Nepagāja ne nedēļa līdz mana bloga otrajam ierakstam. Patiesībā, sākotnēji par šo tēmu es vēlējos pafilozofēt jau pirmajā ierakstā, taču sapratu, ka tad tas būs mega liels palags, kuru tāpat neviens nelasīs, tāpēc sadalīju tēmu divās daļās.
Tātad, labi, es tagad gribu būt programmētājs. Tu, iespējams, arī esi šādās pašās pārdomās, taču Tev īsti nav skaidrs vai Tu vispār esi derīgs šai profesijai. Kādām prasmēm Tev ir jābūt, lai Tu varētu kļūt par profesionālu programmētāju, t.i., lai Tev izdotos apgūt visu nepieciešamo un tiktu darbā ?
“Es esmu par vecu”, “Es nezinu matemātiku”, “Es nesaprotu datorus”, “Programmētāji ir no citas planētas” – tās ir tikai dažas no atziņām, kas vai nu Tev, vai jebkuram citam var nākt galvā, kad domāsi par programmēšanas (šeit un arī blogā kopumā koncentrēsimies tieši uz programmēšanu, taču tā nebūt nav vienīgā joma, kurā vari strādāt) apgūšanu. Savukārt tie, kas ir atnākuši uz kādiem programmēšanas kursiem nereti uzreiz prasa: “Vai izejot šo apmācību es tikšu pie darba?”
Lai arī es pats neesmu sasniedzis tos mērķus, kurus noteicu pirmajā ierakstā, mana pieredze gan kā programmēšanas entuziastam, gan vadītājam, gan pasniedzējam, tomēr, ģenerē dažādas pārdomas par tēmu, kuras tad arī izklāstīšu.
Tātad, viss, kas attiecas uz matemātiku vai jebkurām citām blakusdisciplīnu zināšanām. Protams, ja tādas ir, tad būs lietas, kuru apgūšanai nebūs nepieciešams tik ilgs laiks un, kā rezultāts, mācīties būs vieglāk. No otras puses – tajā laikā, ko pavadīju mācoties par programmēšanas inženieri, es redzēju pilnīgi reālus cilvēkus, kas matemātikā bija ļoti vāji (knapi sekmīgi), taču tas viņiem ne tikai neliedza iegūt diplomu, bet arī tikt labā darbā, veidot karjeru, kā arī turpināt studijas līdz lieliem grādiem. To visu var iemācīties un tas nav noteicošais vai Tu būsi programmētājs vai nebūsi.
Tas, ka, lai strādātu par programmētāju, vajag mazliet citādāku domāšanas veidu – jā, protams. Taču, atkal, to visu var uztrenēt.
Patiesībā, lai veiksmīgi apgūtu visas programmēšanas lietas un pēc tam tiktu pie darba, ir Tev ir jābūt tikai divām lietām (neskaitot datoru ar Interneta pieslēgumu) – VĒLMEI UN LAIKAM.
Ir ļoti daudz cilvēku, kas vēlas būt formā, vēlas iemācīties kādu prasmi (sākot no svešvalodas beidzot ar lidošanas kursiem), taču šī vēlme ir tāda, nenoteikta. Drīzāk, tādas nemaz nav, tas tiek tikai izteikts skaļi, lai sabiedrībā parādītu, redz, es tiecos būt labāks. Ar programmēšanu ir tāpat – pašlaik, kad par IT čaļiem fano katra otrā dāma (otra puse pašas mēģina kļūt par IT-čiksām), runā par vēlmi programmēt daudzi, taču vien retais to dara. Vien retajam ir tāda patiesa interese.
Te ir tā pat kā jebkur citur – ja Tevi tas neinteresēs, tad uz pirmajām emocijām un entuziasmu, kas radīsies redzot vidējo algu grafikus, Tu kādu laiku pamācīsies, bet tad, agrāk vai vēlāk, nolūzīsi. Nebūs intereses, sāksies smagākās tēmas utt. Ja interese ir, bet tai, ideālā gadījumā, ir jābūt nevis plikai interesei “Gribu būt IT, gribu būt programmētājs”, bet gan konkrētai interesei par to, kā realizēt kādu projektu, kā uzlabot to vai citu procesu utml., tad ir vēl tikai viens faktors, kam ir jābūt, lai Tu kļūtu par to, ko patiesībā vēlies. Tas ir laiks.
Es pateikšu vienu acīmredzamu frāzi, kas daudziem liksies tukša, bet patiesībā ir maksimāli precīza – JEBKURŠ var kļūt par programmētāju, tikai katrs to paveic savā laikā. Mēs tagad nerunājam par TOP līmeņa vecākā ranga izstrādātājiem, bet par programmētājiem kā tādiem. Visi, kam ir interese, par tādiem var kļūt. Tā nav muzicēšana, kur vajag balsi un dzirdi, nav arī basketbols, kur vajag divus metrus augumā, te viss ir daudz vienkāršāk, jo prasmes ir tieši proporcionālas ieguldītajam laikam un veltītajai piepūlei.
Problēma ir mazliet cita. Pašlaik visi arī grib kļūt par programmētājiem, bet pieprasījums rada piedāvājumu. Tāpēc pašlaik ir ļoti daudz organizāciju, kas piedāvā dažādus kursus. Kas tur slikts? Katrai no šīm organizācijām savā konkurences cīņā ir jāspēj izcelties, tāpēc viņi gan savus reklāmas saukļus, gan arī programmas veido nevis pēc faktiskās nepieciešamības, bet, lai vinnētu šai cīņā.
“Kļūsti par programmētāju mēneša laikā!” – aptuveni šādi lozungi tagad ir pie katras IT kursu reklāmas sociālajos tīklos. Tas nav slikti un atsevišķos, retos, gadījumos pat atbilst patiesībai, taču kopumā tas rada greizu priekšstatu par to cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai Tu tiešām kļūtu par to programmētāju.
Nē, es nesaku, ka vajag 4 gadus augstskolā, lai arī tas nav sliktākais variants jauniem cilvēkiem, tā kā karjeras veidošanā diploms dažreiz arī var būt ļoti noderīgs. Taču, lūdzu, pastāstiet, kā cilvēks, kas no programmēšanas un datoriem nesaprot neko, pa mēnesi kļūs par programmētāju? Tas pat nav “advanced user” līmenis, tas ir augstāks. Pa mēnesi. Nopietni?
Tas, cik ilgs laiks katram ir nepieciešams, lai apgūtu visas pamata lietas, kas nepieciešamas konkrētas jomas (par jomām – citā rakstā) profesionālim-iesācējam, ir individuāls un atkarīgs no daudzām lietām. Esošais zināšanu līmenis, joma, kas izvēlēta, pacietība, spēja ilgu laiku ne tikai nosēdēt pie datora, bet produktīvi strādāt, laiks ko velti mācībām, cik bieži mācies utt.
Kādam, ar labu bekgraundu, lielu motivāciju un darbaspējām, tam tiešām būs nepieciešami daži mēneši. Trīs, teiksim. Savukārt, kādam citam, kam nav nekā no nepieciešamajām lietām, tikai vēlme, būs nepieciešams ilgāks laiks.
Beigu beigās, ja Tu vari mācīties tikai stundu ik pārdienas, jo Tev ir pamata darbs, ģimene, treniņi un vēl simts lietas, tad, pat ja Tu esi ar lieliskiem sākuma dotajiem lielumiem, ātrs šis process nekādīgi nebūs.
Lai mācītos, vajag laiku. Objektīvi runājot – nu, nevaram mēs apsēsties pie datora un iesūkt visu to informācijas apjomu vienā vai divās reizēs. Mūsu smadzenes to nespēj. Turklāt, bez teorijas, ir arī prakse, kur visus iemācītos konceptus vajag pārbaudīt dzīvē – kā un vai tie strādā.
Tāpat ir jāsaprot, ka mācīšanās un iegūto zināšanu līkne nav lineāra. Nav tā, ka pavadot 1h pie mācībām Tu iemācies x zināšanas, bet pie 3h – 3x. Var gadīties, ka viss ir pilnīgi pretēji un tas programmēšanā daudzus “salauž”.
Pieredzējuši programmētāji saka, ka šis darbs ir pilns ar ilgiem sāpju periodiem un tikai dažiem laimes uzplaiksnījumiem. Tā jau arī ir – lielākas problēmas, kas jārisina vai sarežģītākas apmācību tēmas, visdrīzāk, nokauj visu entuziasmu, taču te ir jāatceras viens grafiks (zemāk):
Te redzams, ka mūsu sajūtas par mūsu zināšanām un spējām, mainās atkarībā no tā ko mēs darām. Tās var būt neadekvāti augstas, vai zemas, taču tās lielākoties vispār nav saistītas ar mūsu patiesajām zināšanām. Pat, ja Tu sēdi pie viena uzdevuma, ko nekādīgi nevari atrisināt, meklē risinājumus, kas izrādās nederīgi, Tu tāpat mācies, Tu palielini kopējo zināšanu apjomu, kas, iespējams, noderēs kādā citā reizē. Pat šķietami buksējot, Tu palielini savu zināšanu apjomu. To ir svarīgi atcerēties katrā brīdī, kad jūti, ka Tev neiet ar to programmēšanu.
Nu, lūk, un te mēs atkal nonākam pie laika – veiksmīgajiem veiksminiekiem, kas ātri visu apgūst, šie laimes brīži (sarkanās līnijas augšējie pīķi) ir biežāki, bet neveiksmju periodi – īsāki. Mazāk veiksmīgiem programmētājiem (es gan to attiecinātu arī uz daudzām citām dzīves sfērām) ir jātiecas uz šādiem grafikiem.
No otras puses, ja mēs par to pašu laiku vēl aizvien runājam, te ir tāda interesanta likumsakarība, kas, iespējams, tik skaidri citās jomās neparādās, proti, jo vairāk laika (efektīvā laika) Tu veltīsi mācībām un darbam, jo labāks būs rezultāts.
Bez vēlmes un laika es nosauktu vēl divas lietas, kam Tev ir jābūt, lai Tu varētu veiksmīgi un relatīvi ātri iekļūt IT. Pirmkārt, tā ir spēja mācīties. Ja Tu esi iekš IT, tad aizmirsti, ka kādā dienā varēsi teikt “Jā, velns parāvis, es visu esmu iemācījies, es esmu liels speciālists!” Nē, nebūsi speciālists, vēl jo vairāk, ja tieši šādi domāsi.
Tehnoloģijas mainās, standarti mainās, iespējas palielinās, arī zināma mode uz to vai citu risinājumu nāk un iet. Tev ir jāpielāgojas. Tas nozīmē, ka Tev ir jāmācās, visu laiku jāmācās. No tā cik ātri Tu spēsi apgūt to vai citu tehnoloģiju būs atkarīgs Tavs profesionālais līmenis un, protams, atalgojums.
Te arī jāpiemin tas jauno cilvēku kults, sak, IT ir jauno cilvēku lauciņš. Jā, varbūt, arī tā ir daļēja patiesība, jo jaunie cilvēki, tikko no skolu soliem piecēlušies, ir ar labu šo mācīšanās prasmi, atvērti jaunām idejām, kas galīgi ne vienmēr ir attiecināms uz vidējo paaudzi.
Un ceturtā lieta, ko es sauktu par “must have” katram iesācējam, kurš grib būt veiksmīgs IT, tā ir angļu valoda. Iespējams, ka Latvijā ar to nav lielas problēmas, jo tādā mazā valstī dzīvojot, valodu zināšanas kopumā ir nepieciešamas, taču, jā, bez angļu valodas būs grūti.
Visa informācija par programmēšanu ir angliski. Citās valodās, protams, ka arī šis un tas ir, taču nav garantijas, ka viss. Tāpat daudzas lietas tieši programmēšanā, ir vieglāk izprast, ja zini angļu valodu, jo, piemēram, kāda elementa apzīmējums ir saīsinājums tieši no angļu valodas.
Es tagad nerunāšu par to, ka darba komunikācijā angļu valoda var būt nepieciešama, jo līdz tam vēl ir jātiek, taču ja kaut kur angļu valoda ir tiešām obligāta, tad programmēšana noteikti ir viena no tām vidēm.
Tātad, apkopojot iepriekš rakstīto tādā īsā formātā – nemaz nav tik svarīgi ko Tu zini pašlaik, jo visu var iemācīties, programmēšana nav arī kaut kāds sports, kur, lai būtu par profesionāli, vajag kaut kādu ģenētisko iedzimtību.
Viss ir daudz vienkāršāk – vajag patiesu vēlmi to darīt, ar uzsvaru, ka tieši darīt, nevis vēlmi vēlēties darīt un vajag laiku, lai apgūtu nepieciešamās lietas. Cik ilgu laiku – tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem, taču, ko atzīmē speciālisti, ja cilvēkam ir vēlme kaut ko darīt, tad gads ir laiks, kad pat pašas lielākās nulles kļūst par programmētājiem iesācējiem, kas var pretendēt uz darbu.
Papildus – prasme efektīvi mācīties, kā arī vismaz angļu valodas zināšanas (citu valodu zināšanas arī, protams, ir pluss) Tev šo procesu ļaus veikt ar palielinātu ātrumu.
Nobeigumā par to darba jautājumu, jo tas daudziem “šifteriem”, jeb tiem, kas no vienas profesijas pāriet uz citu, ir galvenais. Vai iemācoties visu, kas nepieciešams, Tu atradīsi darbu?
Te ir vairāki faktori, kas Tev vai nu paātrinās, vai palēninās šos darba meklējumus.
Pirmkārt, ko Tu proti? Pat ne tas cik labi Tu proti, bet konkrēti kāda ir tā valoda, kurā programmē, kādas tehnoloģijas zini. Nav noslēpums, ka ir populārākas un mazāk populāras programmēšanas valodas. Populārajās, iespējams, pieprasījums pēc darbiniekiem ir lielāks (algas jautājums ir no citas operas).
Es galīgi neesmu piekritējs tam, ka jāmācās tas, kas Tevi neinteresē, taču ir populāri. Vienkārši ir jāsaprot kas ir tā joma, kurā Tu vari strādāt. Patiesībā, kad sāc apgūt programmēšanu, Tu apgūsti nevis kādu konkrētu valodu, bet izvēlies profesiju, kurā strādāsi, jo valoda nosaka pielietošanas jomu.
Otrkārt, iespējams, ka Tavā tuvumā uzņēmumu, kuriem vajag Tavas jomas speciālistu, nemaz nav. Jā, mūsdienās nav problēmu strādāt attālināti, taču arī tādu darbu ir jāatrod.
Treškārt, ir svarīgi vai tas, ko konkrētajā kantorī dara, Tev ir interesanti un vai tā komanda, tas darba ritms un stils Tev būs piemērots. Nav 19. gadsimts, kad bija DARBS un tas bija JĀSTRĀDĀ. Tagad, sevišķi programmēšanā, Tu vari izvēlēties ko un kur darīt.
Ceturtkārt, jautājums par to, ka “tagad programmētāju jau daudz, kur nu es”, patiesībā ir attaisnojumu meklēšana. Arī ārstu, juristu, pārdošanas speciālistu ir daudz, bet vienmēr vajag vēl. Ar programmētājiem ir vēl trakāk – tos vajag visu laiku un vajadzēs vēl un vēl.
Piektkārt, ir jāsaprot, ka “tikt pie darba IT” tieši to arī nozīmē. Tikt pie darba. Ja Tev ir kaut kādi draugi, paziņas, kaimiņi, radi, kas darbojas IT, risina interesantas lietas, pelna lielu naudu utt., Tu arī domā, ka tas ir līmenis uz kuru Tev jābūt gatavam. Patiesībā – uz šo līmeni Tev ir jātiecas, taču iesākumā ir jāapgūst minimālās zināšanas un jādabū darbs. Tu taču nemēģināsi stāstīt, ka, lai tiktu pie darba virtuvē Tev vajag Gordona Remzija prasmes.
Jā, protams, tas vienlaicīgi arī nozīmē, ka sākumā Tu “mizosi kartupeļus”, t.i., darīsi vienkāršākos darbus. Protams! Taču tā ir visur. Galvenais ir turpināt attīstīties izvēlētajā virzienā.
Kas no šī visa ir jāpatur prātā? Tas, ka mācīšanās nav taisns un gluds ceļš. Tas, ka bremzēšana un nesaprašana ir neatņemama šī procesa sastāvdaļa. Tas, ka vienkārši ir jāņem un jādara.
Runājot par pašu galveno, programmēšanas zināšanu un prasmju ieguvi, varu vilkt paralēles ar pareiza, sportiski-veselīga dzīvesveida ievērošanu. Te nevienu nevar apmānīt. Vai nu Tu ej un dari, vai arī neej un nedari. Tu ar saviem stāstiem nevienu nepārliecināsi, ka esi baigi stiprs, ja nevarēsi pacelt 100 kg, tāpat kā ar stāstiem “kā vajag” un pat ļoti labām idejām, kods pats pa sevi neuzrakstīsies. Tikai, zini, te ir arī otra puse – TIEŠI TĀPĒC, ka veiksmīgo veiksmi šajās jomās nofeikot ir diezgan grūti, tieši tāpēc, ka te rezultāts = ieguldītais darbs, tieši tāpēc tas viss ir izdarāms jebkuram. Aiziet!
