Ievadi meklēšanas atslēgvārdus un nospied Enter.

Domājam, ka visi zina teicienu par sēnēm, kas ēdamas esot visas, tikai dažas – vienu reizi. Tiesa, sēņu sezonu, vismaz tās karstākais periods, ir beidzies un sēnes nav arī vienīgie augi, kuri cilvēkam brīvā dabā var sagādāt ne tikai nepatikšanas, bet arī nopietnas veselības problēmas.

Kā noteikt vai konkrēts augs ir ēdams vai nē? Jautājums, varbūt, 21. gadsimtā kādam liksies arī mazliet dīvains, taču ņemot vērā to, ka pašlaik aizvien lielāku popularitāti iegūst visādi izdzīvošanas izaicinājumi un nometnes, bet “brīvā laukā” iegūto zināšanu īpatsvars mūsdienu jauniešiem ir daudz mazāks nekā iepriekšējām paaudzēm un arī tās bieži vien balstās uz Internetā atrodamo informāciju, kas ne vienmēr var būt pa rokai, domājam, ka ir vērtīgi apskatīt šo jautājumu.

Turklāt, zinot kā noteikt kāda auga ēdamības pakāpi, noteikti varēsi paspīdēt kādā pārgājienā, sajūtoties kā kāds indiāņu pēddzinis.

Patiesībā, lai noteiktu vai kāds augs ir vai nav ēdams, nav jāizdomā nekāda raķete un pat ne velosipēds. Ja mēs runājam par pašu galveno principu kā noteikt auga ēdamības pakāpi, tad katrs solis ir vērsts uz vienu un to pašu – pārbaudīt ķermeņa reakcijas uz to, sākot no vienkāršākajām līdz sarežģītākajām un, jā, arī veselībai vai dzīvībai bīstamākām. 

Runājot par praktiskām lietām, praksei un reāliem apstākļiem arī pievērsīsimies, nerunājot par zinātnisko pusi, tā kā esot mežā vienīgais testeris un laboratorija, kas mums ir pieejama, esam mēs paši.

1. SADALI AUGU

Ja bioloģijas stundās neesi gulējis, droši vien zini, ka katram augam ir dažādas daļas – sakne, kāts, lapas, zieds. Tāpat, iespējams, esi pamanījis, ka gan pārtikā, gan medicīnā var tikt izmantoti vieni un tie paši augi, taču dažādas do daļas.

Kāpēc tagad rakstām par to? Tāpēc, ka katrai auga daļai var būt atšķirīgas īpašības un kāda no tām var būt ēdama, kamēr cita – ne pārāk Klasisks piemērs – rabarbers, kura kāti ir pat tīri garšīgi, bet lapās ir skābeņskābe, kas, lai arī nav ļoti indīga (nāvējošās devas sasniegšanai ir jāapēd apmēram 5 kg lapu), ēst lielā daudzumā to nevajadzētu. Pirms sāc savus eksperimentus, vispirms sadali augu pa komponentēm.

Vai ar katru no daļām jāveic tālākie eksperimenti? Lai arī barības vielu trūkums ir ekstrēma situācija, veselo saprātu ir jāsaglabā – laika ekonomijas nolūkos ir jāpievēršas tai auga daļai, kas, tavuprāt, ir pati labākā (pēc apjoma, aromāta, konsistences, krāsas) un primāri jāstrādā ar to. Pārējās atstājot brīvākiem brīžiem. 

Tāpat, ko atzīmē daudzi eksperti, pārliecinies, ka Tev ir pieejami vairāki auga eksemplāri, lai varētu gan pārliecināties par slēdzienu patiesumu, gan, ja nu notiek neveiksme, nepalikt bešā.

2. PAOŠŅĀ AUGU, PIELIEC TO PIE ĀDAS

Protams, ka, ja Tu esi atradis kādu nezināmu augu, Tu to jau esi paošņājis un Tevi tas ir uzrunājis. Tiesa, ir jāatceras, ka pārāk asas, skābas utt. kontrastējošas smaržas liecina par to, ka augs varētu uzvesties “agresīvi”. Tāpēc labāk no tādiem izvairīties. Tāpat mandeļu smarža, lai arī visnotaļ patīkama, taču liecina par indīgu vielu esamību augā.

Ja ar smaržu viss ir kārtībā, nākošais solis ir izvēlētās auga daļas pielikšana pie rokas un, kā norāda eksperti, labākā vieta šiem testiem ir rokas locītava. Paturi augu 5-10 minūtes šajā vietā un, ja nākošo stundu (ideālā variantā – astoņu stundu) laikā nav nepatīkamu reakciju (niezes, dedzinošas sajūtas, apsārtuma, izsitumu), tad var pāriet pie nākošā soļa.

3. PIELIEC AUGU PIE LŪPĀM, SAGATAVO, PAGARŠO

Jau minējām, ka dažādās filmās bieži vien varoņi paņem, noplūc savvaļas augu, pakošļā to, izspļauj un pēc tā nosaka kā sava oponenta atrašanās vietu, tā viņa brūtes krūšu izmēru un partiju par kuru viņi balsoja. Dzīvē, protams, viss ir mazliet citādāk. Protams, ka Tu vari arī iet šādu ceļu, tikai jārēķinās ar riskiem, ko tie nes.

Mēs gan ieteiktu šo procesu padarīt drošāku, piemēram, pirms pašas degustācijas sagatavo augu. Pavisam labi būtu to izvārīt, jo tā, iespējams, tas augs, ko gribēsi ēst kļūs mazāk kaitīgs, kā arī, protams, termiskā apstrāde pasargās no iespējamajām problēmām ar vēderu.

Taču pat tad, ja esi to savu floras pārstāvi novārījis, tas nenozīmē, ka tagad ir jāpiebāž pilna mute. Ja Tev ir kaut mazākās pašsaglabāšanās instinkta paliekas, gan jau, ka saproti, ka pagaršot to arī nozīmē – apēst mazu gabaliņu, taču pirms tam, kas ir obligāti, paturi to sagatavoto kumosu pie lūpām, uzliec uz mēles, uzmanīgi pakošļā. Arī šajā gadījumā strādā atziņa, ka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, tad tas noteikti nav jāēd. Un, protams, kad būsi apēdis, pagaidi vismaz pāris stundas, bet vēlams – visas astoņas, un šajā laikā neko citu neēd, jo tikai tā Tu sapratīsi vai mežā atrastais ēdamais ir ēdamais vai indējamais.

Viss kārtībā? Var ēst? Ne tik strauji – eksperimenta tīrībai ir nepieciešams vēl viens solis un vēl astoņas stundas. Proti, izdzīvošanas spēļu eksperti min, ka ja iepriekšējos posmos viss ir labi, tad var mēģināt izvārīt šī auga novārījumu un izdzert kādu ceturdaļu glāzes. Ja arī tad viss ir ok, vari sevi apsveikt – Tu esi izdzīvojis! Un, jā, protams, arī paplašinājis savas kulinārās zināšanas.

Ir svarīgi arī piebilst, ka šāda pieeja ir domāta diezgan ekstrēmiem gadījumiem, kad pa rokai nav ne telefona, vai kādas citas ierīces, kurā var pārliecināties par auga ēdamību, ne izziņu literatūras, jo, pat ievērojot visus iepriekšminētos punktus, ir arī citi faktori (piemēram, paša cilvēka veselības stāvoklis), kas jāņem vērā. Tāpat – šāda pieeja var nenostrādāt gadījumos, ja atrodies sev neierastā vidē (teiksim, tropu mežos), kur teju jebkurš augs būs Tavai gremošanas sistēmai nepierasts un tāpēc reakcijas var būt pašas neiedomājamākās.

Atbildēt

No apps configured. Please contact your administrator.

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *