Ievadi meklēšanas atslēgvārdus un nospied Enter.

Virsraksts, piekritīšu, mazliet provokatīvs, taču tēma šoreiz arī ne no tām vienkāršākajām, proti, ko darīt, ja Tu, jā, Tu pats, saproti, ka tavs redzesloks nav pietiekoši plašs? Ko darīt, ja Tu atsevišķās dzīves situācijās jūties dīvaini, jo nesaproti par ko ir runa vai nevari uzturēt sarunu ar sievas brāli, jo viņš runā par, kā Tev liekas, pārāk sarežģītām lietām?

Tāpat, domāju, ka, pat ja tu tam nepiekrīti, ir pēdējais laiks to atzīt – Tava nezināšana bojā dzīvi gan Tev pašam, gan citiem. Kā? Spēja analizēt notikumus un izdarīt secinājumus vienmēr ir bijusi laba īpašība, bet “Fake news” laikmetā, kāds mūs nu jau ir absolūti sasniedzis un pārņēmis tas ir divtik noderīgi. Pretējā gadījumā, uzķeroties uz prastām manipulācijām, Tevi var valkāt aiz deguna un padarīt par absolūti kontrolējamu pelēko masu, kuras vajadzības, domas un darbības tiek izdomātas gudru onkuļu kabinetos.

Tātad, lai aizpildītu robus savās zināšanās, ir jāsaprot divas lietas – pirmkārt, tas ir normāli un lielākā daļa cilvēku jūtas mazliet dumjāki par citiem. Otrkārt, tas, ka Tu pats saproti šo situāciju un jūties tajā nekomfortabli jau ir gana labs iemesls, lai sāktu kaut ko mainīt.

Ko darīt? Ja tagad sāksim konstruēt vienkāršotu variantu kā, vienkāršiem vārdiem runājot, kļūt gudrākam, tad tas izskatīsies šādi – no sākuma Tev ir jāklausās, jāklausās, jāklausās, tad jāsāk lasīt un arī tas jādara labi daudz un, ja vien būsi kārtīgi izpildījis divus pirmos punktus, tad ar laiku Tev jau būs ko teikt par to vai citu tēmu, t.i., būs ne tikai jautājumi, bet arī atbildes.

Tiesa, vispirms, kā jau pirms jebkura lielāka darba, Tev ir jāsaprot kurā jomā Tu vēlies papildināt savas zināšanas, jo, ja mēģināsi “tagad un uzreiz” apgūt visu, tad, visdrīzāk, šāda entuziasma Tev pietiks uz ļoti īsu laiku, jo tas informācijas apjoms, kas būs jāizstudē būs pārāk liels. Tiesa, arī te ir divi ceļi pa kuriem iet. Viens – saprast, ka Tavi robi zināšanās ir tikai konkrētā jomā un sākt studēt tieši to, otrs – ja saproti, ka skolas laikā Tevi vairāk interesēja nobriedušāko klasesbiedreņu labumi, tāpēc zināšanu robi ir pārāk lieli, tad vari sākt ar pamatdisciplīnu apguvi, kas vēlāk, pateicoties starpdisciplīnu saitēm, aizvedīs Tevi līdz daudz sarežģītākām zināšanām.

Viena no pieejām, lai paplašinātu savu redzeslauku paredz, ka, lai apgūtu sarežģītas lietas, vispirms ir jāapgūst pamatu pamats – tas kā mūsu sabiedrība nonāca līdz tam, kur mēs atrodamies pašlaik.

Sāc ar vēstures un ģeogrāfijas apguvi. “Bez pagātnes nav nākotnes” – šajā teicienā ir daļa patiesības, jo studējot vēsturi, Tu iepazīsies ne tikai ar nozīmīgākajiem mūsu civilizācijas notikumiem un vēstures pagrieziena punktiem, bet arī iepazīsi izcilākās personības, viņu sasniegumus un attiecības ar apkārtējiem, no kā Tu, neapšaubāmi, varēsi mācīties. Tāpat vēsture Tevi iepazīstinās ar dažādiem sabiedrībai svarīgu procesu konceptiem, to attīstību un Tu uzzināsi tā sauktos cilvēces “mūžīgos jautājumus”, t.i., pieskarsies arī filozofijai.

Vēstures apguves laikā, protams, nevar iztikt bez ģeogrāfijas, jo “spēle”, gluži kā kādā “GTA”, nevar norisināties bez “spēles laukuma”. Papildus tam Tu ar laiku sapratīsi cik liela un dažāda ir mūsu planēta, kādas tautas, kultūras un valodas ir pārstāvētas.

Apgūstot abas šīs disciplīnas kopā Tu ne tikai iegūsi vispusīgu priekšstatu par mūsu planētu, bet iepazīsies arī ar daudzām citām disciplīnām – sākot no filozofijas un politikas beidzot ar fiziku un astronomiju.

Pie pēdējās minētās, astronomijas, Tu nonāksi tāpat, jo, vai nu būsi visu sev par mūsu planētu interesējošo izstudējis, vai kādā brīdī sastapsies ar, teiksim, Galileju, un tālāk, pēc loģiskās ķēdītes, tiksi arī līdz astronomijai.

Ja vēsture un ģeogrāfija Tev pastāstīs kas mēs esam un kā līdz tam esam nonākuši, tad astronomija parādīs lietu īsto mērogu, t.i., kur mēs esam.

Protams, ka šī “zināšanu karte” nav nekāda absolūtā un ir tikai viens no variantiem kā paplašināt savu redzesloku, tā teikt, viens virziens – mugurkauls uz kura balstīt tālākās zināšanas. Šajā gadījumā nav pat svarīgi kādas “ribas” izvēlēsies – vai tā būs kāda no fizikas disciplīnām (piemēram, mehāniku) vai literatūra un mūzika, vai atgriezīsies pie vēstures un sāksi pētīt to, kas bija vēl pirms cilvēkiem, t.i., dinozaurus, kļūstot par paleontologu-amatieri.

Atgriežoties pie raksta sākuma – nav jākaunas par to, ka Tu kaut ko nezini vai nesaproti, daudz sliktāk ir, ja Tu nezini un nevēlies zināt. Lai mēs sevi varētu saukt par 21. gadsimta cilvēku, neskatoties uz mūsu dzīves ritma atvieglošanu un patērētāju sabiedrības uzplaukumu, mums ir jāmēģina iedziļināties procesos un notikumos. Lai to izdarītu, ir jābūt zināšanu bāzei, jo visu procesu pamatā ir cilvēks un viņa daba nemainās.

Zināšanas mums dod iespēju pieņemt neatkarīgus lēmumus, īsāk sakot – nebūt cērpjamām aitām.

Atbildēt

No apps configured. Please contact your administrator.

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *