Janvāris ir tas laiks, kad cilvēki, vislabāko nodomu vadīti, dosies uz sporta zāli, lai beidzot sāktu nodarboties ar savu fizisko formu, precīzāk, savestu to kārtībā. Šogad, iespējams, Latvijā šim ikgadējam iesācēju bumam nebūs lemts notikt tieši janvāra pirmajos datumos, taču tas ir tikai laika jautājums.
Katrs iesācējs ir ļoti labs mērķis jomas uzraugiem. Tā tas ir visās jomās. Jaunpienācējam vienkārši nav tik daudz zināšanu un pieredzes, lai kritiski spētu izvērtēt visu informāciju, kas viņam gāžas virsū. Pilns Internets ar dažādām programmām, pilns pseido-treneru, kas reklamē savus vingrošanas plānus, fitnesa centri, uztura bagātinātāji… ĀRPRĀTS!!!
Tajā pašā laikā tam cilvēkam, un te nav runa par pilnīgi zaļiem iesācējiem, bet arī tādiem, kas pat kādu laiku, bet bez lieliem panākumiem, ir trenējušies, ir tikai viens parasts un saprotams uzdevums – sasniegt savu mērķi, saglabājot veselību.
Kas ir pats svarīgākais visā sportiskajā dzīvesveidā? Treniņi? Protams, ka svarīgi. Uzturs? Arī bez tā nekur. Atpūta un atjaunošanās? Protams! Varbūt uztura bagātinātāji un dopings? Kādam arī tas būs svarīgi. Taču patiesībā viss iepriekšminētais nestrādās un nedos rezultātu, ja nebūs divu ļoti vienkāršu, tajā pašā laikā ļoti grūti sasniedzamu faktoru – režīma un disciplīnas.
REŽĪMS
Lai arī tas ir tik vienkārši un acīmredzami – absolūtais vairākums fitnesistu šo faktoru vienkārši brutāli ignorē un cenšas ar visiem citiem līdzekļiem un paņēmieniem kompensēt to, ko var mierīgi un bez stresa panākt vienkārši ievērojot režīmu.
Protams, ka daudziem pats vārds “režīms” liekas kaut kas briesmīgs un šausmīgs, asociējas ar militārām struktūrām vai ieslodzījuma vietām, taču tad tie var šo vārdu aizstāt ar “rutīna”, kas šajā kontekstā ir pat tīri iederīgs.
Tas, ka Tev ir konkrēts treniņu plāns, konkrētas treniņu dienas, Tu tieši šajās dienās ej uz zāli, izpildi visu to, kas tur ir rakstīts (ne vairāk un ne mazāk), seko līdzi savam progresam, atbilstoši programmai vai saviem izvēlētajiem progresa rādītājiem palielini slodzi, utt. dos vienkārši FANTASTISKU progresu, ja salīdzina ar laiku, kad treniņi ir notikuši brīvā un neobligātā režīmā.
Protams, ka te kāds var iebilst un teikt, ka viņa drauga, drauga kolēģa brālis vispār neko neievēro un ir stiprs kā bullis. Jā, tā arī var būt. Ģenētika. Kamēr veselības ir daudz un arī pārējie faktori (kaut vai hormonālais fons) ir līmenī, tā nebūs problēma, taču ar gadiem arī viņiem vajadzēs pārdomāt savu treniņu pieeju.
Šis režīma faktors ir saistīts ne tikai ar treniņiem, bet ar visu ikdienu. Cikos celies, cikos un ko ēd, cikos un kā dodies uz darbu, ko un kā dari darbā, cikos trenējies, cikos ej gulēt utt.
Protams, ka iesācējam šādi jautājumi liek domāt, ka viss fitness ir kaut kāda sekta, kur visam ir jābūt sarēķinātam līdz gramam un minūtei, kas, patiesību sakot, tieši tā arī ir, jo te strādā sistēma – cik Tu sevī ieguldīsi, tieši tik pat saņemsi atpakaļ. Cita lieta, ka īstam iesācējam nav lielas vajadzības visu uztvert TIK nopietni un pie īsta režīma ir jānonāk pakāpeniski.
Par režīmu runājot, pāris vārdi arī par jau pieminēto ēšanu. Ir svarīgi ne tikai tas ko ēd kopumā, jo to, ceru, saprot visi, kas domā par sportisku dzīvesveidu, bet arī tas kad ēd un šis “kad” ir ar dažādām nozīmēm. Pirmā – kad vispār ir ēdienreizes. Te nav runa par mēness fāzēm vai ko, bet tas, ka ēdīsi pietiekoši bieži un vienā laikā, dos papildus ātrumu Tavam progresam. Otrs “kad” ir attiecināms jau uz smalkākām lietām – kad ēdīsi konkrētos makronutrientus. Kad vairāk uzņemsi ogļhidrātus, kad – olbaltumvielas un taukus.
DISCIPLĪNA
Otrs moments patiesībā izriet no pirmā, proti, disciplīna.
Cilvēkiem ir brīnišķīgas, pareizas treniņu programmas un, iespējams, pat blakus ir treneri, kas viņus kontrolē. Ir arī uztura plāns un viss, viss, viss. Taču nav gaidāmā rezultāta. Kāpēc? Disciplīna.
Viena lieta ir visu sarakstīt uz papīra. Cita – to visu arī reāli darīt. Te es nerunāju par hroniskiem sliņķiem un pļāpātājiem, bet pat par tīri adekvātiem sportistiem. Ir situācijas, kad negribas, ir situācijas, kad apstākļi ir tādi, kas provocē uz plāna neizpildīšanu, ir daudz dažādu faktoru, kas traucē. Patiesībā – lielākā daļa ikdienas faktoru traucē tam, lai Tu progresētu. Tieši tāpēc progresē tikai tie, kas ir disciplinēti. Ja ir treniņš, tad tas ir un vienalga, ka ārā ir lietus, bet mašīna ir nodota servisā. Ja ir ēdienreize, tad ir jāēd, nevis jācer, ka vakarā apēdīsi divas normas utt.
Kā saka, Tev ir jādara tas, kas ir jādara un viss. Kompromisi šajā gadījumā ir nevis par vienu treniņu vai ēdienreizi, bet pašam ar sevi par zaudēto iespēju progresēt.
Te gan ir viena piebilde – visiem ir galva uz pleciem, tāpēc ir gadījumi, kad nav jāpieturas pie iepriekš sastādītā plāna. Piemēram, savainojuma gadījumā. Taču, arī tā ir sava veida disciplīna – spēt atpūsties tad, kad vajag, izdarīt to, kas ir Tavos spēkos, lai maksimāli ātri atkal būtu ierindā.
Augstāk rakstītās ir ELEMENTĀRAS lietas, taču lielākais vairums cilvēku tās neievēro. Man tam ir savs skaidrojums – cilvēks, atnākot uz zāli cer, ka viņa dzīve uzreiz izmainīsies un ne tā, ka pa mazam, bet ar lielu lēcienu. Kā ir patiesībā? Nu, ir grūti. Vispirms jau morāli – jebkurš jauns ieradums ir “jāiespiež” ikdienā, taču, ja tas vēl ir fiziski sāpīgs, tad vēl jo smagāk tas viss ir. Kāds vēl režīms? Tad jau klosterī jādzīvo!
Tieši tāpēc, kad JAU ir grūti, cilvēks skatās un meklē – o, izdzēra pirmstreniņa dzērienu, enerģijas vairāk, asiņu pieplūdums muskulī lielāks, tātad tā ir īstā manta, tas dod progresu! Un nav jau tā, ka viņš paliks bez rezultāta. Tas būs. Varbūt pat gana labs, taču jautājums ir par pareizo pieeju, nevis “a ja nu sanāks?”
Kādi ir praktiskie ieteikumi šim visam? Iesācējiem viss ir skaidrs – vienkārši iegaumējiet un jūsu ceļš līdz rezultātam būs daudz vienkāršāks un īsāks. Tiem, kas jau trenējas, taču to dara, teiksim tā, pēc “intuitīvo treniņu” metodikas, pamēģiniet kādus mēnešus 3 ievērot vienu treniņu programmu, režīmu, esiet disciplinēti. Pārējos faktorus, piem., ēšanas paradumus, varat pat uzreiz nemainīt, to varēs vēlāk. Tad salīdziniet rezultātu. Pastāv liela iespēja, ka to pat darīt nevajadzēs, jo atšķirības būs jūtamas un redzamas daudz ātrāk.
Fitnesa industrijā par šiem diviem faktoriem netiek runāts, precīzāk, tie netiek izcelti kā primārie. Kāpēc? Iespējams, tāpēc, ka tie ir bez maksas. Tos arī nevar nopirkt. Tu vai nu to ievēro, vai arī nē.
Redakcija
Es un mēs, un viss ap mums!