Ievadi meklēšanas atslēgvārdus un nospied Enter.

Profesionālais sports daudzus vilina ar cipariem sportistu līgumos. Liela daļa nav redzējuši nevienu golfa translāciju un nemaz īsti nesaprot, kas tajā golfa laukumā notiek, bet to, ka Taigers Vudss kādu laiku ir bijis planētas apmaksātākais sportists, zina ļoti daudzi (daudzi tā uzskata arī līdz šim). Līguma summas nu jau ir pat svarīgākas par pašu sniegumu laukumā, jo saņemt kādu sezonas MVP balvu var nebūt tik prestiži kā kļūt par apmaksātāko spēlētāju (komandā, pozīcijā, līgā, visā sportā). Tas viss tiek papildināts ar stāstiem par sporta zvaigznēm, kas uzsāk streikus, jo, viņuprāt, ir nepietiekoši novērtēti utt.

Tāpēc ir arī gana loģiski, ja jaunie censoņi domā nevis par to, kā kļūt par labāku sportistu, bet gan par to, kā tikt pie labāka līguma, bet vecāki tikai atbalsta viņus, jo, visdrīzāk, tas uz labo pusi ietekmēs arī viņu labklājību. Daudziem arī kļūšana par profesionālo sportistu asociējas ar to, ka cilvēks saņem naudu ne par ko un vienlaicīgi – visi “lielajās līgās” spēlējošie pēc noklusējuma ir super-turīgi ļaudis.

Kā ir patiesībā? Vai profesionālais sports ir vieglākais un īsākais ceļš uz bagātību? Par pamatu ņemsim Ziemeļamerikas “Lielā četrinieka” līgas (NFL, MLB, NBA, NHL), jo tajās ar spēlētāju atalgojumu publiskošanu ir vislabākā situācija, bet pārējos čempionātus centīsimies salīdzināt uz šī fona.

Neapšaubāmi, profesionālais sports ļauj nopelnīt gan lielu, gan ļoti lielu naudu, turklāt, tā burvība slēpjas apstāklī, ka to, vismaz teorētiski, var izdarīt ikviens. Vai tas būtu slovēņu hokejists, latviešu basketbolists, venecuēliešu beisbolists vai amerikāņu futbolists – igaunis, nemaz par vietējiem, amerikāņiem un kanādiešiem, nerunājot. Tas arī liek simtiem, tūkstošiem un, varbūt, pat miljoniem jauno talantu vismaz kādu laiku dzīvot ar sapni par lielo līgu un lielo līgumu.

Kā vispār pie tāda tikt? Jāsaka godīgi – maz tā, ka ir jāpiedzimst ar iespaidīgiem un uz vienaudžu fona ārkārtīgi pamanāmiem sportiskajiem dotumiem (kā fiziskajiem, tā mentālajiem), vajag izvēlēties arī pareizo sporta veidu.

Protams, ja vispār te par kādu “vieglumu” var būt runa, daudzi teiks, ka ir jāspēlē futbols un miers – to spēlē visā pasaulē un, ja vien būsi kaut cik sakarīgs spēlētājs, gan jau atradīsies komanda, kas par spēlēšanu arī samaksās. Varbūt, ka tā, nestrīdēšos, taču šoreiz runa ir par “lielā dolāra/rubļa/eiro” pelnīšanu un tur, gan jau, lielas atšķirības konkurencē nav – tā ir superaugsta un nežēlīga.

Tomēr, atgriežoties pie sporta izvēles, kur tad maksā visvairāk? Ja mēs skatāmies gan pasaules apmaksātākos sportistus, gan arī vidējo algu topus, tad pirmajā vietā ir basketbols un NBA. Stefans Karijs, Džons Vols, Rasels Vestbruks un Džeimss Hārdens, Kevins Durants – visu vidējās algas šobrīd pārsniedz 40 miljonus ASV dolāru par sezonu. “Karalis Džeimss” šajā ziņā nav nekāds karalis, jo ar saviem “nieka” 38 ar astīti miljoniem ir tikai septītajā vietā.

Cita starpā, arī Latvijas visu laiku apmaksātāko sportistu reitings ir ļoti labs apstiprinājums NBA dominancei – Kristaps Porziņģis, 31. apmaksātākais basketbolists NBA, atrodas pārliecinošā pirmajā vietā starp mūsējiem. Otrajā vietā ierindojas vēl viens “Latvijas tornis” Andris Biedriņš, kurš, lai arī savu profesionālā sportista karjeru noslēdza ne gluži tā kā bija iedomājušies daudzie viņa fani, deviņus miljonus sezonā iekasēja. Savukārt trijnieku noslēdz “Latvijas lāzeris” Dāvis Bertāns, kuram pietiek arī ar esošo algu (šajā vasarā, paredzams, tā ievērojami pieaugs), septiņi miljoni sezonā, lai neviens cits viņu nenoķertu.

Labi, kāds var teikt, tie ir elites spēlētāji, bet ir arī tādi, kuri cīnās “par kapeikām”. Ir, neapšaubāmi, taču NBA minimālā alga (uz papīra, ne faktiski) ir virs pus miljona ASV dolāru, bet līgas vidējā – ap septiņiem miljoniem.

Kā uz šī fona izskatās pārējās Ziemeļamerikas līgas? Nu, kā nu kurā. Beisboliti, t.i., MLB, izskatās konkurētspējīgi, jo viņu parakstītie līgumi sit vienu rekordu pēc otra un Maiks Trauts, kurš ar Losandželosas “Angels” vienojās pirms gada par 12 gadu sadarbību, kopumā pretendē uz 430 miljoniem ASV dolāru, kas ir lielākais profesionālajā sportā noslēgtais līgums. 30 miljoni algas čekā, protams, nav ikdiena arī MLB, taču ducis labāko spēlētāju šādu naudu saņem, bet dolāru ekvivalentā šosezon visvairāk novērtētais ir nevis Trauts, bet gan Ņujorkas “Yankees” metējs Gerits Kols, kurš par pilnu sezonu saņem 36 miljonus. Tiesa, vidējā alga, pirmo reizi kopš ir ieviesta “algu griestu” sistēma, jau otro gadu pēc kārtas ir samazinājusies.

Amerikāņu futbols ar savu biznesa milzi NFL, kas ir finansiāli veiksmīgākā sporta komercorganizācija pasaulē, ir divējādā situācijā, jo, no vienas puses, līga ir pārstāvēta ar tādiem sporta multimiljonāriem kā Rasels Vilsons, kurš saņem 35 miljonus ASV dolāru, no otras – vidējā alga līgā ir mazākā starp visām “lielā četrinieka” organizācijām.

Hokejs un NHL, kas ilgu laiku Latvijā tika uzskatīts par sportiski-ekonomiskās labklājības simbolu, ir kaut kur blakām NFL. Tik lielu līgumu hokejistiem gan nav, taču vidējā alga ir aptuveni tādā pat līmenī, bet minimālā alga – mazliet labāka.

Ziemeļamerikas “Lielā četrinieka” algas*

LīgaVidējā alga (mil., USD)Minimālā alga (mil., USD)Vidējais karjeras ilgums
NBA7.00.894.8
MLB4.00.565.6
NHL3.00.705.5
NFL2.750.513.5
*Aptuveni dati, balstoties uz pieejamo informāciju
**NBA minimālie līgumi tiek noteikti pēc darba stāža, dotais – debitanta minimālais līgums

Protams, ka mediji vislielāko uzmanību pievērš lielajām sporta zvaigznēm un ziņo par viņu panākumiem, kas ir tikai loģiski, taču, lai saprastu to kādas naudas patiesībā ir konkrētā līgā, ļoti svētīgi ir paskatīties arī tādas tabulas kā iezīmētas mazliet augstāk.

Minimālā alga, vidējā alga un karjeras ilgumi (sezonās). Tāpat der atcerēties, ka summas, kas vienmēr tiek minētas nav tā nauda, ko spēlētāji saņem savos kontos, jo viņiem, tāpat kā jebkuram citam, ir jāmaksā nodokļi, kā arī jāveic iemaksas spēlētāju arodbiedrības kasē. Tiesa, tas nav viss, tāpat savu procentu paņem aģents, finanšu konsultants un visi pārējie speciālisti, kas ir nolīgti “palīdzēt” sportistiem. Pēdiņas šeit ir lietotas apzināti, jo ļoti bieži nākas sastapties ar stāstiem kā šie palīgi notriec visu spēlētāja nopelnīto naudu (ir arī bijuši gadījumi, kad tie ir sportista vecāki).

Kā Ziemeļamerikas līgas, kas diezgan pamatoti tiek sauktas par profesionālā sporta virsotni, izskatās uz citu līgu fona?

Protams, ka daudzi uzreiz iedomājas, ka šo līgu tiešie konkurenti ir meklējami no Eiropas futbola laukiem, taču – nē. Tā kā par atskaites punktu ir ņemta vidējā alga, tad šajā ziņā ziemeļamerikāņiem vislielāko konkurenci sastāda… indieši. Un, nē, ne futbolā, bet kriketā. Indijas kriketa Premjerlīga (IPL) ir viens no veiksmīgākajiem sporta projektiem un, lai arī absolūtos skaitļos ne Virats Koli, ne pārējie indiešu kriketa superstāri nevar konkurēt ne ar futbolistiem, ne Ziemeļamerikas profiem, attiecinot pusotrā mēnesī (tieši tik ilgi ilgst IPL turnīrs) nopelnīto uz klasisko 6-9 mēnešu sezonu, kriketistiem priekšā ir tikai NBA basketbolisti, jo viņu algas pārsniedz piecu miljonu ASV dolāru atzīmi.

Anglijas Premjerlīga, Spānijas La Liga, Itālijas A sērija, kā arī Vācijas un Francijas futbola čempionāti, protams, arī saviem sportistiem piedāvā ļoti labus atalgojumus un visās līgās vidējā alga pārsniedzot miljons ASV dolāru atzīmi, tiesa, tikai EPL un La Liga spēj konkurēt ar ziemeļamerikāņiem, vidēji maksājot, attiecīgi, 3.9 un 2.9 miljonus.

Noslēgumā gribētos, tomēr, saprast – vai sportisti nopelna daudz? Parēķināsim un par pamatu paņemsim, teiksim, hokejistu.

Dots: Minimālā alga NHL ir 0.7 miljoni, vidējā – trīs “citroni”. Karjeras ilgums – 5.5 gadi.

Kas jāņem vērā? 5.5 gadi ir laiks, kad hokejistam ir NHL līgums. Nevis laiks, kad viņš spēlē uz NHL ledus, bet no NHL līguma parakstīšanas brīža. Iespējams, ka viņš NEKAD uz NHL ledus arī neizies. Iespējams, nospēlēs vienu maču, utml. Tāpat jāatceras, ka visi NHL hokejisti karjeru sāk ar “sākuma līmeņa”, jeb “entry level” līgumu, kāds ir jāparaksta ikvienam jaunajam (līdz 25 gadus veciem) censonim, bet tā ilgums ir atkarīgs no paša hokejista vecuma, variējoties no trim līdz vienam gadam. Šajā laikā ir ĻOTI liela varbūtība, ka spēlēt nāksies nevis NHL, bet kādā no zemākajām līgām, kur alga par sezonu ir reizes 10 (vai pat vairāk) mazāka. Savukārt tas vai vēlāk izdosies noslēgt līgumu un vai sanāks sasniegt 3 miljonu atzīmi vēl ir ļoti liels jautājums.

Īsāk sakot, protams, ka profesionālais sports ir un paliek viens no retajiem “sociālajiem liftiem”, kas teju ikvienam gribētājam vismaz ļauj mēģināt izrauties uz augšu, taču tajā pašā laikā ir gana kritiski jāpieiet visiem sapņiem un plāniem par lielo naudas pelnīšanu, kas gala beigās nemaz tik liela var arī nesanākt, pat realizējot visas sportiskās ambīcijas.

Atbildēt

No apps configured. Please contact your administrator.

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *