Grupa “bet, bet” jau pirms kāda laika ir uzdevusi jautājumu, kas nodarbina daudzu planētas iedzīvotāju prātus – it kā Tu dari visu pareizi, it kā pat neesi pats stulbākais čalis, taču Tev nav “Rolex” pulksteņa un no Vācijas autoražotāju produktiem Tu vari atvēzēties vien uz kādu volksvāgenu.
Protams, ka Tu meklē iespējas nopelnīt vairāk – strādā vairāk, maini darbu, meklē papildus piepelnīšanās avotus. Tas viss ir pareizi, taču ne vienmēr Tavās darba spējās un gribēšanās nopelnīt ir vaina, jo daudz kas ir atkarīgs no lietām, kuras mums liekas mazsvarīgas. Mēs minam savu velosipēdu, paši liekam sprunguļus riteņu spieķos un tad domājam “Kāpēc man neiet?”
Kas ir šie iemesli?
1. Šaurs draugu loks
Gan jau, ka kādā pasēdēšanā pie alus kausa vai arī vienkāršās biroja sarunās bieži vien ir dzirdēta frāze “Nu, viņam ta viegli bija izsisties, viņam ir sakari!” Jā, cilvēkam ar plašu draugu loku ir vieglāk attīstīties pašam un attīstīt savas idejas, jo viņam ir kam paprasīt padomu vai palīdzību. Beigu beigās, tāds cilvēks vienkārši zinās pie kā griezties tādu vai citu problēmu atrisināšanai.
Plašam draugu un paziņu lokam ir arī citas vērtīgas īpašības, piemēram, jo plašākā cilvēku lokā Tu uzturies, jo dažādākas idejas Tu uztver. Nē, tas nenozīmē, ka visas būs vērtīgas un nenozīmē, ka arī vērtīgās ir jāzog un jāizmanto savā labā, taču tas nozīmē, ka Tev ir daudz plašāks skats uz notikumiem. Ne velti saka, atrodi trīs draugus-miljonārus un Tu kļūsi par ceturto.
2. Bailes riskēt
Šis jautājums ir simtreiz apspriests, taču tas nekad nezaudēs aktualitāti, jo finansiāli veiksmīgi cilvēki riskē. Riskē un tāpēc tiek pie kārotā.
Cilvēkiem, kuri uz šo materiālo labklājību tiecas, galvenokārt, ir nepareizs priekšstats par ceļu līdz tai un viņi arī sevi ieslēdz nosacītā apbrutajā lokā – viņiem bail riskēt, jo ir bail pazaudēt to kas ir, taču tāpat viņiem arī nav tā kapitāla ar ko varētu riskēt.
Savukārt nepareizs priekšstats par ceļu līdz bagātībai veidojas no tā, ka visiem liekas, ka bagātnieki kā sāk, tā, tikuši uz veiksmīgās sliedes, traucas miljonu un miljardu virzienā. Nē, tā nav, jo arī pašiem veiksmīgākajiem biznesmeņiem ir ĻOTI daudz neveiksmīgu biznesa epizožu. Kāpēc viņi beigās panāk savu? Jo, pretēji no cilvēkiem, kuri nevar vai negrib riskēt, viņi neapstājas un neabsolutizē savu neveiksmīgo pieredzi. Nesanāca? Ok. Kāpēc nesanāca? Izdarām secinājumus un mēģinām vēlreiz.
Tas ir mēģinājumu-kļūdu ceļš nevis tukša maģistrāle, kuru jānobrauc ar gāzi grīdā.
3. Slinkošana
Arī, šķietami acīmredzams punkts, taču daudzi to saprotot, tāpat neko nedara. Proti, ir atpūta, kad Tu atslēdzies no tiem darbiem, kas Tevi nodarbina ikdienā, atbrīvo psihi un relaksējies fiziski, taču ir slinkošana, kad Tu lielu daļu brīvā laika dari lietas, kuras Tev nedod absolūti neko. Piemēram, blenžot sociālo tīklu lentās, Tu nez vai kļūsi garīgi bagātāks. Seriālu un filmu skatīšanās – ok, tas nav slikti un šāda izklaide arī var būt, taču jautājums cik bieži un cik daudz.
Te vietā ir vārdi, ka disciplīna ir spēja darīt to, ko nedara citi, lai sasniegtu to, ko nav sasnieguši citi. Kamēr visi slinko, Tu dari lietas, lai būtu viņiem soli (vai vairākus) priekšā.
4. Pielāgošanās sabiedrībai
Turpinot ļoti vienkāršo atziņu uzskaiti, esam nonākuši līdz “neesi kā visi”. Tas nenozīmē, ka Tev jāskrien un jātaisa tetovējumi vai jākrāso zaļi mati, taču ir jāatkāpjas no sabiedrības uzspiestajiem standartiem.
Piemēram? Lielais vairums cilvēku pasauli redz bipolāru – baltu vai melnu. Tev ir jāpieņem, ka tā nav. Ir simtiem pelēko toņu un tāpēc ne cilvēki, ne viņu darbības nav jāvērtē šādā binārajā sistēmā. Varbūt to pats nepamani vai pat noliedz, bet daudz ko Tu dari atskatoties uz “ko par mani padomās?” vai “īsti vīri tā jau nu toč nedara”.
Runājot par draugu loku jau minējām par to, ka Tev apkārt esošā sabiedrība nosaka arī Tavu uzvedību un tāpēc, esot sev līdzīgo, bez-mersedesu, sabiedrībā, agri vai vēlu runas nonāk līdz dažāda veida čīkstēšanām un dzīves netaisnību apspriešanām. Nedari to! Tā ir lieka laika tērēšana. Vajag koncentrēties uz to kas Tev ir un attīstīt to, savukārt čīkstot un aprunājot, Tu ne tikai sevi noskaņo uz sērdienīša nots, bet arī vari sabojāt savu reputāciju.
5. Sevis nenovērtēšana
Šis punkts ir maksimāli svarīgs un, iespējams, vispār viens no galvenajiem visā šajā sarakstā – daudzi ļoti spējīgi cilvēki vienkārši nespēj novērtēt savas spējas, samierinās ar mazumu un tāpēc arī atrodas finansiālajā bedrē.
“Ko ta es, es jau neko” – šāda tipa atrunas tiek dzirdētas ļoti bieži, kad cilvēkam tiek piedāvāts “Ej, davai, dari!” Protams, pamatā šīm atrunām ir bailes. Nepārliecinātība par sevi un savām spējām.
Pie kā tas noved? Pie tā, ka spējīgi kadri dara savu darbu un nemaz nemēģina izrādīt iniciatīvu, izdarīt vairāk vai labāk. Taču bez tā, bez darīšanas vairāk/labāk/ātrāk (vai apvienojot visus trīs momentus) un darot visu to ko dara citu un tā kā dara citi, nez vai sanāks uzlabot savu finansiālo situāciju.
Jā, nez vai šajos piecos punktos rakstītais ir kas jauns priekš Tevis. Tās ir parastas lietas, kas jau simtiem reizes ir rakstītas, taču, kāds paradokss, visi šīs atziņas zina, bet nebūt ne visi ir finansiāli veiksmīgi. Teiksi – tātad vaina ir citā! Varbūt, taču tāpat vaina ir tajā, ka, gluži tāpat kā ar diētas ievērošanu, visi saka, ka viņi tā dara, bet patiešām izdara vien retais.
Ir jāsaprot arī vēl viena svarīga lieta – būt veiksmīgam (neatkarīgi no pašrealizācijas virziena, tajā skaitā arī bagātības vairošanas) tas ir darbs. Tu nevari nedēļu vai mēnesi pieturēties pie šiem (vai jebkuriem citiem) pieciem punktiem un gaidīt rezultātu. Tiem ir jākļūst par ieradumu. Par tādu ieradumu, ka Tu par to nemaz nedomā un uztver pašsaprotami.
Tas nozīmē, ka bez iepriekš pieminētajām lietām ir jārunā arī par citām, sākot no veselības saglabāšanas vai uzlabošanas, turpinot ne tikai ar ienākumu, bet arī tēriņu uzskaiti līdz… visam pārējam.
