Ievadi meklēšanas atslēgvārdus un nospied Enter.

Brīvprātīgi vai piespiedu kārtā, taču jau kopš marta vidus Latvijā tiek ievērota sociālā distancēšanās, izolēšanās un visas pārējās lietas, kas paredz lielu laika pavadīšanu mājās. Protams, ka darbus vienmēr var atrast, taču šajā laikā svarīgi ir arī prast atrast veidu kā atpūsties. Kādi ir varianti?

Grāmatas, filmas un seriāli, varbūt pat mazdārziņu iekopšana, pužļu likšana vai kāda galda spēle. Par vienu galda spēli arī šoreiz gribētos parunāt. Kārtis – manuprāt, tehnoloģiju laikā šī, sauksim to par “spēļu platformu”, ir ja ne galīgi aizmirsta (par būšanu apritē jāpateicas virtuālajam pokeram), tad atbīdīta kādā tālākā plauktā. Tāpat kārtis visā to pastāvēšanas laikā ir pavadītas ar lielāku vai mazāku sabiedrības nosodījumu, jo, kā uzskata daudzi, spēlēt kārtis bez materiālas ieinteresētības (uz naudu) ir tukša laika izšķiešana.

Mēs tam kategoriski nepiekrītam, jo kāršu spēles ir dažādas un materiālie stimuli nebūt nav galvenie, jo tāpat nekur nepazūd sportiskais azarts un sāncensības gars. Turklāt, kāršu spēle ir labs veids kā bērniem trenēt atmiņu, iemācīties rēķināt galvā, analizēt, veidot spēles taktiku, pieņemt atbildību par lēmumiem, iemācīt uzvarēt un zaudēt un vēl daudz ko citu, bet, iespējams, viens no svarīgākajiem aspektiem ir bērnu/pusaudžu attieksmju veidošana, tajā skaitā pret azartspēlēm. Tas, protams, ir smalks audzinošs moments, taču šī aktīvā darbība var pasargāt jauno cilvēku no nepareizām izvēlēm un vēlmēm pamēģināt nākotnē.

Kopumā gan ir jāpiekrīt, ka ir spēles, kuras jau sākotnēji ir izdomātas, lai tiktu spēlētas uz naudu vai citu materiālo ieinteresētību, tāpēc var rasties problēmas to adaptācijai sportiskai spēlēšanai mājinieku lokā, taču tādas nebūt nav visas. Mēs piedāvājam TOP-5 spēles, kuras noteikti būs interesantas visām paaudzēm un ļaus kvalitatīvi pavadīt laiku kopā.

Duraks

Protams, ka šo spēli varētu pat nerakstīt nekādā tOPā, jo kurš gan nezin klasiku, “Duraku”. Tā daudziem ir pirmā spēle, kura tiek iemācīta vēl pirmsskolas vecumā un tieši savas vienkāršības un popularitātes dēļ, iespējams, dažādās satikšanās reizēs tiek spēlēta visbiežāk.

Tajā pašā laikā nez vai daudzi zina, ka Durakam ir vairāk nekā 45 spēles variācijas, kas, turklāt, nebūt ne vienmēr ir ar līdzīgiem noteikumiem. Tāpēc, nu, sava sirdsmiera labad, vienmēr pirms spēles jānoskaidro kādu no visām versijām spēlēsiet. Parasto, ar padošanu, pāros, beztrumpju (šie spēles veidi ir populārākie mūsu pusē) utt.

Poļu/Čehu duraks

Protams, ka šo spēles veidu varēja likt kopā pie pārējiem Duraka veidiem, taču tā kā spēles ritējums ir kardināli atšķirīgs, tad arī nolēmām to izcelt īpaši.

Sākumā gan neliels skaidrojums par nosaukumu – dažādos avotos šo spēli sauc dažādi un es, piemēram, to četru gadu vecumā iepazinu kā Poļu duraku, taču vēlāk daudz kur redzēju, ka to dēvē arī par Čehu duraku.

Neiedziļinoties šajā teritoriālajā konfliktā, jāsaka, ka spēles noteikumi ir līdzīgi daudziem labi zināmajai UNO spēlei, ko pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados sāka tirgot ASV. Šī spēle gan ir daudz senāka, taču ir tikpat vienkārša noteikumos (6 – paņem vienu, 7 – paņem divas, Dūzis – izlaid gājienu, Dāma – pieprasa jebkuru masti, Džokers – jebkura kārts, taču kāršu nozīme var mainīties, piemēram, 6 un 7 tiek mainīts vietām). Kur ir galvenais pluss? Nav jāpērk atsevišķa UNO kāršu kava.

Gailītis

Vēl viena diezgan vienkārša spēle, kas ir mazliet sarežģītāka kā Duraks, taču var tikt spēlēta teju bez iepriekšējas sagatavošanās.

Šīs spēles uzdevums ir savākt pēc iespējas vairāk stiķus. Tiesa, šoreiz galvenais ir nevis kopējo punktu krāšana, bet, gluži pretēji, par uzvarētāju tiek pasludināts tas, kurš pirmais nodzēš visus savus punktus (minimālais punktu skaits ar kuru sākt – 15, taču var būt arī 20, 25, 30 utt.).

Gailīša galvenais pluss ir diezgan plašais spēles profils, jo te ne tikai ir labi jāizspēlē savas kārtis, bet arī stratēģiski jādomā, jāveic kāršu maiņa utt. Ja par Duraku saka, ka tas ir pirmais un vieglākais solis kāršu spēlē, tad Gailītis jau varētu būt otrais.

Zolīte

Latvijas kāršu spēles klasika. Kaut ko gari un plaši stāstīt par šo spēli būtu tikai liekvārdība, tāpēc, nekādu garo aprakstu arī nebūs.

Pozitīvais šajā spēlē – tā ir viena no nedaudzajām, kas tiek spēlēta ne tikai draugu un radu kompānijā, bet arī daudz nopietnākos turnīros, kā sporta, tā naudas dēļ. Iespējams, ir vērts patrenēties, lai, kad varēs spēlēt, savus talantus realizētu šādā veidā. Tiesa, ja iepriekšējās spēles varēja spēlēt divatā, Zolītei ir nepieciešams trešais spēlētājs.

66/1000

Iespējams, ka kādam Zolīte īsti pie sirds neiet, kas arī ir normāli, vai, kas, varbūt, ir biežāk, nav trešā spēlētāja, ko iesaistīt kāršu batālijās, tāpēc ir alternatīvas – Tūkstotis vai Sešdesmit seši.

Spēles princips ir līdzīgs Zolītei, t.i., ir jāvāc stiķi un jākrāj punkti, uzvarot tam, kuram to punktu ir vairāk. No otras puses, tās ir dažāda spēles, jo Tūkstotis ir “maratons”, kamēr 66 paredz daudz dinamiskāku notikumu attīstību, arī līdz ar spēlēšanu vienlaicīgu rēķināšanu galvā, un, kā rezultātā, agresīvāku spēles taktiku, tāpēc sev piemēroto spēles veidu gan jau, ka spēs atrast katrs.

Šo spēļu noteikumus mēs neminējām ne tāpēc, ka būtu slinki, bet gan tāpēc, ka tie var atšķirties un, kā jau minēts pie Poļu vai Čehu duraka, spēles gaitu tas neietekmē, taču kāds var iebilst, ka, redz, viss ir pilnīgi citādi. Internetā ir gana daudz kāršu spēļu datubāžu, tāpēc novēlam veiksmi atrast vajadzīgo spēli.

Patiesībā tas, ka kāršu spēlēm ir savas datubāzes, kurās ir simtiem dažādu spēles veidu, arī lieliski parāda cik interesantu un daudzveidīgu izklaidi tās var piedāvāt. Sākot no “kuram lielāka kārts” līdz Bridžam, Preferansam un daudzām citām spēlēm, kas jau kvalificējas sarežģīto kategorijā. Šis savukārt ir labs laiks, lai no plaukta tālākā stūra izvilku šīs kārtis un patrenētu ne tikai pirkstus, bet arī smadzenes.

Atbildēt

No apps configured. Please contact your administrator.

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *