Būt ekspertam kādā jomā tagad ir modē – vai Tu labi orientējies jaunākajās tehnoloģijās, sportā, vai spēj dot autoritatīvus slēdzienus par mašīnu tehniskajām problēmām, vai “a da jebkas cits”. No otras puses, ir jāsaprot, ka būt par ekspertu visās jomās nav iespējams un nemaz nav jāmēģina. Turklāt, nez vai Tu spēsi kļūt par ekspertu uzreiz vairākās lietās, bet pseidoekspertu “gudrības” gan nevienam nav vajadzīgas.
Tiesa, ir lietas, kurās vīrietim ir jāspēj orientēties, pat ja viņš nav ne eksperts, ne vispār ikdienā ar to visu saskaras. Piemēram, tā ir mūsu stingra pārliecība, vīrietim ir vismaz lielos vilcienos jāorientējas alkoholiskajos dzērienos pat tad, ja viņš ir absolūts un nelokāms atturībnieks.
Pašlaik, kad specializēto veikalu plaukti vārda tiešā nozīmē ir pārpildīti ar dažāda veida dzērieniem, kas atšķiras pēc ļoti dažādiem parametriem, sākot ar tilpumiem, stiprumiem un krāsām, beidzot ar daudz smalkākām un niansētākām lietām,
1.IZEJVIELAS
Protams, Tu zini, ka stipro alkoholu var ražot no jebkā. Burtiski sākot no ierastajiem graudiem vai vīnogām, beidzot ar koku skaidām (un arī ar tām nekas nebeidzas). Taču, ja mēs runājam par viskiju, labu viskiju, tad tam izmanto graudus ar augstu cietes saturu, klasiski – miežus, kviešus, rudzus un kukurūzu. Tāpat, ņemot vērā pieaugošo Japānas viskiju popularitāti, par klasiku var saukt arī rīsu izmantošanu viskija darināšanā.
Miežus uzskata par pašu tradicionālāko viskija bāzi, jo savulaik tieši šo kultūru, kas nav pārāk prasīga pret klimatu, izvēlējās senie ķelti, kuri tad arī lika pamatus tam, ko pašlaik pasaule zina kā “Skočs”, jeb skotu viskijs. Starp citu, viņi ir vieni no retajiem, kas viskiju taisa tikai no vienas, miežu, kultūras. Citās valstīs ir pieņemts jaukt dažādu izejvielu spirtus.
Īrijā viskijs ir dzēriens, kurā sajaukti spirti, kas iegūti no miežiem un rudziem, ASV šo dzērienu, kurš gan saucas “burbons” (par nosaukumiem – vēlāk), ražo no kukurūzas, taču klāt var būt piejaukti arī citi spirti, tāpat arī Kanādā.
Vēl gribam vērst uzmanību uz visiem apzīmējumiem no sērijas “single malt” utt., kurus cilvēki bieži vien izprot nepareizi. “Single malt” šajā gadījumā nenozīmē, ka dzērienā ir tikai vienā reizē ražoti spirti, kas turēti vienā mucā utt. Tas nozīmē, ka dzēriens ir ražots vienā rūpnīcā. “Single cask/barrell” gan nozīmē to, ka pudelē viss dzēriens ir saliets no vienas mucas.
2.VECUMS UN UZGLABĀŠANA
Otrs svarīgs viskija raksturlielums ir dzēriena vecums, precīzāk, tas cik ilgi tas ir turēts mucās pirms saliets pa pudelēm. Kāpēc? Tāpēc, ka, jo ilgāk dzēriens tiek glabāts mucās, jo vairāk garšu tas pārņem no pašas mucas, tā garšas un aromāta buķete kļūst intensīvāka un, kā rezultāts, vecāks dzēriens skaitās labāks nekā jaunāks.
Tiesa, tas vēl nav viss. Lai viskiju varētu saukt par viskiju, to mucā ir jānotur noteiktu laiku. Skotu viskija ražotāji ir vienojušies un likumiskā līmenī noteikuši, ka dzērienam mucā ir jāpavada vismaz trīs gadi pirms tas drīkst saukties par viskiju, bet burbona ražotāji ir vienojušies par divu gadu gatavināšanas periodu.
Viskija pazinēji saka, ka optimālais risinājums labam viskijam ir to nogatavināt piecus līdz 12 gadus, taču ir jāņem vērā, ka jaunākiem viskijiem garša var atšķirties no gaidītā. Svarīgi arī piebilst, ka vecums šajā gadījumā nozīmē tikai to laiku, ko dzēriens ir pavadījis mucā. Ja tas ir sapildīts pudelēs un pēc tam nostāvējis plauktā vēl 12 gadus, tad tas nav uzskatāms par, teiksim, 20 gadīgu viskiju.
Tāpat, un tas ir skaidri jāsaprot, jaukto (blended) viskiju vecumu nosaka pēc jaunākā šajā maisījumā pievienotā viskija vecuma, t.i., pat ja tajā būs 12 vai 16 gadus vecs viskijs, kas sajaukts ar trīsgadīgu, tad viskijs skaitīsies izturēts trīs gadus.
Savukārt visi viskiji, kas ozolkoka mucās ir nogatavināti 20 vai vairāk gadus tiek saukti par īpašajiem, jeb kolekciju viskijiem. Nu, un, protams, jāsaprot, ka katrs gatavināšanas gads pieliek cenrādim pārdesmit eiro klāt.
