kļūt par šo ideju sludinātāju līdz ar operētājsistēmas maiņu, taču tā ir tā fundamentālā atšķirība, jo šie kungi un dāmas rada programmatūru, uzskatot, ka lietot datoru ir cilvēka tiesības.
Otrā fundamentālā lieta, kas ir atšķirīga no “Microsoft” programmatūras – distributīvi. Ja mēs sakām “Windows”, tad mēs saprotam, ka tā ir viena operētājsistēma ar dažādām tās variācijām. Tās var atšķirties gan pēc veiktspējas, iespējām un dizaina, taču tā ir viena sistēma. Ar “Linux” ir citādāk, jo te viss ir pretēji – pats linukss ir tikai operētājsistēmas kodols, ko dažādas programmētāju komandas izmanto savu operētājsistēmu izveidei, ko sauc par distributīviem – dažādām uz “Linux” bāzes veidotām operētājsistēmām.
Debian, Ubuntu, Mint, Fedora, Arch, Manjaro, Gentoo, Kali, OpenSUSE – tie ir tikai daži no kopumā vairāk kā 300 pašlaik aktīvi uzturētiem distributīviem. Iespējas izvēlēties ir daudz, atbilstoši katra lietotāja prasmēm un vajadzībām.
Par prasmēm ir arī nākošais stereotips vai mīts – “Linux” sistēmas ir tik sarežģītas, ka bez augstākās izglītības IT jomā pie tām sēsties nemaz nav vērts.
Tie ir ļoti seni un tikpat sen patiesībai neatbilstoši maldi, jo kādreiz tiešām uz “Linux” bāzes veidoto operētājsistēmu uzstādīšana un lietošana prasīja mazliet vairāk zināšanu nekā pilnīgi amatieriskajam “Windows”, kuru uzstādīt varēja katra mājsaimniece. Pašlaik operētājsistēmas ar pingvīnu sirdī arī piedāvā grafiskos instalēšanas rīkus un visas programmas var iegūt tieši šādā, grafiskā, veidā. Protams, priekš seno laiku faniem vai cilvēkiem ar īpašām vēlmēm, pastāv iespēja visu darīt no termināļa, taču tas jau ir pieraduma, nevis nepieciešamības moments.
Ar programmatūras uzstādīšanu ir vēl viens svarīgs moments – tieši ar to “Windows” sistēmās bieži vien tiek ielaista ļaunatūra, kas bojā dzīvi godīgiem lietotājiem. Linux vidē šī problēma atkrīt, jo programmas var uzstādīt no oficiālajiem katalogiem, t.i., operētājsistēmas komanda tās ir atzinusi par labām esam. Tas nenozīmē, ka “Linux” operētājsistēmas nevar saķert kādu vīrusu pa citiem ceļiem, taču labā ziņa ir tāda, ka mazās tirgus daļas dēļ sliktajiem puišiem ar klaviatūrām rokās šīs sistēmas ir mazāk interesantas. Vismaz personālo datoru segmentā.
Labi, programmas ir drošas, bet vai lietojamas? Vai nebūs tā, ka mani iecienītākie rīki vienkārši neies?
Ļoti iespējams, ka tieši tā arī būs, jo “Windows” programmas tā vienkārši uzstādīt “Linux” sistēmā nevar. Protams, ir dažādi apkārtceļi, taču patiesībā tos izmantot nemaz nav lielas vajadzības, jo, ja vien Tu neesi savas jomas speciālists, kuram ir ļoti stingra piesaiste konkrētai programmai, tad vienmēr var atrast alternatīvas un ne vienu, bet vairākas. Jā, tas prasīs laiku, lai pierastu, taču tieši tāpēc, lai kaut ko mainītu, arī notiek operētājsistēmas maiņa, vai arī nē?
Svarīgi ir arī piebilst, ka pretēji “Logiem”, kuriem katra jaunā operētājsistēmas versija ir prasīgāka no datoriem, “Linux” distributīvi piedāvā dažādību. Te ir pārstāvētas gan tādas sistēmas, kurām tiešām vajag daudz resursu, gan tādas ar kurām Tu viegli varēsi atjaunot pat 20 gadus vecu datoru un ne tikai atjaunot, bet arī lietot kā “svaigu”. Turklāt, tas nebūs tā, ka tiks ieinstalēta kāda vecāka operētājsistēmas versija, to var izdarīt arī ar “Windows”, bet Tu saņemsi optimizētu modernas operētājsistēmas versiju, kura, jā, varbūt, būs bez lieliem vizuāliem efektiem, taču savu darbu darīs.
Spēles! Kā ir ar tām? Ilgu laiku tā bija problēma un daļēji ir arī pašlaik, jo, programmētāji speciāli “Linux” sistēmai necenšas veidot spēles. Kādi ir varianti? Ir spēles, kas strādā izmantojot papildprogrammas, ir neliela natīvo (speciāli šai platformai veidoto) kolekcija, taču pēdējā laikā liela daļa problēmu ir atrisināta ar “Steam Play” sistēmu, kas darbojas kā starpnieks un ļauj servisā esošās spēles arī uz “Linux” darbinātiem aparātiem.
Te mēs apskatījām tikai pašus galvenos stereotipus un lietotāju bailes par pāreju uz “Linux” sistēmām, taču tāpat var pieminēt vēl daudzas citas pozitīvas lietas – lielo komūnas atbalstu, ērto sistēmas atjaunināšanas procesu, sistēmas uzticamību utt. Tāpēc noteikti nav tā, ka linukss ir tikai datortārpiem saprotama vide. Tā ir vide ikvienam, vajag tikai atļauties pamēģināt.
Beigu beigās, visu pasauli griež tieši “Linux”! Tavs TV, visdrīzāk, izmanto linuksu, tāpat kā viedpulkstenis. Daudzas lielās kompānijas, sākot no Meta turpinot ar Ņujorkas fondu biržu un noslēdzot ar NASA arī lieto “Linux” un pat “Apple”, kuriem ir pašiem sava operētājsistēma, “Mac OS”, arī tā lieto pingvīnu sistēmu. Neticēsi, bet, ļoti iespējams, ka Tev jau ir bijusi saskarsme ar “Linux”, ja vien Tev ir vai ir bijis ar “Android” darbināms viedtālrunis. Jā, arī tam pamatā ir linuksa kodols.
Vai Tev ir jāformatē cietais disks un jāinstalē kāds no Linux distributīviem? Uz tik radikāliem mēriem mēs nevienu neaicinām, taču kādā brīdī ir vērts aizdomāties, teiksim, par savu veco datoru, kas stāv noputējis istabas stūrī. Varbūt tam dot otru dzīvi, bet tad, kas zina, varbūt iepatiksies un “Pingvīnu armijā” parādīsies vēl kāds jaunkareivis.
