Iedzersim pa glāzei, kamēr jauni mēs

Tagad ir diezgan daudz visādu dzīvesstila, fitnesa un mārrutks zina kādu vēl tik ne kouču, kas ar apgarotām sejas izteiksmēm saka, ka, redz, veiksmīgās veiksmes noslēpums slēpjas vienkāršās lietas, piemēram, tajā, vai Tu dienā izdzer gana daudz ūdens.

Nezinu kā ir ar to veiksmīgo veiksmi, taču ūdens tiešām ir jādzer. Cita lieta, ka reti kurš no šiem koučiem pasaka cik tad ūdens ir jāizdzer. Vai ar vienu glāzi ir gana, vai vajag vairāk? Vai zupa skaitās, vai, tomēr, ne un tā tālāk. Arī, ja mēs pameklējam Internetā informāciju par šo tēmu, tad skaidras atbildes nav, jo viss atkarīgs no tā, ko konkrētie rakstītāji vai stāstītāji ir vēlējušies parādīt vai pierādīt.

Tad kā īsti ir – kāpēc par to ūdeni tik ļoti iespringst, cik tā ir jādzer un vai kafijas, zupas un limonādes iet kopējā ieskaitē, vai ne?

Sākšu stāstu ar vecu anekdoti – Cilvēks uz 80% sastāv no ūdens, tāpēc, ja Tev dzīvē nav mērķu, tad Tu esi prasta vertikāla peļķe.

Es nemēģināšu filozofēt par pašas anekdotes jēgu, taču pievērsīšos procentiem. Vai tiešām tā ir? Ne gluži. Ūdens īpatsvars cilvēka organismā mainās un vecākam kļūstot, ūdens kļūst mazāk (ap 80% maziem bērniem, līdz 50% senioriem). Pieaugušam vīrietim tie varētu būt 60% no kopējā svara (pieaugušiem vīriešiem). No otras puses, ir orgāni, kur ūdens ir galvenā sastāvdaļa. Piemēram, smadzenēs tas sastāda ap 80%. Muskuļos, tajā skaitā arī sirdī, ūdens ir 75%, bet asinīs un plaušās 85%, bet acīs – visi 95%.

Līdz ar to, loģisks secinājums prasās pats no sevis – ūdens ir ļoti svarīgs. Visu iepriekšminēto orgānu un asiņu pienācīgai darbībai ūdens ir ārkārtīgi svarīgs. Ja mēs pieņemam, ka šūnu atjaunošanās organismā notiek nepārtraukti, tad arī ūdens apmaiņa notiek tieši tā pat.

Pamatojot šo visu ar piemēriem iz dzīves – pamēģini patrenēties pirms tam tā īpaši nedzerot ūdeni un pamēģini, ja pirms treniņa vismaz pāris dienas esi stingri ievērojis visu dzeršanas režīmu. Būsi pārsteigts par atšķirību. Tāpat arī gadās, ka no galvassāpēm palīdz nevis kārtējā deva pretsāpju medikamentu, bet gan laicīgi izdzertas pāris glāzes ūdens.

Ar ūdens svarīgumu tikām skaidrībā, taču kā to dzert? Pameklējot informāciju Jūs redzēsiet dažādus datus, arī dažādas praktiskās tehnikas (izdzert pa glāzei ik pēc x stundām utt.), taču īsti skaidras un ticamas atbildes ne vienmēr varēs saņemt. Tie paši 2 litri, ko daudzi piemin kā obligāto normu. Jā, protams, kādam tie ir 2 litri, taču, ja mēs atceramies tā ūdens īpatsvaru organismā, kā visiem cilvēkiem, neatkarīgi no viņu svara, auguma un dzimuma, var būt vieni un tie paši divi litri? Protams, ka nevar!

Tāpēc ir viena ļoti vienkārša formula, nē, pat ne formula, jo viss ir daudz vienkāršāk, bet pieeja – dienā izdzeramā ūdens īpatsvars ir 30 ml uz katru sava svara kilogramu.

Tātad – 50 kg smagai dāmai tie ir tikai 1.5 litri ūdens, kamēr 100 kg kungam – 3 litri. Jā, vidēji mēs varam runāt par 2 litriem, kas, vismaz teorētiski, būtu derīgs ieteikums daudziem un, ja cilvēki pie tiem pāris litriem pieturētos, jau būtu labi, taču līdz galam tas īsti nav korekti, turklāt, tie, kas šajos divos litros “niekļaujas”, var īsti nesaprast ko viņi dara nepareizi.

Kā pēdējo jautājumu apskatīsim to vai visādi cukurūdeņi, kafijas un zupas skaitās vai neskaitās šajā normā. Teikšu uzreiz, ka speciālistu domas dalās un arī tas, ko es rakstu nav uzskatāms par absolūtu patiesību, tajā pat laikā es paskaidrošu kāpēc es esmu nonācis pie šādām pārdomām.

Kāpēc?

Sāksim pēc kārtas – limonādes un sulas šajā ūdens daudzumā neietilpst, jo to dzerot mēs saņemam arī daudz cukura un arī citu vielu, kas īsti nav baigi nepieciešamas mūsu organismam. Jā, ūdens tur ir, taču tā nosacītā ļaunuma, ko var padarīt nekontrolēta cukura uzņemšana (mēs nevaram dienā dzert pa 3 litriem limonādes un teikt, ka esam nu baigi veselīgi čaļi), dēļ tas viss neskaitās.

Ļoti līdzīga situācija ir ar zupām – tas, šķidrums, protams, lielākoties ir ūdens, taču kopā ar to tiek uzņemti arī tauki un vēl šis tas, tāpēc arī skaitīt pie dienas laikā uzņemtā daudzuma negribas.

Alkoholiskie dzērieni. Domāju, ka daudzi ir dzirdējuši par to cik daudz alū ir vitamīnu un, ka vīns vai konjaks palīdzot tās vai citas slimības profilaksē. Iespējams. Es to pat tā nemēģinu noliegt, taču alkohols, etanols, ir ne tikai psihoaktīva viela uz kuru katram ir sava psihes reakcija, bet tā arī ir inde. Nevis tā skaisti pasakot “alkohols ir inde”, bet reāla inde uz kuru organisms reaģē kā uz indi un mēģina no tā tikt vaļā. Cita lieta, ka, ja pieturēties pie kaut kādiem cilvēcīgiem alkohola patēriņiem, tā ātri noindēties nesanāks (lai gan, visādi var gadīties, tāpēc nemēģini pārbaudīt).

Kāpēc tēja un kafija ir iekļautas sarakstā, kurš neskaitās? Es pieturos pie domas, ka abos šajos dzērienos ir kofeīns. Tu to ļoti labi zini pateicoties tā stimulējošajām īpašībām, taču bez tām kofeīns arī ir ar diurētisku efektu, t.i., tas ūdeni izvada no organisma. Jā, ir pieņēmums, ka cilvēkiem, kas kofeīnu uzņem regulāri, šāds diurētiskais efekts nav novērots, taču tas jau ir individuālas dabas jautājums. Ja Tev kafija liekas ok, dzer, protams, taču nebūt ne visiem tā, tāpat kā visi enerģijas dzērieni, “skaitās”.

Nu, tas arī ir viss galvenais, kas jāzina par ūdens dzeršanu. Es tagad nemēģināšu izdomāt visādas shēmas par to kā dzert, jo tas tāpat ir atkarīgs no katra paša un katra dienas ritma. Vienīgais, protams, tas viss ir jādara regulāri, visas dienas laikā. Ja papildus vēl nodarbojies ar sportu vai veic fiziski aktīvu darbu, tad droši vari dzert vairāk. Un vispār, ja izdzersi mazliet vairāk nekā vajag – nekas slikts nenotiks, taču pārcensties arī nevajag (uzziņai – nāvējošā deva ūdens esot 10 litri izdzerti uzreiz). Galvenais, lai nevienā brīdī Tev nenāktos mocīties ar slāpēm.