3.IZCELSME
Ar vārdu “izcelsme” viskiju pasaulē var apzīmēt vairākas lietas, tāpēc mēs parunāsim par vairākām. Sāksim ar izcelsmes valsti. “Skotu viskijs” tā ir tāda tautas firmas zīme, kas paredz, ka, nu, tai, tač, ir jābūt MATAI! Patiesībā gan ir tā, ka pašā Skotijā izceļ trīs reģionus, kuros tiek ražots viskijs (Aila, Speisaida un Loulenda) un katrs no tiem atšķiras. Ailas viskiji ir spēcīgi, Speisaidas darinājumi ir žanra klasika un tieši tos daudzi iedomājas, runājot par skotu viskiju, kamēr Loulendā darina maigāku un skotu viskija tēlam neraksturīgāku dzērienu.
Taču tās visas patiesībā arī ir tādas nosacītības, kuras var pat neņemt vērā, jo katrā vietā, kur tiek ražots viskijs, ir sava pieeja, kas dzērienam dod savu raksturu un pat vienā reģionā, pārdesmit kilometru attālumā esošas ražotnes var piedāvāt kategoriski atšķirīgus dzērienus.
Nemaz nerunājot par skotu jaukto viskiju pasauli, kas ir gan ļoti plaša, gan ļoti atšķirīga, jo tiek pielāgota katrai markai, tirgum utt.
Bez Skotijas ar viskija ražošanu tīri labi iet Īrijai. Ilgu laiku gan īru viskiji pasaulē nekotējās un vienīgi “Jameson”, veicot grandiozu reklāmas kampaņu, saņēma kādu pasaules atpazīstamību un atzinību. Pēdējos gados īri ir kļuvuši populāri un šis tirgus, kā tiek ziņots, piedzīvo pārliecinošu izaugsmi. Atbildēt uz jautājumu “Kāds ir īru viskijs?” ir sarežģīti, jo viens no iemesliem kāpēc īri kļuva populāri ir tas, ka viņi piedāvā ļoti dažādu un netipisku garšu dzērienus. Tas paplašina viskija cienītāju skaitu, jo katrs var atrast sev piemērotāko variantu.
ASV viskijs arī ir ļoti populārs, taču te ir jānodala divas lietas – burbons un viskijs. Proti, ASV ir divi šī dzēriena veidi. Viens, viskijs, tiek gatavots balstoties uz klasisko piegājienu, bet otrs, burbons, ir jau Amerikas teritorijā radusies viskija lokalizācija, tā kā sākotnēji ieceļotāji no Eiropas sāka dzīt kandžu, bet vēlāk arī viskiju no tā, kas šajā zemā vislabāk un visvairāk aug, proti, kukurūzas.
ASV viskija ražotāji ir ļoti dažādi un tos var salīdzināt ar amatnieku alus ražotājiem, jo katrs cenšas piedāvāt kaut ko jaunu, neredzētu un savu, tāpēc vienojošos elementus nav jāmeklē, bet burbons, tas gan ir ar savu raksturu. Tā kā to nav obligāti gadu desmitiem turēt mucās, pudelēs tiek pildīts jauns dzēriens, tas ir salds, vaniļains, kā arī “labāk aiziet”, ja salīdzina ar tiem pašiem skotu viskijiem. Saka arī, un tam var diezgan pārliecinoši piekrist, ka burboni ir labs variants kā sākt iepazīties ar viskijiem kā tādiem, jo tie ir vienkāršāki un bez pretenzijām uz elitārismu kā, piemēram, skotu dzērieni. “Lūk, burbons, pagaršo! Patika? Nē? Nekas, mēģinām citu!” – apmēram tāda varētu būt attieksme pret šo dzērienu.
Blakus ASV viskijam var minēt arī kanādiešu variācijas par tēmu, jo, protams, nekur tālu šajā ziņā viņi nav tikuši. Pie mums, iespējams, kanādiešu viskija piedāvājums nav plašs, taču šī dzēriena cienītāji atzīmē, ka arī pieklājīgo cilvēku, hokeja un kļavu sīrupa zemē prot ražot “ugunsūdeni”, ko raksturo kā kaut ko starp ASV viskijiem un Skotijas pieeju.
Daudziem tas būs pārsteigums, bet viskija pasaule neaprobežojas tikai ar Britu salām un Ziemeļameriku, jo arī Japānā viskijs, ko, starp citu, ražo arī no rīsiem un prosas, ir labā kvalitātē, tāpēc pēdējos gados tas piedzīvo intereses palielināšanos no visas pasaules viskija cienītājiem. Japāņi, protams, ir gudra tauta, taču ir lietas, kur jaunu riteni nav jāizgudro, tāpēc viņi vispirms pārņēma un savos apstākļos ieviesa skotu viskija darināšanas labākās idejas, bet pašlaik pamazām sāk izstrādāt savu stilu. Arī – visos veikalos japāņu viskiju neatradīsi, bet, ja gribi pagaršot ko interesantu, vai pārsteigt savus viesus, kāpēc ne?
Viskiju, protams, ražo teju visās valstīs, taču reti kurā šī dzēriena ražošanai ir savas īpatnības, jo parasti tas jau ir gatavs process, kurā apjomi un peļņa ir svarīgāka par radošumu un individualitāti, tāpēc, protams, var sanākt, ka arī kādā citā valstī ir interesanti eksemplāri, taču tā jau būs eksotika, ko iesācējs var nesaprast un kļūdīties savā izvēlē.
